Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrija mēģinājusi izmeloties par iemesliem, kuru dēļ atteikusies no kādas Olaines novada iedzīvotājas piedāvātā zemesgabala jaunā cietuma celtniecībai, - to pierāda Pietiek rīcībā nonākusī sarakste ar ministrijas amatpersonām.
Pietiek jau informēja, ka Olaines novada iedzīvotāja Maija Galiņa, kurai Mārupes novadā pieder 43 hektārus liels zemesgabals, piedāvājusi cietuma celtniecībai izmantot viņai piederošo zemesgabalu.
Piedāvājumu viņa izteikusi, no masu medijiem uzzinot, ka zeme, kas bijusi paredzēta jaunā cietuma būvniecībai Olainē, šim mērķim nav īsti piemērota, jo zemesgabala robežu forma apgrūtina robežu kontroli, īpašuma blakus teritorijas ir apbūvētas un nav pārskatāmas.
Taču no Tieslietu ministrijas viņa bija saņēmusi atteikumu, jo viņas "iesniegumā piedāvātā zemesgabala konfigurācija neatbilst jaunā cietuma būvniecības vajadzībām, jo nepieciešamajam zemesgabalam jābūt kvadrāta vai taisnstūra formā".
Zemes īpašniece gan bija neizpratnē par šāda veida atbildi, jo zemesgabals ir ievērojami lielāks nekā cietuma celtniecībai nepieciešams, līdz ar to cietuma celtniecības vajadzībām būtu iespējams iegādāties taisnstūra vai kvadrāta formas zemes gabalu kā daļu no viņai piederošā īpašuma. Tomēr uz šo iebildumu Tieslietu ministrija nav nav uzskatījusi par vajadzīgu reaģēt.
Sākotnēji uz Pietiek jautājumu, kādēļ ministrija atteikusies no Galiņas piedāvātā zemesgabala, Tieslietu ministrijas preses pārstāve Līva Rancāne pat nepieminēja piedāvātā zemesgabala formas neatbilstību cietuma celtniecībai. Tieslietu ministrija pašlaik vispār neizskatot nekādus citus zemes gabala iegādes piedāvājumus, - tāds bija ministrijas oficiālais skaidrojums.
Jauno ieslodzījuma vietu saskaņā ar ministrijas jauno versiju esot paredzēts būvēt uz Tieslietu ministrijas īpašumā esoša zemes gabala. Ja, veicot padziļinātu izpēti, tas tomēr nebūšot iespējams zemes gabala izmēra un/vai konfigurācijas dēļ, tikšot vērtēti citi Tieslietu ministrijas un valsts rīcībā esošie zemes gabali.
Saņemot šādu atbildi, Pietiek ministrijas preses pārstāvei norādīja uz versiju atšķirībām, aicinot paskaidrot, kurā brīdī tad ministrijas nostāja ir mainījusies, kāpēc un kādā veidā.
Taču ministrijas pārstāve mēģināja apgalvot, ka "Tieslietu ministrijas nostāja šai jautājumā nav mainījusies – šobrīd neizskatām ne Galiņas kundzes 2 milj. Ls vērto, ne kādus citus zemes iegādes variantus".
Savukārt Pietiek rīcībā ir Tieslietu ministrijas nosūtīta elektroniskā pasta vēstule, kas apliecina, ka ministrijas pārstāve ir mēģinājusi izmeloties, - patiesībā ministrija skaidri norādījusi, ka piedāvājums tai neesot pieņemams tikai un vienīgi zemes gabala konfigurācijas dēļ:
"Tieslietu ministrija (turpmāk - ministrija) 2013.gada 12.novembrī saņēma Jūsu iesniegumu, kurā informējat, ka Jūsu ģimenei ir zemes gabals Mārupē (43 ha), kas varētu būt piemērots jaunā cietuma būvniecībai, un, ja Tieslietu ministrijai interesē piedāvājums, tad labprāt tos uzklausīsiet. Izvērtējot Jūsu iesniegumā minēto un Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto informāciju, sniedzam šādu atbildi.
Informējam, ka 2013.gada 12.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.50 tika atbalstīta Tieslietu ministrijas izstrādātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Atbalstot koncepciju, Ministru kabinets nolēma atbalstīt Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijā noteiktos jaunās cietumu sistēmas veidošanas un jauno cietumu izvietošanas principus (1.punkts), kā arī atbalstīt jauna cietuma būvniecību Olaines cietuma teritorijā par valsts budžeta līdzekļiem ar publiskā iepirkuma metodi.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtā informācija liecina, ka Jūsu iesniegumā piedāvātā zemesgabala konfigurācija neatbilst jaunā cietuma būvniecības vajadzībām, jo nepieciešamajam zemesgabalam jābūt kvadrāta vai taisnstūra formā. Minētā zemesgabala forma ir būtisks nosacījums, lai būtu iespējams veidot efektīvu un izmaksu ziņā racionālu jaunā cietuma apsardzes sistēmu, kā arī racionāli izvietot plānotās ēkas.
Līdz ar to, Tieslietu ministrija pateicas par izteikto piedāvājumu, tomēr nevar to atbalstīt zemesgabala konfigurācijas dēļ."
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, pēc kuras Tieslietu ministrijas amatpersonas rīkojuma Rancāne Pietiek sniegusi melīgo skaidrojumu.
Jāpiebilst, ka 2013.gada 1.novembrī Tieslietu ministrija publiski paziņoja, ka Olaines cietuma projekta realizācija zemes dārdzības, robežu konfigurācijas un tā iemesla dēļ, ka blakus zemes ir apbūvētas, nav izdevīga un steidzami nepieciešams meklēt alternatīvas, tajā skaitā visā nopietnībā izskatot priekšlikumu Olaines cietuma būvniecību pārcelt uz Liepāju.
"Pēc šī ministrijas paziņojuma mēs nekavējoties piedāvājām zemi, kas atrodas divreiz tuvāk Rīgai nekā pašlaik esošais Olaines cietums, vismaz divreiz lētāk, kā arī atbilstošu visiem nosacījumiem, kādi nepieciešami cietuma būvniecībai (līdzenā , labi pārskatāmā vietā, tieši Rīgas pilsētas apvedceļa malā Mārupē, rūpnieciskās apbūves teritorijā," Pietiek iepriekš apliecināja Galiņa.
"Mūsu piedāvājums attiecās uz cietumam nepieciešamās platības iegādi mūsu zemē, nevis visas zemes iegādi, līdz ar to ministrijas arguments, ka piedāvātās zemes robežas nav kvadrāta formas ir pilnīgi nepamatots, jo mūsu piedāvātās zemes platība ir 43,9 hektāri vienā zemes gabalā, līdz ar to cietumam maksimāli nepieciešamie 16 hektāri piedāvātajā zemē ir izvietojami jebkādā figūrā un jebkurā vietā," norādīja zemes piedāvātāja.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
