Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesnese Inta Naruška (attēlā) ir tā steigusies nolasīt spriedumu tā sauktajā „kokvilnas lietā”, lai jau tajā pašā dienā pamestu darbu Rīgas rajona tiesā un pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu Ogrē, ka devusi pamatu nopietni apšaubīt viņas taisītā sprieduma likumīgumu. Pietiek rīcībā ir nonākusi juridiskā analīze, kurā aprakstīti pēdējā mēneša notikumi pirms sprieduma pasludināšanas un izdarīts secinājums – tiesneses „steiga” novedusi pie tā, ka, taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums. Šodien publicējam būtiskākos fragmentus no šīs analīzes:

„Vēl pirms tiesas izmeklēšanas atsākšanas 2018. gada 7. jūnijā pēc pārtraukuma kopš 2018. gada 22. janvāra, kas bija saistīts ar 2018. gada 29. maija kompleksās dokumentu tehniskās un papildu komisijas rokraksta ekspertīzes atzinuma Nr. saņemšanu, procesa dalībniekiem bija zināms, ka procesa virzītāja - Rīgas rajona tiesas tiesnese Inta Naruška pēc konkrētās lietas izskatīšanas nekavējoties uzsāks darbu citā tiesā.

Citiem vārdiem, nepārprotama bija arī pirmās instances tiesas sastāva vēlme pēc iespējas ātrāk pabeigt šīs lietas iztiesāšanu. Par to liecina arī pati procesa sasteigtā virzība.

2018. gada 7. jūnijā tika noraidīts iepriekš kā atklāts atstātais aizstāvības lūgums par galvenā apsūdzības liecinieka A. Stepovoja aicināšanu uz tiesas sēdi, lai nopratinātu viņu gan par jaunatklātiem apstākļiem saistībā ar ekspertīzes atzinumā konstatēto, gan par viņa liecību pretrunīgumu saistībā ar iepriekš tiesas izmeklēšanā konstatēto, gan arī saistībā ar apsūdzētā G. M. Gulami vēlēšanos iesniegt papildu pierādījumus par A. Stepovoja parādsaistībām.

Nekavējoties pēc lūguma noraidīšanas tiesa uzsāka procesa dalībnieku iesniegto pierādījumu pārbaudi. Prokurore savas tiesības vispār neizmantoja. Tajā pašā dienā KPL 503. panta kārtībā apsūdzētajām personām tika piedāvāts sniegt liecības. Liecības sniedza V. Gulami un L. Karpenko.

2018. gada 22. jūnijā liecības sniedza G. M. Gulami, bet pēc viņa liecību sniegšanas prokurore negaidīti grozīja apsūdzību.

Neraugoties uz to, ka tiesas sēde šajā pirmssvētku dienā beidzās plkst. 14.17, tiesa uzlika par pienākumu procesa dalībniekiem būt gataviem tiesas debatēm jau nākošajā darba dienā, proti, 2018. gada 25. jūnijā.

Līdz ar to aizstāvībai brīvdienās bija gan jāizanalizē grozītā apsūdzība, gan arī jāgatavojas tiesas debatēm sarežģītā un apjomīgā krimināllietā.

Pēc apsūdzēto V. Gulami un G. M. Gulami papildu paskaidrojumu sniegšanas par grozītās apsūdzības būtību 2018. gada 25. jūnijā tika uzsāktas tiesas debates.

Prokurore tiesas debatēs uzstājās 38 minūtes, neiesniedzot savu runu rakstveidā. Prokurore faktiski pierādījumus neanalizēja.

Aizstāvība tiesas debates turpināja arī nākošajā tiesas sēdē 2018. gada 28. jūnijā un iesniedza savu runu rakstveidā uz 94 lapām.

Prokurore no replikas atteicās, bet aizstāvība iesniedza arī savu runu tiesas replikā uz 15 lapām.

Pēc tam apsūdzētie teica pēdējo vārdu. 2018. gada 28. jūnijā plkst. 15.27 pēc apsūdzētās V. Gulami izteikšanās pēdējā vārdā pirmās instances tiesa paziņoja, ka „tiesa aiziet uz apspriežu istabu taisīt nolēmumu, nolēmums tiks paziņots 2018. gada 6. jūlijā”.

2018. gada 6. jūlijā plkst. 13.00 tika atklāta tiesas sēdē, kurā pirmās instances tiesa pasludināja pilnu spriedumu.

Kā izrādās, nākošajā darba dienā, 2018. gada 10. jūlijā krimināllieta jau bija nodota citam tiesas sastāvam, bet no Latvijas tiesu portāla (www.tiesas.lv) bija redzams, ka pirmās instances tiesas tiesnese, kura iztiesāja krimināllietu, jau ir kļuvusi par tiesnesi Zemgales rajona tiesā Ogrē.

Tādējādi pilns sprieduma teksts uz 57 lapām it kā tika sagatavots tikai septiņu dienu laikā (ieskaitot brīvdienas).

Pastāv pamatotas šaubas par to, ka pirmās instances tiesa spriedumu bija uzsākusi rakstīt tikai pēc Kriminālprocesa likuma 514. pantā norādīto jautājumu izlemšanas tiesas apspriedes laikā. Uz minēto norāda vairāki apsvērumi.

Pirmkārt, tamlīdzīgu sarežģītu juridisku tekstu apjomīgā krimināllietā tīri fiziski nav iespējams sagatavot septiņu dienu laikā, pat ja pieņem, ka tas ticis darīts arī brīvdienās.

Teksta analīze nepārprotami liecina, ka ievērojama teksta daļa ir sagatavota pietiekoši rūpīgi - bez acīm redzamām gramatiskām un pārrakstīšanās kļūdām, kas liecina, ka tas darīts pietiekoši ilgstošā laika periodā, tekstu pārlasot, rediģējot vai citādi labojot.

It īpaši tas attiecas uz sprieduma motīvu daļu, kur tiek rūpīgi atreferēti (bet ne analizēti kopsakarā ar citiem pierādījumiem) lēmumā par lietas nodošanu tiesai norādītie rakstveida pierādījumi un dokumenti un rezolutīvo daļu, kur rūpīgi tiek aprakstīti lietiskie pierādījumi (kodi, drošības uzlīmju numuri utt.).

Ievērojams papildu laiks tiesai šeit bija nepieciešams, lai pašai apjomīgajos krimināllietas materiālos sameklētu apsūdzēto vainu pierādošos pierādījumus, iepriekš nemaz nezinot, ka prokurore nepildīs savus KPL 43. panta pirmās daļas 4. un 7. punktā norādītos pienākumus.

Tas, ka šo pienākumu prokurore nepildīja, bet sprieduma pilnajā tekstā šie pierādījumi tomēr ir atreferēti norāda arī uz procesuālo funkciju pārkāpumu.

Kas attiecas uz aprakstošo daļu, proti, grozīto apsūdzību, teksta salīdzinošais korektums ir vienkārši izskaidrojams ar iespēju konvertēt Word versijā jebkuru datorsalikumā veidotu dokumentu, proti, šajā gadījumā lietai pievienoto grozīto apsūdzību.

Savukārt, kas attiecas uz motīvu daļā atrodamo tiesas veikto pierādījumu analīzi, tad tās izpildījums acīm redzami kontrastē ar iepriekš norādītajām sprieduma daļām. Proti, šajā daļā ir atrodamas vismaz 62 (!) pārrakstīšanas kļūdas, kas liecina, ka teksts sagatavots laika trūkuma izraisītā steigā.

Citiem vārdiem, spriedums sastāv it kā no divām daļām, - no tās, kas pietiekoši ilgstošā laika periodā izgatavota līdz aiziešanai tiesas apspriedē, un - no tās, kas steigā izgatavota septiņu dienu laikā. Turklāt pierādījumu analīze veikta virspusēji, pavirši, vienpusēji un tendenciozi. Tāpat spriedumā pilnībā ignorēti lielākā daļa aizstāvības tiesas debašu runā izteikto argumentu.

Tādējādi vēl pirms aiziešanas tiesas apspriedē un vislielāko varbūtību pirms lietas iztiesāšanas turpināšanas 2018. gada 7. jūnijā, tiesa jau sāka gatavot pilnu sprieduma tekstu. Tas savukārt liecina, ka secinājumus par apsūdzēto personu vainīgumu tā izdarīja ārpus tiesas apspriedes, tādējādi vienlaicīgi rupji pārkāpjot arī KPL 15. panta, 19. panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā noteikto.

Liecinieka A. Stepovoja aicināšana uz tiesas sēdi, ievērojot viņa dzīves vietu Ukrainā, būtu saistīta ar zināmu laika patēriņu, kas, ievērojot tiesas acīm redzami jau iepriekš izdarītos secinājumus par apsūdzēto vainīgumu, vienlaicīgu izraisītu gan lietas atlikšanu, gan arī neiespējamību jau iepriekš pašas tiesas noteiktā termiņā pabeigt lietas iztiesāšanu, tādējādi kavējot pāriešanu citā darbā.

Citiem vārdiem, jebkādas liecinieka A. Stepovoja papildu nopratināšanas laikā iegūtās ziņas par faktiem (tajā skaitā, ja viņš atzītu parādsaistību esamību), apmierinot aizstāvības pamatotu lūgumu par minētās personas aicināšanu uz tiesas sēdi, vairs nevarēja ietekmēt tiesas lēmumu par apsūdzēto personu vainīgumu.

Tādējādi tiesas secinājumi par apsūdzēto vainīgumu jebkurā gadījumā bija izdarīti vēl pirms KPL 514. pantā paredzēto prasību izpildes.

Tādējādi aizstāvības ieskatā, ņemot vērā minēto, tik tiešām pastāv indikācijas par to, ka pilnais spriedums jau sākts rakstīt, pirms tiesa aizgāja apspriežu istabā taisīt spriedumu, tādējādi, iespējams, izdarīts KPL 575. panta pirmās daļas 7. punktā minētais pārkāpums, proti, taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums.

Savukārt minēto iespējamo pārkāpumu apelācijas instances tiesa nemaz nevar novērst, tāpēc atbilstoši KPL 566. panta nosacījumiem pirmās instances spriedums būtu jāatceļ pilnībā un lieta būtu nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.”

Novērtē šo rakstu:

77
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...