Tiesībsargs ļaunprātīgi izplata melus par 21 000 Latvijas mednieku, kurina naida runu un veicina sabiedrības šķelšanu
Haralds Barviks*05.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
27.janvārī TV3 Tiesībsargs Jansona kungs pauda viedokli par Ieroču aprites likumprojekta 14.panta otro daļu. Vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka raidījumā iebildumus par likumprojekta 14.panta otro daļu paudis tiesībsargs Juris Jansons, kurš jautā, „vai ir pietiekami izvērtēts, vai ir pētījumi, kur bērnu psihologi vai citi speciālisti bērnu tiesību jomā sniedz savu viedokli. Tāpat nav pētījumos balstīti secinājumi, vai tas ir labi, vai nē." Aicinu izvērtēt to Tiesībsarga darbinieku kompetenci, kuri Jansona kungu informēja, ka pētījumu par medību ietekmi uz psihi nav.
Ēriks Fromms, pagājušā gadsimta slavens vācu psihoanalītiķis savā grāmatā "The Anatomy of Human Destructiveness" īpaši norāda uz medību pozitīvo ietekmi, ļaujot cilvēkam saplūst ar dabu, kļūstot ar dzīvnieku vienlīdzīgs. Ēriks Fromms arī norāda uz to, ka plēsēja agresija ir pozitīvā agresija, kas izpaužas ne tikai medībās, bet arī dažādos sporta veidos un spēlēs, un kas nāk par labu cilvēka garam. Tāpat arī daudzi cienījami psihiatrijas/psihoterapijas/psihoanalīzes pamatlicēji kā Zigmunds Freids, Karls Gustavs Jungs, Karls Menningers izteikušies pozitīvi par medībām, norādot to, ka medības ir dabīga un veselīga cilvēka dabas sastāvdaļa.
Melvins Konners augsti novērtētajā grāmatā "The Tangled Wing", balstoties uz septiņu gadu cilvēka uzvedības pētījumiem, būdams psihiatrijas un antropoloģijas profesors, uzsver, ka pastāv maz pierādījumu (gan psiholoģisku, gan uzvedības) tam, ka t.s. plēsēja agresijai, kas raksturīga medniekam, ir jebkāda saikne ar agresiju pret citām sugām.
Ohama-Nebraskas Universitātes ASV kriminologs Kris Eskridžs ir salīdzinājis medību atļauju tirdzniecības rādītājus ar vardarbīgo noziegumu statistiku visā ASV, un atklāja korelāciju starp šīm lietām, proti, pieaugot medību atļauju skaitam, samazinājās noziedzības līmenis. Eskridža pētījums saskan arī ar pētījumiem, kas liecina par to, ka medību ieroču īpašnieki iemācās savas šaušanas prasmes no vecākiem un ģimenes, šie cilvēki izraisa mazāk nelaimes gadījumu, viņu vidū ir mazāks vardarbības līmenis, nekā starp tiem, kas sevi pilnībā nošķir no ieročiem.
Skolu jauniešu pētījumā, kas veikts Ročesterā (New York), ASV, pētnieki atklājuši, ka bērni, kuri likumīgi izmantojuši ieročus vecāku uzraudzībā, vēlāk ievērojami mazāk piedalījušies noziegumos, mazāk lietojuši narkotikas, salīdzinot ar tiem, kuri nekad nav apmācīti pareizi lietot ieroci.
Izdevumā "Time Magazine" (1998), runājot par skolu šaušanām ASV, pēc plašām skolu psihologu un kriminālekspertu intervijām tika secināts, ka bērni, kuriem ir iemācīts medīt atbildīgi, lielākoties ir vairāk nobrieduši un uzvedas labāk nekā pusaudži, kuriem ar ieročiem nav bijis nekāds kontakts.
Mičigānas Universitātē (ASV) 2012.gadā veiktais pētījums par medību ietekmi uz mūsdienu cilvēkiem parāda, ka medības ir vienīgā brīvā laika aktivitātes veids, kas ne tikai nodrošina fiziskās aktivitātes, bet arī veselīgu uzturu. Pētījumā uzsvērts, ka bez fiziskajām aktivitātēm un veselīga uztura, medības nodrošina arī pozitīvu ietekmi uz cilvēka sociāli emocionālo veselību.
Šie ir tikai daži pētījumi, kas liecina par medību pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību un psihi. Tāpat arī vairāki Latvijas mediķi, tajā skaitā prof. Danilāns, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts Artūrs Miksons, RSU Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras Asociētais profesors Jānis Ķīsis, kā arī Liepājas reģionālās slimnīcas Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļas virsārste Līga Priediena norāda, ka jauniešiem ar priekšzināšanām, piedalīšanās medībās psiholoģiskās un emocionālās traumas neradīs, bet gluži otrādi - sekmēs šo jauniešu veselību.
Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka mednieki visā pasaulē ir ļoti azartiski dabas aizsargi. Savukārt vides aizstāvji, kas nav mednieki, bieži vien izrāda agresiju, ar meliem un puspatiesībām cenšoties veidot sabiedrības viedokli, piedevām vēl veicot ziedojumu vākšanas akcijas. Mednieki ir tie, kas tiešā veidā iegulda naudu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā, ļoti bieži sasniedzot vērā ņemamus rezultātus.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, vēlos jautāt, ar kādām tiesībām Tiesībsargs un tā darbinieki medijos, tajā skaitā arī Laila Grāvere 23.janvāra raidījumā Krustpunktā, apzināti maldina sabiedrību, paužot savu personīgo viedokli, plašsaziņas līdzekļos publiski izsakot dažādus uz faktiem nebalstītus pieņēmumus. Šādu rīcību var uzskatīt par apzinātu un ļaunprātīgu melu izplatīšanu par 21 000 Latvijas mednieku un viņu ģimenēm, piedevām vēl apzināti kurinot naida runu un veicinot sabiedrības šķelšanu.
Ņemot vērā, ka Tiesībsargs kā iestāde pilda ļoti svarīgu uzdevumu, ir nepieņemami, ka šīs iestādes darbinieki publiski pauž savu personīgo viedokli un maldina sabiedrību, izplatot nepatiesu un melīgu informāciju.
Saprotot, ka medību jautājums ir sabiedrībā ļoti sensitīvs, runājot par šo tēmu, ir jābalstās tikai un vienīgi uz faktiem, nevis nepamatotiem pieņēmumiem. Tādēļ aicinu Tiesībsargu tiešām izvērtēt, vai iestādes publiski paustais viedoklis par Ieroču aprites likumprojekta 14.panta otro daļu attiecībā uz iespēju kontrolētos apstākļos, ar vecāku atļauju, pieaugušā uzraudzībā no 16 gadiem medībās izmantot šaujamieroci, ir tiešām balstīts uz faktiem, nevis personīgiem un emocionāliem pieņēmumiem.
* Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
