Iesaki rakstu: 
Rīgas rajona tiesas tiesnese Vineta Mazure bijusi tik slinka, nolaidīga vai pavirša, ka atļāvusies spriedumu sastādīt, izmantojot kopēšanas un ielīmēšanas jeb copy/paste paņēmienu no citas civillietas, neiedziļinoties un, iespējams, pat nenoklausoties tiesas sēdes audio ierakstu, kurā sniegti paskaidrojumi, kas apliecina, ka prasība daļēji izpildīta vēl pirms tiesas sēdes. Turklāt arī apelācijas sūdzību izskatījusī tiesnešu kolēģija sevi neapgrūtināja ar lietas materiālu lasīšanu, bet izmantoja to pašu kopēšanas un ielīmēšanas metodi, kā rezultātā trīs bērnu māmiņai nāksies maksāt parāda summu dubultā.
Kāda trīs bērnu māmiņa bija palikusi parādā zemes nomas maksu, par ko zemes īpašniece iesūdzēja viņu tiesā. Prasība pirmās instances tiesā tika apmierināta daļēji, bet līdz apelācijas tiesas sēdei atbildētāja bija daļu no pieprasītās summas jau samaksājusi, par ko arī saņēmusi zemes īpašnieces apliecinājumu.
Taču zemes īpašniece tiesā nesamazināja prasīto summu par jau samaksāto daļu, bet joprojām turpināja pieprasīt visas parāda summas atmaksu. Tiesas sēdē trīs bērnu māmiņas pārstāve skaidri un gaiši paskaidroja, ka daļa summas jau ir samaksāta, un uzrādīja arī pierādījumus, ka prasītāja ir apliecinājusi naudas saņemšanu. Līdz ar to likumsakarīgi tiesas spriedumā vajadzēja parādīties jau mazākai summai, kura atbildētājai jāmaksā kā nomas maksas parāds.
Tomēr tiesas spriedums rāda ko citu. Tiesas spriedums taisīts pēc kopēšanas un ielīmēšanas principa, iekopējot citas civillietas atbildētāja sniegtos paskaidrojumus. Līdz ar to no trīs bērnu māmiņas tika piedzīta arī jau samaksātā summa vairāk nekā 1000 eiro apmērā.
Zīmīgi, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija tiesnešu Ilzes Ošiņas, Ineses Graudas un Ulda Dangas sastāvā, izskatot civillietu apelācijas kārtībā rakstveida procesā COVID-19 pandēmijas dēļ, arī sevi nevēlējās apgrūtināt ar atbildētājas apelācijas sūdzības un lietas materiālu lasīšanu un izvērtēšanu, pilnībā pievienojoties pirmās instances tiesas tiesneses V. Mazures spriedumā norādītājiem motīviem, kuros nebija nekāda izvērtējuma atbildētājas iebildumiem pret prasību, ka 1 151,33 EUR prasītājai jau tika samaksāti pirms prasības celšanas, līdz ar to nodrošinot, ka no atbildētājas prettiesiski ir piedzīta valsts nodeva 345,40 eiro apmērā, kā arī lietas vešanu saistītie izdevumi - 345,40 eiro, liekot trīs bērnu māmiņai samaksāt drošības naudu 300 eiro apmērā par apelācijas instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanu kasācijas kārtībā.
Turklāt tiesneši arī negribēja iedziļināties lietas būtībā un atzīt savu kolēģu paviršību un neuzmanību, bet paziņoja, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais iznākums ir nepareizs, līdz ar to paužot uzskatu, - ir pareizi, ka tiesa atkārtoti piedzen naudas līdzekļus, kas samaksāti prasītājai jau pirms prasības celšanas un par ko pierādījumi iesniegti pirmās instances tiesā. Par šo tiesnešu nolaidību un neuzmanību informēts arī ģenerālprokurors.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
