Tieslietu ministrija atsakās no cietuma celtniecībai piedāvātās zemes - tai neesot kvadrāta formas
PIETIEK01.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piedāvātais zemesgabals nav taisnstūra vai kvadrāta formas, - šādu aizbildinājumu Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija izmantojusi, lai atteiktos no Olaines novada iedzīvotājas piedāvātā zemesgabala jaunā cietuma celtniecībai. Interesanti, ka atbildē Pietiek ministrija šo aizbildinājumu vispār nemin, tā vietā apgalvojot, ka vispār neizskatot zemesgabala iegādes piedāvājumus un vērtēšot valsts rīcībā esošo zemesgabalu un, ja nepieciešams, pašvaldībām piederošo zemesgabalu izmantošanas iespējas.
No masu medijiem uzzinot, ka zeme, kas paredzēta jaunā cietuma būvniecībai Olainē, šim mērķim nav īsti piemērota, jo zemesgabala robežu forma apgrūtina robežu kontroli, īpašuma blakus teritorijas ir apbūvētas un nav pārskatāmas, kā arī izmaksas būtu pārāk dārgas, jo vēl iegūstamo zemju īpašnieki vēlas neadekvāti lielu maksu, Maija Galiņa, kurai Mārupes novadā pieder 43 hektārus liels zemesgabals, piedāvājusi cietuma celtniecībai izmantot viņai piederošo zemesgabalu.
Taču no Tieslietu ministrijas viņa saņēmusi šādu atteikumu: „Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka Jūsu iesniegumā piedāvātā zemesgabala konfigurācija neatbilst jaunā cietuma būvniecības vajadzībām, jo nepieciešamajam zemesgabalam jābūt kvadrāta vai taisnstūra formā. Minētā zemesgabala forma ir būtisks nosacījums, lai būtu iespējams veidot efektīvu un izmaksu ziņā racionālu jaunā cietuma apsardzes sistēmu, kā arī racionāli izvietot plānotās ēkas.”
Zemes īpašniece ir neizpratnē par šāda veida atbildi, jo zemesgabals ir ievērojami lielāks nekā cietuma celtniecībai nepieciešams, līdz ar to cietuma celtniecības vajadzībām būtu iespējams iegādāties taisnstūra vai kvadrāta formas zemes gabalu kā daļu no viņai piederošā īpašuma. Tomēr uz šo iebildumu Tieslietu ministrija nav nav uzskatījusi par vajadzīgu reaģēt.
Savukārt uz Pietiek jautājumu, kādēļ ministrija atteikusies no Galiņas piedāvātā zemesgabala, Tieslietu ministrija vairs ne vārda nemin par piedāvātā zemesgabala formas neatbilstību cietuma celtniecībai, - ja nebūtu Galiņas saņemtās ministrijas atbildes, varētu domāt, ka tāda vispār nav sniegta. Tieslietu ministrija pašlaik vispār neizskatot nekādus citus zemes gabala iegādes piedāvājumus, - tāds ir jaunais ministrijas skaidrojums.
Jauno ieslodzījuma vietu saskaņā ar ministrijas jauno versiju tomēr esot paredzēts būvēt uz Tieslietu ministrijas īpašumā esošā zemes gabala. Ja, veicot padziļinātu izpēti, tas tomēr nebūšot iespējams zemes gabala izmēra un/vai konfigurācijas dēļ, tikšot vērtēti citi Tieslietu ministrijas un valsts rīcībā esošie zemes gabali.
Plānots, ka jaunās ieslodzījuma vietas projektēšana tiks pabeigta līdz 2015.gada beigām, savukārt būvniecības darbi provizoriski varētu sākties 2016.gada otrajā pusē un pabeigti 2018.gada beigās. Kopējās prognozētas izmaksas veido apmēram 55 miljonus latu.
Tiek uzskatīts, ka tieši jaunā cietuma būvniecība ir viens no pamatjautājumiem, kuru dēļ tieslietu ministra postenis pašlaik tiek uzskatīts par tik iekārojamu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
