Tieslietu ministrija klusē par paveikto saistībā ar „steidzamo tieslietu sistēmas auditu”
Lato Lapsa07.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trīs mēnešus pēc tam, kopš tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc Saeimas lēmuma izdot kriminālvajāšanai viņa partijas biedru Juri Jurašu paziņoja par profesionāla audita nepieciešamību izmeklēšanas un tieslietu institūcijās, viņa vadītā ministrija kļuvusi aizvien nerunīgāka par šāda audita veikšanas priekšdarbu virzību.
„Tas bija tiesiskuma pazemojums, kas notika, un mēs skaidrosim, kas ir par iemeslu. Bet - sistēmiski, nevis personiski,” – ar šādu paziņojumu J. Bordāns nāca klajā pēc Saeimas lēmuma ar J. Juraša izdošanu, pavēstot, ka viņa iecerētajā auditā tikšot „meklēts, kas ir efektīvs, kas ir traucējis šobrīd sistēmai, tieslietu sistēmai, kas traucē tiesiskumam”. Šis audits izmaksāšot līdz pat pusmiljonam eiro.
Taču, neraugoties uz politiskajiem apgalvojumiem par šāda audita steidzamu nepieciešamību, trīs mēnešu laikā ministrija nav pat izsludinājusi atklātu, publisku iepirkumu par šāda audita veikšanu. Pats J. Bordāns nekādus komentārus par šo tēmu nesniedz, savukārt ministrija paskaidrojumos kļūst aizvien izvairīgāka un lakoniskāka.
Marta sākumā Tieslietu ministrija apliecināja, ka mēneša laikā esot nonākts tiktāl, ka notiekot „precīza uzdevuma sastādīšana, kā arī analītiskais darbs attiecībā uz ministrijas rīcībā jau esošo, starptautisko ekspertu un Valsts kontroles veiktajos novērtējumos izteikto rekomendāciju ieviešanu”.
Tāpat Tieslietu ministrija marta sākumā apliecināja, ka tā pilnā sparā strādājot „pie tā, lai apzinātu gan to, kā veicas ar ieteikumu analīzi un to ieviešanu, gan arī tos sektorus vai procesus, kuri nav līdz galam vēl izvērtēti”.
Attiecīgi noritot darbs „gan pie jau esošo iespēju apzināšanas (piemēram, Valsts kontrolei ir liela pieredze un augsta līmeņa eksperti, kas varētu būt efektīvs atbalsts izvērtējuma veikšanai), gan pie iepirkuma dokumentācijas izstrādes tajos jautājumos, kur Valsts kontrole nevar palīdzēt”.
Tiesa, jau martā bija skaidrs, ka, neraugoties uz tieslietu ministra un viņa partijas deklarēto maksimālo atklātību un godīgumu, iepirkumu plānots īstenot nevis atklātā konkursā, bet gan, izmantojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto konkursa procedūru ar sarunām divos posmos.
Savukārt tagad, kad kopš J. Bordāna paziņojuma par steidzami nepieciešamo auditu pagājuši jau trīs mēneši, Tieslietu ministrija nav gatava apliecināt pat to, ka šāda sarunu procedūra būtu sākta.
Izrādās, ka pašlaik joprojām notiekot „intensīvs darba pie izvērtējuma tvēruma definēšanas un iespējamo partneru apzināšanas”. Savukārt nekādas konkrētākas ziņas par jau paveikto J. Bordāna vadītā ministrija nav gatava atklāt, vien norādot, ka „pagaidām plašāku informāciju sniegt nevaram”. Kā jau iepriekš tika minēts, tuvākā mēneša laikā par aktualitātēm informēsim medijus.
Uz uzdoto jautājumu, vai Tieslietu ministrija jau ir izsludinājusi iepirkumu par ministra izziņotā tieslietu sistēmas audita veikšanu un, ja jā, kur var iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju, bet, ja nē, kad gaidāma šī izsludināšana un kādā formā - atklāta konkursa vai citā, ministrija atbildi nesniedza.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
