Tiesību atņemšana par ātruma pārsniegšanu virs 30 km/h ir populisms
Aivars Freimanis*14.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes drošības padomes 9. decembra sēdē iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (Attīstībai/Par - attēlā) nāca klajā ar ierosinājumu, kas pārsteidza sabiedrību un arī citus Satiksmes drošības padomes dalībniekus, – atņemt tiesības par atļautā kustības ātruma pārsniegumu virs 30 km/h.
Šāds paziņojums ir visai pārsteidzošs, jo nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem. Vai tas nenorāda uz nespēju sakārtot struktūras iekšieni un atrisināt šī brīža būtiskāko satiksmes drošības problēmu – katastrofālu kadru trūkumu un vēl katastrofālāku augsti profesionālu kadru trūkumu policijas rindās?
Regulāra ikdienas prevencija uz ceļiem nenotiek, policisti knapi paspēj negadījumus formēt, aizvien vairāk krītas pieķerto pārkāpēju skaits. Tā vietā, lai realizētu pašreizējās likumdošanas iespējas, tiek kalti plāni par kārtējo sodu palielinājumu.
Pirms pāris gadiem Valsts kontrole savā ziņojumā par satiksmes drošību un nesenāk "PwC Latvija" savā pētījumā par satiksmes drošības plānu norādīja uz to, ka faktiskie ceļu satiksmes negadījumu iemesli nav zināmi un tie netiek izpētīti, un pat tas niecīgais veikto ekspertīžu skaits un to rezultāti nekādi nenonāk kopējā statistikā un to rezultāti nav pieejami.
Policijas iemīlētais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) iemesls "nepareiza ātruma izvēle" neizsaka neko, jo nav pat zināms, vai ir pārsniegts atļautais kustības ātrums. Ir aizsākts pētījums par to, kāpēc ir notikuši CSNg, kuros ir iesaistīti motocikli. Jau šobrīd ir pirmie secinājumi, ka pētījuma rezultāti liecina par pavisam citādu ainu, nekā līdz šim vispārpieņemtā.
Ja nu tomēr kļūdāmies un Iekšlietu ministrijai ir pamatojums rosināt bargākus sodus par atļautā kustības ātruma pārsniegšanu, tad lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Cik pēdējos trīs gados ir notikuši ceļu satiksmes negadījumi, kuros vismaz viens ceļu satiksmes dalībnieks ir pārsniedzis atļauto kustības ātrumu?
- Lūdzam sniegt informāciju par pēdējos trīs gados ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu kustības ātrumu tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma ar gradācijas soli 10 km/h.
- Cik procentuāli no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ir zināmi transportlīdzekļu pārvietošanās ātrumi tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma? Cik gadījumos ir veikta CSNg ekspertīze?
- Ja Iekšlietu ministrijas rīcībā nav šādu datu, kas būtu tiešs un saprotams pamatojums sodu apmēru izmaiņām, tad kādi citi argumenti ir bijuši par pamatu izplatītajam paziņojumam?
Kā Latvijas Motoklubu asociācija vēlamies rosināt pievērst uzmanību patiesajām problēmām, nevis nodarboties ar populistisku ierosinājumu par sodu palielināšanas ģenerēšanu. Sakārtojam likumdošanu un novēršam brāķi vairākos satiksmes noteikumu punktos, precizējam strīdīgas situācijas tā, lai visiem ir skaidrs, kā rīkoties.
* Latvijas Motoklubu asociācijas vadītājs
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
