Tieslietu ministrija vērtē, kā Velmera sievai izdevies kļūt par „Liepājas ostas LM” administratori
PIETIEK06.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrija sākusi izvērtēt no Liepājas tiesas pieprasīto un saņemto informāciju par to, kādā veidā bijušā Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera (attēlā) sievai Annai Velmerei izdevies tikt izvēlētai par šī uzņēmuma bijušās meitasfirmas Liepājas osta LM maksātnespējas procesa administratori.
„Tieslietu ministrija šobrīd izvērtē no Liepājas tiesas pieprasīto un saņemto informāciju par konkrēto civillietu. Arī Tiesu administrācija atbilstoši savai kompetencei ir pieprasījusi informāciju no atbildīgajiem Liepājas tiesas darbiniekiem,” skaidro ministrija. Lai novērstu šaubas par nejaušības principa piemērošanu administratoru ieteikšanas procesā, arī Maksātnespējas administrācija veicot iekšējo pārbaudi, vai administratoru ieteikšanas sistēmā (rindā) nav notikusi prettiesiska iejaukšanās.
„Informējot tiesu par administratoru ieteikšanas sistēmā izraudzīto administratora kandidātu, vienlaikus Maksātnespējas administrācija informēs Liepājas tiesu par apstākļiem, kas var būt par pamatu rindas kārtībā ieteiktā administratora neapstiprināšanai par administratoru konkrētajā maksātnespējas procesā, kā arī pieprasīs paskaidrojumus konkrētajai administratorei,” informē Tieslietu ministrija.
Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka maksātnespējas jomas sakārtošana un maksātnespējas procesu uzraudzība ir viņa prioritāte un ka „jebkādi signāli vai indikācijas, kas varētu liecināt par maksātnespējas procesos iesaistīto personu neētisku vai prettiesisku rīcību, visos gadījumos tiek uztverti ļoti nopietni un tiek pārbaudīti likumos noteiktā kārtībā, lai novērstu šaubas par iesaistīto personu objektivitāti un rīcības likumību”.
Pietiek jau informēja: vai nu maksātnespējas administratoru Velmeru ģimene vienkārši „pievelk” naudīgus maksātnespējas procesus, kas saistīti ar uzņēmumu Liepājas metalurgs un tā satelītiem, vai arī ir runa par nepārprotamu un skaidru korupciju, - citādi nav iespējams izskaidrot faktu, ka pēc ienesīgā Liepājas metalurga maksātnespējas procesa nonākšanas Haralda Velmera rokās nu par uzņēmuma Liepājas osta LM maksātnespējas administratori ir izvēlēta viņa dzīvesbiedre.
Kā rāda Maksātnespējas administrācijas publiskotā informācija, 14. aprīlī ir ierosināts bijušās Liepājas metalurga meitasfirmas – AS Liepājas osta LM maksātnespējas process, un par maksātnespējas administratori ir ierosināts apstiprināt Annu Velmeri: pēdējais atteikšanas termiņš bija 5. maija dienas vidus. Tagad par Velmeres apstiprināšanu administratora postenī pirmdien rakstveida procesā lems Liepājas tiesa.
Tas nozīmē, ka Velmeru ģimenes pārraudzībā nonāks jau otrs ienesīgais maksātnespējas process, kas saistīts ar Liepājas metalurgu un tā satelītiem. Kā zināms, uzņēmuma Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators bija Haralds Velmers, un tieši viņa lēmumi lielā mērā ir pamatā pašreizējam uzņēmuma stāvoklim. Kad pagājušā gada martā Liepājas metalurgs mantas pircēji samaksāja pirmo iemaksu, Velmers kā likumā noteikto atlīdzību par ieķīlātās mantas pārdošanu no šīs iemaksas saņēma savu pirmo lielo maksājumu – 1,14 miljonus eiro.
Ar 1982. gadā dzimušo Annu Velmeri, kā rāda Lursoft dati, Haralds Velmers pagājušā gada beigās ir reģistrējis laulāto mantisko attiecību līgumu, viņi ir precējušies kopš 2010. gada jūlija.
Tieši Velmers arī bija tas, kurš roku rokā ar bēdīgi slavenajiem Prudentia konsultantiem 2014. gadā noraidīja uzņēmēja Kirova Lipmana piedāvājumu AS Liepājas osta LM iegādei. "Pretendents Konstantin Goncharov", kas tika atzīts par piemērotāko pretendentu, par Liepājas ostu LM bija piedāvājis 150 000 eiro, bet Lipmans - 555 000 eiro.
Velmers oficiālajā piedāvājumā investoriem tad prognozēja, ka Liepājas osta LM, sākot ar 2015. gadu, sākšot atgūties no Liepājas metalurga krīzes un sekojušā kravu apgrozījuma krituma radītajiem zaudējumiem. Kā redzams, šīs prognozes ir izgāzušās, un nu uzņēmumu ir gatava administrēt Velmera sieva.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
