Tiesnese neievēro likumu, liekot sievietei palikt piespiedu ārstēšanā
PIETIEK01.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augstākās tiesas tiesnese Inguna Radzēviča nav ievērojusi likumā noteikto termiņu, kurā pēc ārstu konsīlija atzinuma jāizlemj par piespiedu ārstēšanas slimnīcā atcelšanu, pretlikumīgi liekot 35 gadus vecai sievietei piespiedu kārtā atrasties psihiatriskajā slimnīcā. Reizēs, kad tiesai bija jālemj par stingrāka piespiedu ārstēšanas līdzekļa piemērošanu, tā to paveica zibenīgi, bet brīdī, kad tas jāmaina uz maigāku, tiesnese ir gatava likt sievietei, kura, ja būtu tiesāta par izdarīto noziegumu, jau būtu sodu izcietusi, pusgadu prettiesiski atrasties piespiedu ārstēšanā slimnīcā.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti, ārstu konsīlijs atzinis, ka 35 gadus vecajai Valērijai D. nav nepieciešams uzturēties slimnīcā un viņa var ārstēties ambulatori, turklāt, pēc ārstu ieskatiem, viņa nerada draudus ne citiem, ne sev. Tomēr tiesneses rīcības dēļ sieviete ir spiesta uzturēties psihiatriskajā slimnīcā piespiedu kārtā - pretēji Kriminālprocesa likumā noteiktajam, ka tiesnesim jāpieņem lēmums 14 dienu laikā pēc ārstu konsīlija atzinuma saņemšanas.
Valērija D. 2009. gadā tika tiesāta par slepkavības pastiprinošos apstākļos atbalstīšanu, esot narkotiku reibumā. Tā kā viņai ir smaga psihiska saslimšana – šizofrēnija, tiesa lēma viņai piemērot piespiedu ārstēšanu specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi.
Likums paredz šāda soda mēra pārskatīšanu ik pēc gada, un, ņemot vērā ārstu atzinumu par Valērijas D. veselības stāvokli, viņai piemērotais sods mainīts te uz ārstēšanu vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā, te uz ambulatoro ārstēšanu. 2014.gadā ārsti lēma, ka viņai jāatrodas ārstniecības iestādē, tādi paši lēmumi sekoja vēl divus gadus, līdz šā gada sākumā ārsti uzskatīja, ka viņa var ārstēties ambulatori.
Šā gada 10.martā tiesa lēma piemērot viņai ambulatoro ārstēšanu, lai gan to apstrīdēja prokurore, paužot bažas, ka Valērija D. neturpinās ārstēties. Prokurore arī uzstāja, ka uz tiesu jānogādā pati Valērija D., lai gan pret to iebilda gan viņas aizgādne, gan ārsts, norādot, ka tas var radīt papildu stresu un pasliktināt viņas veselības stāvokli.
Prokurore savu nostāju pamato ar to, ka Valērija D. iepriekš izvairījusies no ambulatoras ārstēšanas un pat izsludināta meklēšanā. Prokurore tiesas lēmumu apstrīdēja un jau desmit dienas pēc tiesas lēmuma – 20.martā – iesniedza kasācijas sūdzību.
Lai gan likums nosaka, ka iesniegumi par piespiedu ārstēšanu jāizskata 14 dienu laikā, tomēr kasācijas sūdzība nav izskatīta vēl joprojām. Vēl vairāk - pat nav noteikts datums, kad to varētu izskatīt. Kad Valērijas D. aizgādne tiesā interesējusies, kad lietu izskatīts, viņai telefoniski paskaidrots, ka jūnijā tiesnese Radzēviča dodas atvaļinājumā un, ja līdz tam laikam nepagūs, tad lietu skatīs rudenī. Tikmēr Valērija D. ir pretlikumīgi spiesta atrasties psihiatriskajā slimnīcā.
Par tiesneses rīcību aizgādne sūdzējusies gan ģenerālprokuroram, gan Augstākās tiesas priekšsēdētājam, gan tiesībsargam. Viņa arī lūdz tiesnesi saukt pie kriminālatbildības par amatpersonas bezdarbību, kas rada smagas sekas, un nelikumīgu brīvības atņemšanu 2.grupas invalīdei.
Tā kā personas prettiesiska turēšana ārstniecības iestādē ir cilvēktiesību pārkāpums, par šo tiesneses rīcību iespējams sūdzēties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
