Tieslietu padomes rezolūcija: ir nepieciešams izskaidrot Bordānam dažas svarīgas lietas...
Tieslietu padome29.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021.gada 22.janvārī tieslietu ministrs nāca klajā ar paziņojumu plašsaziņas līdzekļos par t.s. "Magoņa lietas" iztiesāšanas gaitu un rezultātu. Tā portāla DELFI rakstā "Bordāns sašutis par spriedumu Magoņa un Osinovska lietā; apšauba tiesneša profesionalitāti" ministrs citēts sakām: "Situācijā, kad ir lieta, kura atstāj lielas sekas uz sabiedrības uzticamību tiesu sistēmai, šī lieta tiesneša apzinātas rīcības rezultātā nonāk pie tiesneša, par kuru ir zināmi fakti un paši tiesneši bija konstatējuši, ka Jansons nav nedz ar augstāko reputāciju, nedz ar labāko profesionālo novērtējumu tiesu sistēmā.”
Turpat teikts, ka "Bordāns būtu gribējis, lai tiesneša otra novērtēšana būtu notikusi vēl pirms sprieduma taisīšanas Magoņa lietā". Norādīts arī, ka ministra skatījumā labā ziņa ir tāda, ka pastāv apelācijas instance, savukārt vēlāk Bordāns lemšot, vai tiesneša Jansona darba kvalitātes izvērtēšana būs jānodod Tiesnešu disciplinārkolēģijai. Līdzīgu attieksmi plašsaziņas līdzekļos pauda arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Arī daļa sabiedrības sociālajos tīklos ir atbalstījusi šādu nostāju.
Šādā situācijā Tieslietu padome valsts demokrātiskās iekārtas un tiesu neatkarības aizsardzības interesēs uzskata par nepieciešamu izskaidrot, ka:
1. Konkrētajā lietā vēl nav pieejams pilnais spriedums. Līdz ar to nevienam, kurš nav piedalījies attiecīgajā procesā, šobrīd nav iespējams izteikt argumentētu viedokli par šā sprieduma kvalitāti. Turklāt šis spriedums nav spēkā un ir pārsūdzams augstākā instancē.
2. Ir jānošķir sprieduma, tiesas vai tiesneša kritika no apvainojumiem. Kritika nozīmē civilizētu, konkrētu un argumentētu viedokļa izteikšanu par trūkumiem un kļūdām. Nepatika pret sprieduma rezultātu pati par sevi nav pamats kritikai, jo īpaši, ja tai neseko argumentēts pamatojums.
3. Ar likumu ir aizliegta tiesneša ietekmēšana, izskatot lietu. Tas ir viens no tiesiskuma stūrakmeņiem.
4. Likums nedod pamatu tiesnesi atstādināt vai atcelt no amata pēc pirmā negatīvā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vērtējuma. Saskaņā ar likumā noteikto procedūru šim tiesnesim ir paātrināti jāiziet atkārtots novērtējums, kurš galīgi izšķir tiesneša atrašanos amatā.
5. Tieslietu ministrs ir viena no augstākajām tieslietu resora amatpersonām valstī ar visai plašām pilnvarām attiecībā uz tiesu varu, tai skaitā ar tiesībām rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Līdz ar to, ja šāda amatpersona izsaka neargumentētu nepatiku pret sprieduma rezultātu, to var uztvert kā prettiesisku to tiesnešu ietekmēšanu, kuri skatīs šo lietu augstākās instancēs.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Tieslietu padome aicina visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas:
1. Nekritizēt spriedumu pirms tas ir pieejams, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus.
2. Respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību.
3. Ja ir zināmi konkrēti fakti par korupciju tiesās, ziņot par tiem kompetentām iestādēm, norādot konkrētus faktus un pierādījumus, taču atturēties no tiesas un tiesnešu neargumentētas apvainošanas, kā arī baumu, nepārbaudāmu apgalvojumu un viltus ziņu izplatīšanas.
4. Tiesu priekšsēdētājiem jāorganizē efektīva tiesas komunikācija ar sabiedrību, un tiesnešiem ieteicams skaidrot saīsinātos spriedumus, informējot sabiedrību par sprieduma galvenajiem argumentiem.
Tieslietu padome norāda, ka tiesiskums un demokrātija labi darbojas tikai sabiedrībās ar augstu pilsoniskās apzinātības līmeni un tiesisko kultūru, kas cita starpā sevī ietver arī izglītotību un zināšanas par valsts, tai skaitā tiesas, uzbūves un darbības principiem. Uz faktiem un pierādījumiem nebalstīti, tikai emocijās sakņojošies apgalvojumi neliecina par šādu augstu apzinātību un kultūru un tikai grauj valsts un sabiedrības pamatus.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
