Tiesību atņemšana par ātruma pārsniegšanu virs 30 km/h ir populisms
Aivars Freimanis*14.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes drošības padomes 9. decembra sēdē iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (Attīstībai/Par - attēlā) nāca klajā ar ierosinājumu, kas pārsteidza sabiedrību un arī citus Satiksmes drošības padomes dalībniekus, – atņemt tiesības par atļautā kustības ātruma pārsniegumu virs 30 km/h.
Šāds paziņojums ir visai pārsteidzošs, jo nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem. Vai tas nenorāda uz nespēju sakārtot struktūras iekšieni un atrisināt šī brīža būtiskāko satiksmes drošības problēmu – katastrofālu kadru trūkumu un vēl katastrofālāku augsti profesionālu kadru trūkumu policijas rindās?
Regulāra ikdienas prevencija uz ceļiem nenotiek, policisti knapi paspēj negadījumus formēt, aizvien vairāk krītas pieķerto pārkāpēju skaits. Tā vietā, lai realizētu pašreizējās likumdošanas iespējas, tiek kalti plāni par kārtējo sodu palielinājumu.
Pirms pāris gadiem Valsts kontrole savā ziņojumā par satiksmes drošību un nesenāk "PwC Latvija" savā pētījumā par satiksmes drošības plānu norādīja uz to, ka faktiskie ceļu satiksmes negadījumu iemesli nav zināmi un tie netiek izpētīti, un pat tas niecīgais veikto ekspertīžu skaits un to rezultāti nekādi nenonāk kopējā statistikā un to rezultāti nav pieejami.
Policijas iemīlētais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) iemesls "nepareiza ātruma izvēle" neizsaka neko, jo nav pat zināms, vai ir pārsniegts atļautais kustības ātrums. Ir aizsākts pētījums par to, kāpēc ir notikuši CSNg, kuros ir iesaistīti motocikli. Jau šobrīd ir pirmie secinājumi, ka pētījuma rezultāti liecina par pavisam citādu ainu, nekā līdz šim vispārpieņemtā.
Ja nu tomēr kļūdāmies un Iekšlietu ministrijai ir pamatojums rosināt bargākus sodus par atļautā kustības ātruma pārsniegšanu, tad lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:
- Cik pēdējos trīs gados ir notikuši ceļu satiksmes negadījumi, kuros vismaz viens ceļu satiksmes dalībnieks ir pārsniedzis atļauto kustības ātrumu?
- Lūdzam sniegt informāciju par pēdējos trīs gados ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu kustības ātrumu tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma ar gradācijas soli 10 km/h.
- Cik procentuāli no visiem ceļu satiksmes negadījumiem ir zināmi transportlīdzekļu pārvietošanās ātrumi tieši pirms ceļu satiksmes negadījuma? Cik gadījumos ir veikta CSNg ekspertīze?
- Ja Iekšlietu ministrijas rīcībā nav šādu datu, kas būtu tiešs un saprotams pamatojums sodu apmēru izmaiņām, tad kādi citi argumenti ir bijuši par pamatu izplatītajam paziņojumam?
Kā Latvijas Motoklubu asociācija vēlamies rosināt pievērst uzmanību patiesajām problēmām, nevis nodarboties ar populistisku ierosinājumu par sodu palielināšanas ģenerēšanu. Sakārtojam likumdošanu un novēršam brāķi vairākos satiksmes noteikumu punktos, precizējam strīdīgas situācijas tā, lai visiem ir skaidrs, kā rīkoties.
* Latvijas Motoklubu asociācijas vadītājs
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
