Tiesiskuma trūkums Rīgas pašvaldības īres maksas noteikšanā
Pietiek lasītājs08.07.2024.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Kārtējo reizi Rīgas pašvaldības dzīvokļu īrnieki saņem apsaimniekošanas uzņēmuma (uzņēmuma nosaukumam nav nozīmes zemāk aprakstītajā situācijā) brīdinājumu, ka nākamgad tiks paaugstināta īres maksa. Brīdinājumā skaidrots, ka papildus nepieciešama nauda remontdarbiem un mājas apdrošināšanai.
Īrnieki nav gatavi iebilst, saprotot, ka remontdarbi kā saimnieciskās darbības izdevumi it kā ir iekļauti īres maksā, un arī saprotot, ka dzīve sadārdzinājies. Turklāt būs taču pensiju indeksācija, kā arī tagad minimālā alga ir ne tāda kā pagājušajā gadā.
Bet nevienam no pašvaldības dzīvokļu īrniekiem līgumā nav paredzēta nekustamā īpašuma apdrošināšanas maksa, kas lika īrniekiem sākt apskatīt dokumentus, iepazīties ar likumdošanu no jauna un atklāt “dīvainu ainu”, proti, ka pašvaldības rīcība var būtiski atšķirties no likumā tieši un konkrēti pašvaldībai noteiktā!
Dzīvojamo telpu īres likuma V nodaļā "Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšana" 31. pants "Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksa" noteic:
“1. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu.”
Ir redzams, ka tiesību normas lakoniskais teksts paredz skaidru uzdevumu pašvaldībai: pirmkārt, izstrādāt saistošos noteikumus, uz kuru pamata kāds varētu kādam paziņot par pašvaldības dzīvojamo telpu kvadrātmetra īres maksas noteikto apmēru šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā. Un tad ir pats par sevi saprotams, ka, brīdinot par īres maksas noteikšanu, apsaimniekotājam atliek vien minēt pašvaldības publiski pieejamos saistošos noteikumus bez nepieciešamības skaidrot par remontdarbiem. Jāpasvītro: Īres likums noteic finansiāli pamatot īres maksas paaugstināšanu privātīpašuma izīrētājiem, bet pašvaldībai likums skaidri noteic vispirms izstrādāt saistošos noteikumus, uz kuru pamata - un ne uz kāda cita pamata - īrniekiem jāpaziņo par īres maksas noteikšanu.
Un tad īrnieki vietnē likumi.lv, sadaļā “Pašvaldību saistošie noteikumi” veica vairāk nekā vienu mēģinājumu atrast Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu pašavaldībai piederošajās vai tās nomātajās dzīvojamās telpās, laika periodā no 2021. gada 1. maijā, kad stājās spēkā jaunais Īres likums. Bet, īrniekiem nācās secināt, ka šādi noteikumi nepastāv.
Tas nozīmē, ka īrnieki velti paļāvās uz pašvaldības godīgumu, jo izrādās, ka Rīgas dome neuzliek par pienākumu pašvaldības namu apsaimniekotājiem ievērot pēc formulas aprēkināto īres maksu, jo saistošie noteikumi vienkārši nav izstrādāti un ne apstiprināti Rīgas domē!
Vietnē likumi.lv atrodot citu pašvaldību saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu, kas izdoti saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 31. pantu, īrnieki atklāja, ka no visām Latvijas pašvaldībām septiņas pašvaldības ignorē likumu: Rīgā, Liepājā, Ogrē, Olainē, Salaspilī, Balvos un Saldū saistošie noteikumi par īres maksas noteikšanu nav izdoti. Tomēr visas pārējās 36 pašvaldības īsteno tieši to, kas ir noteikts likumā, izstrādājot saistošos noteikumus īres maksai.
Īrniekus tagad mulsina fakts, ka viņi saskaras ar nepieciešamību ja ne atrisināt, tad publiski apspriest konfliktu starp divām realitātēm:
- Dažas no visām Latvijas pašvaldībām pārkāpj likumu, un acīmredzot nosaukumu mainījusī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz to piever acis.
- Visas pārējās pašvaldības Latvijā ciena un ievēro likumu.
Ko darīt tālāk – paklausīgi turpināt maksāt to, ko kapitāluzņēmums vēlas saņemt? Vai arī nemaksāt paaugstinātu īres maksu bez tiesiska pamata, uzsākot strīdu un tiesvedību pret pašvaldību, kura ir juridiski gatava pārkāpt likumu?
Tādējādi radusies dilemma sabiedrībai un medijiem ir jārisina kopā. Lai apturētu pašvaldības destruktīvo virzību uz tiesisko nihilismu, visām visu rangu amatpersonām (tas attiecas uz tiem, kas to aizmirsuši) jāatgādina, ka pašvaldība nav privāts uzņēmums, bet gan publisko tiesību subjekts, kuram ir pamatprincips: kas likumā ir burtiski noteikts publisko tiesību subjektam, tas burtiski ir jāizpilda.
Pretējā gadījumā neviens nevarēs saukt pie atbildības tos, kas pārkāpj likumu.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
