Tieslietu ministrija un Maksātnespējas kontroles dienests gadiem ilgi ir slēpuši konstatētos pārkāpumus un riskus administratoru nejaušā izvēlē
Pietiek lasītājs13.03.2023.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača “valdīšanas” laikā tika konstatēts, ka vairākas reizes administratoru nejaušas izvēles sistēma it kā nedarbojas, kā rezultātā administratoru kandidāti tika atlasīti manuāli, neizmantojot nejaušas atlases sistēmu. Būtiski atzīmēt, ka šī sistēmas “nedarbošanās” notika tieši interesantāko maksātnespējas procesu “nejaušas” atlases datumos.
Ziņas par šiem pārkāpumiem nekavējoties tika padarītas par ierobežotu pieejamību un tika slēptas no sabiedrības. Nenotika arī dienesta pārbaude par konstatētajiem pārkāpumiem un vienlaicīgi neviena persona par šiem pārkāpumiem netika saukta pie jebkādas atbildības.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna laikā tika veikti administratoru nejaušas atlases sistēmas auditi, kuru rezultātā tika secināts, ka sistēma atļauj veikt “nejaušu” administratoru atlasi vairākkārtīgi, tas ir – tik ilgi, kamēr ir sasniegts personai ar pieeju sistēmai nepieciešamais administratoru atlases rezultāts.
Turklāt atlases sistēma nenodrošināja autentifikācijas un autorizācijas protokolēšanu, kā arī datu neizdzēšamību par veiktajām darbībām sistēmā. Audita rezultāti, kuros tika konstatēti pārkāpumi un riski tika padarīti par ierobežotas pieejamības informāciju.
Jautājumi tieslietu ministrei Inesei Lībiņai – Egnerei un Maksātnespējas kontroles dienesta direktorei Inesei Šteinai
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) jebkad ir vērsusies Valsts policijā saistībā ar aizdomām par administratoru nejaušas izvēles iespējamiem pārkāpumiem? Ja atbilde ir – jā, tad lūdzu sniegt atbildes uz sekojošiem papildus jautājumiem:
Ja atbilde ir – jā, tad sniedziet atbildes uz sekojošiem papildu jautājumiem:
Kurā datumā un saistībā ar kādiem maksātnespējas procesiem tika ziņots policijai?
Kāds bija šī ziņojuma faktisko apstākļu izklāsts?
Kura amatpersona parakstīja iesniegumu policijai?
Kura persona sagatavoja iesniegumu policijai?
Vai Valsts policija veica pārbaudi saistībā ar šo iesniegumu?
Kāds bija šī iesnieguma izskatīšanas rezultāts?
Kādus faktus pārbaudes rezultātā konstatēja policija?
Kāda bija Maksātnespējas administrācijas (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) rīcība pēc pārbaudes rezultātu paziņošanas?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) par šo notikumu ziņoja Tieslietu ministrijai, un, ja ziņoja, kāda bija Tieslietu ministrijas reakcija? Vai Tieslietu ministrija saistībā ar to ir sagatavojusi kādu dokumentu?
Vai Tieslietu ministrija noteica šīm ziņām ierobežotas pieejamības statusu?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) ir sagatavojusi jebkādus dokumentus saistībā ar policijas veikto pārbaudi?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) jebkad ir vērsusies Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT.LV (turpmāk tekstā – CERT) saistībā ar aizdomām par administratoru nejaušas izvēles iespējamiem pārkāpumiem?
Kurā datumā un saistībā ar kādiem maksātnespējas procesiem tika ziņots CERT?
Kāds bija šī ziņojuma faktisko apstākļu izklāsts?
Kura amatpersona parakstīja iesniegumu CERT?
Kura persona sagatavoja iesniegumu CERT?
Vai CERT veica pārbaudi saistībā ar šo iesniegumu?
Kāds bija šī iesnieguma izskatīšanas rezultāts?
Kādus faktus pārbaudes rezultātā konstatēja CERT?
Kāda bija Maksātnespējas administrācijas (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) rīcība pēc pārbaudes rezultātu paziņošanas?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) par šo notikumu ziņoja Tieslietu ministrijai, un, ja ziņoja, kāda bija Tieslietu ministrijas reakcija? Vai Tieslietu ministrija saistībā ar to ir sagatavojusi kādu dokumentu?
Vai Tieslietu ministrija noteica šīm ziņām ierobežotas pieejamības statusu?
Vai Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) ir sagatavojusi jebkādus dokumentus saistībā ar CERT veikto pārbaudi?
Vai ir ticis veikts administratoru rindas un administratoru nejaušas izvēles sistēmas audits? Ja atbilde ir - jā, sniedziet atbildi uz sekojošiem papildu jautājumiem:
Par kuriem gadiem ir ticis veikts sistēmas audits?
Kādi bija uzdotie jautājumi audita veicējam?
Kādi bija audita secinājumi?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic autentifikācijas protokolēšanu/fiksēšanu?
Vai sistēma nodrošina autentifikācijas fakta neizdzēšamību?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic autorizācijas protokolēšanu/fiksēšanu?
Vai sistēma nodrošina autentifikācijas fakta neizdzēšamību?
Vai sistēma nodrošina auditācijas pierakstu/protokolu neizdzēšamību?
Vai auditu rezultātā ir ticis secināts, ka sistēma pilnīgi vai daļēji neveic sistēmā veikto darbību fiksēšanu?
Vai sistēma pilnīgi vai daļēji nodrošina satura integritāti?
Vai audita rezultātā tika pārbaudīta iespējamība, ka personai ar piekļuvi sistēmai ir iespēja dzēst sistēmā veikto darbību pēdas, kā arī notikušo autorizāciju un autentifikāciju?
Vai audita rezultātā tika konstatēti gadījumi, kad Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) veica administratoru izvēli, neizmantojot administratoru nejaušas izvēles sistēmu? Kuros datumos ir bijuši šie gadījumi?
Vai audita rezultātā tika konstatēti gadījumi, kad Maksātnespējas administrācija (pašlaik Maksātnespējas kontroles dienests) veica administratoru izvēli, manuāli sagatavojot administratoru kandidātu tabulu un neizmantojot administratoru nejaušas izvēles sistēmu? Kuros datumos ir bijuši šie gadījumi?
Vai administratoru kandidātu atlase ir ievainojama pret pārlases uzbrukumiem (brute force attack), ļaujot nejaušo atlasi veikt atkārtoti bez ierobežojumiem tik ilgi, līdz iegūts vēlamais rezultāts?
Vai sistēmā par katru atlases mēģinājumu paliek neizdzēšami pierādījumi?
Kāpēc tiek slēptas ziņas par veikto auditu rezultātiem?
Kura persona Maksātnespējas kontroles dienestā ir atbildīga par nejaušas administratoru atlases sistēmas rezultātu fiksēšanu un paziņošanu?
Lūdzu izsniegt visus Jūsu rīcībā esošos dokumentus, kas ir tikuši sagatavoti un saņemti saistībā ar uzdotajiem jautājumiem.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
