Tiesiskuma koalīcija ar JKP priekšgalā atbalsta jaunu atkritumu izgāztuvi Rīgas centrā
Pēteris Lejiņš03.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kamēr Rīgas dome cīnās ar varas maiņu, pavisam klusi un nemanāmi valstī valdošā tiesiskuma koalīcija ar Jauno konservatīvo partiju (JKP) un tās korupcijas apkarošanas lokomotīvi Jutu Strīķi priekšgalā dod zaļo gaismu kārtējās riepu izgāztuves izveidei pašā Rīgas centrā.
2017.gada rudenī atklājas, ka Rīgā, Starta ielā uzņēmums SIA “Riepu bloki” atļauto 30 tonnu vietā teritorijā izveidojis apjomīgu riepu izgāztuvi ar uzkrātām teju 1000 tonnām riepu. Valsts vides dienests uzņēmumam atņem darbības licenci un piemēro 12,9 miljonu EUR sodu. Uzņēmuma viens no īpašniekiem ir Marks Baltkalns, kurš drīz vien piesaka SIA “Riepu bloki” maksātnespēju, lai veikli tiktu vaļā no savām saistībām pret valsti un varētu ar jaunu sparu mesties iekšā citos biznesa projektos jeb shēmās.
Starta ielas riepu izgāztuvē nekas daudz mainījies, un riepu izgāztuve joprojām stāv visā savā krāšņumā, gaidot savu liktenīgo dzirksteli. Taču uzņēmējs, ticis vaļā no neveiksmīgā uzņēmuma ar milzīgajiem parādiem valstij, tagad vēlas cēlu mērķu vārdā sākt riepu pārstrādi citviet Rīgā – Andrejostā. Ar šo daudzsološo biznesa plānu viņš kā SIA “Eko Recycling” īpašnieks Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā viesojies jau vairākkārt, solot ar šī projekta starpniecību Starta ielas izgāztuvi pārcelt uz Indiju.
Sākotnēji SIA “Eko Recycling” prasa vienkopus Andrejostā uzglabāt 1000 tonnas riepu. Tātad izveidot vēl vienu apjomos līdzīgu riepu “glabātuvi” kā Starta ielā. Pirmo reizi šo riepu karaļa piedāvājumu Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti skatīja 19.februārī, tad 19.martā un vēlreiz arī 21.maijā. Visās reizēs SIA “Eko Recycling” iecere noraidīta, pamatojoties tieši uz šī uzņēmēja atbildību par riepu izgāztuvi Starta ielā un nespēju pierādīt, ka Andrejostu gaida skaistāka nākotne. Taču ar katru reizi arvien skaļāk sāk uzstāties deputāti no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), aktīvi iestājoties par uzņēmēja labajiem plāniem un godīgo sirdi, kurai jāļauj labot iepriekš pieļautās kļūdas.
Acīmredzot Baltkalna kunga godīgo sirdi bija saskatījusi arī JKP vadība tās līderes un valsts galvenās korupcijas apkarotājas Jutas Strīķes personā, kura izrādījusi īpašu personīgu interesi par šī jautājuma virzību Rīgas domē. Uzņēmēja iepriekšējā (bez)darbība, daudzmiljonu nodokļu parādi un nenomaksātie sodi laikam nebija tik svarīgi argumenti kā “aploksnītes”, par kurām lēmuma pieņemšanas laikā apspriežas pozīcijas deputāti.
Tā rezultātā, neskatoties uz to, ka Mājokļu un vides komitejas deputāti trīs reizes nobalsojuši pret, 29.maija Rīgas domes sēdē ar opozīcijas un īpašu JKP deputātu atbalstu uzņēmums ceturtajā piegājienā tomēr saņēmis atļauju turpināt savu riepu pārstrādes (lasi izgāztuvju) biznesu Rīgas centrā. Jaunajā adresē Ganību dambī 31/Ulriekstes ielā 4a gan uzkrāt varēs nedaudz mazāk, nekā sākotnēji bija plānots. Tas visticamāk nozīmē vien to, ka riepas no Starta ielas daļēji tiks pārkrautas uz jauno adresi un labākajā gadījumā notiks darbības imitācija, pārsimts tonnas gadā aizsūtot uz slaveno Indiju, kur SIA “Eko Recycling” riepas gaida ar atplestām rokām.
Viena no kaismīgākajām daudzsološā biznesa aizstāvēm ir JKP deputāte Marija Balcere, kura, pati būdama uzņēmēja un līdzīpašniece SIA “Marijas Virtuve”, laikam vislabāk spējusi izprast uzņēmēja Marka Baltkalna sāpi un labo sirdi. Komitejas iepriekšējos lēmumus viņa sauc par “amorāliem, jo Rīgā jau tā esot maz uzņēmēju, kuri grib kaut ko darīt vides uzlabošanas jomā.”
Nepietiek ar to, ka nelegālo atkritumu degšana Jūrmalā un Spilvē radīja lielāko dabas piesārņojumu Latvijas vēsturē, tagad tiesiskuma koalīcija vienbalsīgi (24 balsis) atbalstījusi iespēju bēdīgi slavenajam uzņēmējam Markam Baltkalnam vēlreiz uzkrāt tonnas riepu. Tikmēr nu jau pusizjukušās koalīcijas deputāti no “Saskaņas centra” un “Gods kalpot Rīgai” atturējušies, lai izvairītos no jebkādas atbildības.
Būtu neticami, ka Rīgas domnieki no JKP šajā balsojumā darbotos bez partijas augstākās vadības ziņas, īpaši ņemot vērā, ka Strīķe vēl nesen pati bijusi Rīgas domes deputāte. Acīmredzot Rīgas dome pūst ne tikai no galvas pozīcijā, bet arī opozīcija jau laikus pārņēmusi “labāko praksi” un aiz korupcijas apkarotāju maskas sākusi pīt pati savus zirnekļa tīklus.
Varam tikai minēt, ko tiesiskuma koalīcija iecerējusi upurēt kā nākamo, lai tiktu pie kārotā. Tagad tā bija riepu izgāztuve Rīgā, nākamais būs ģenerālprokurors Kalnmeiers, kurš aizsēdējies ar kartona Jurašu, tad izrādīsies, ka arī Zakatistovs nav nodarbojies ar nelikumīgu partijas finansēšanu, bet bijis godprātīgs konsultants, kuram tikai nav diez ko paveicies dzīvē un biznesā. Tāda mums tā tiesiskuma koalīcija, kuras tiesiskums nestiepjas tālāk par TV ekrāniem.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
