Tiesiskuma cena. Tiesa, tiesneši un atcelti spriedumi – kad tiesu sistēma kļūdās
Kristīne Rožkalne13.07.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Zivs
16.07.2022. 16:36»
jibiorio
Kāds sakars ar nogalinātajiem? Ja tādi ir, drīkst jebkuru un bez pierādījumiem notiesāt
Nu protams ka nogalinātie tas jau tāda "sīka vienība". Kāds vairāk, kāds mazāk... Kamēr pašu tas neskar tikmēr var nepievērst uzmanību.
Un uz ielas arī tā pat vien dažus jebkurus noķēra un tie izrādījās divi leišu "slapjo lietu" lietu speciālisti. Kāda sagadīšanās!
Tiesāšanās bizness
15.07.2022. 21:56Ja nevienu spriedumu neatceltu tad daudzi bez darba paliktu:).
Taisot spriedumu tiem tupajiem tiesnešiem no pirmās instaneces un apelācijas tiesas ir iespēja uzreiz lūgt padomu Augstākajai tiesai bet tas nekad nenotiek.Labāk neskaitāmas reizes atcelt un būs atkal darbs.Cik maksā katras tiesas sēdes organizēšana!!Tāpat arī advokātu algošana.Ir zināms kā tika dots norādījums pirmajā instancē neattaisnot.
formula
14.07.2022. 13:31»
Vai Navaļnija spriedums
nav tiesisks? Visur atsauce uz likuma pantiem. Gluži kā pie mums
Jāpēta un jāštuko pašam.Tāpat arī kritiski jāvērtē "mūsu " avoti. Savādi, vai ne, ka tieši sorosieši stāv par Navaļniju, un tai pašā laikā kā tādi re-čekisti zākā varonīgos Azov vīrus.
Interesanti,ka Nazvaļnijs ne tik sen jutūbē aicināja visus migrantus nošaut un ar kalašnikovu rādīja,kā to vajag darīt.Iespējams,ka viņš tā arī ir palicis provokators ,kas uz to pelna.
Vērotājs
13.07.2022. 23:23Kā vienam tiesnesim var būt atšķirīgas domas, kas nonāk viena otrai pretrunā, vienas lietas ietvarā?
Raksts interesants, bet prasās strukturēt vairākās daļās, lai vieglāk uztvert domu
jibiorio
13.07.2022. 21:58»
Zivs
Uzrakstīts pamatīgi. Argumenti, piemēri, panti, pārdomas. Lietas neatpazīstu, izņemot to ar Nr.1. AT vairākkārt atcēla "mūžinieku" trim notiesātajiem. Bet kur likt vairākus līķus, tas rakstā un autores pārdomās vietu nav atradis. Laikam nav binis svarīgi. Tā teikt, mēs tos nogalinātos "paslaukam zem...
Kāds sakars ar nogalinātajiem? Ja tādi ir, drīkst jebkuru un bez pierādījumiem notiesāt???
pietiek lasītājs
13.07.2022. 19:38Nu par garu un pa' gudru.No pietieķa lasīšanas sagurušās smadzenes stipri noslogojās.Sapratu vienu-jāienes ne tikai pirmajā instancē.
Vai Navaļnija spriedums
13.07.2022. 18:51nav tiesisks? Visur atsauce uz likuma pantiem. Gluži kā pie mums.
https://sites.google.com/site/govlawyerlv/
13.07.2022. 18:29Autore nav? iepazinusies
ar PSRS tiesu statistiku,
kas minēta mācību grāmatās.
Tad arī atcēla spriedumus padaudz.
VB
13.07.2022. 16:34Tad tomēr iznāk, gadījumos, kad zemāko instanču tiesām būtībā viss ir skaidrs, to lēmumiem jāseko vismaz vēl, tipa Hēgeļa, foliantiem ar to pamatojumiem, kas nekad praksē tomēr nebūs gluži ideāli etc, nederēs augstākajām instancēm etc, etc...
Zivs
13.07.2022. 15:54Uzrakstīts pamatīgi. Argumenti, piemēri, panti, pārdomas. Lietas neatpazīstu, izņemot to ar Nr.1. AT vairākkārt atcēla "mūžinieku" trim notiesātajiem. Bet kur likt vairākus līķus, tas rakstā un autores pārdomās vietu nav atradis. Laikam nav binis svarīgi. Tā teikt, mēs tos nogalinātos "paslaukam zem tepiķa". Bet ko nogalināto tuvinieki? Būs ar mieru? Un vai autorsi pašai iziet uz ielas nebūs bail, jo pa to klīdīs "judikatūras baudītāji"?
formula
13.07.2022. 15:22Visnotaļ pozitīvi vērtējams darbs .Domāju gan ,ka ekskurss gandrīz pusgadsimtu pagātnē bija lieks. Savāda tendence mūsu pētniekiem : gandrīz obligāti nokritizēt pagājušos laikus. Savukārt šie "pagājušie" laiki tik pat ņipri kritizēja "iepriekš pagājušos laikus".
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
