Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesnese Inta Naruška (attēlā) ir tā steigusies nolasīt spriedumu tā sauktajā „kokvilnas lietā”, lai jau tajā pašā dienā pamestu darbu Rīgas rajona tiesā un pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu Ogrē, ka devusi pamatu nopietni apšaubīt viņas taisītā sprieduma likumīgumu. Pietiek rīcībā ir nonākusi juridiskā analīze, kurā aprakstīti pēdējā mēneša notikumi pirms sprieduma pasludināšanas un izdarīts secinājums – tiesneses „steiga” novedusi pie tā, ka, taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums. Šodien publicējam būtiskākos fragmentus no šīs analīzes:

„Vēl pirms tiesas izmeklēšanas atsākšanas 2018. gada 7. jūnijā pēc pārtraukuma kopš 2018. gada 22. janvāra, kas bija saistīts ar 2018. gada 29. maija kompleksās dokumentu tehniskās un papildu komisijas rokraksta ekspertīzes atzinuma Nr. saņemšanu, procesa dalībniekiem bija zināms, ka procesa virzītāja - Rīgas rajona tiesas tiesnese Inta Naruška pēc konkrētās lietas izskatīšanas nekavējoties uzsāks darbu citā tiesā.

Citiem vārdiem, nepārprotama bija arī pirmās instances tiesas sastāva vēlme pēc iespējas ātrāk pabeigt šīs lietas iztiesāšanu. Par to liecina arī pati procesa sasteigtā virzība.

2018. gada 7. jūnijā tika noraidīts iepriekš kā atklāts atstātais aizstāvības lūgums par galvenā apsūdzības liecinieka A. Stepovoja aicināšanu uz tiesas sēdi, lai nopratinātu viņu gan par jaunatklātiem apstākļiem saistībā ar ekspertīzes atzinumā konstatēto, gan par viņa liecību pretrunīgumu saistībā ar iepriekš tiesas izmeklēšanā konstatēto, gan arī saistībā ar apsūdzētā G. M. Gulami vēlēšanos iesniegt papildu pierādījumus par A. Stepovoja parādsaistībām.

Nekavējoties pēc lūguma noraidīšanas tiesa uzsāka procesa dalībnieku iesniegto pierādījumu pārbaudi. Prokurore savas tiesības vispār neizmantoja. Tajā pašā dienā KPL 503. panta kārtībā apsūdzētajām personām tika piedāvāts sniegt liecības. Liecības sniedza V. Gulami un L. Karpenko.

2018. gada 22. jūnijā liecības sniedza G. M. Gulami, bet pēc viņa liecību sniegšanas prokurore negaidīti grozīja apsūdzību.

Neraugoties uz to, ka tiesas sēde šajā pirmssvētku dienā beidzās plkst. 14.17, tiesa uzlika par pienākumu procesa dalībniekiem būt gataviem tiesas debatēm jau nākošajā darba dienā, proti, 2018. gada 25. jūnijā.

Līdz ar to aizstāvībai brīvdienās bija gan jāizanalizē grozītā apsūdzība, gan arī jāgatavojas tiesas debatēm sarežģītā un apjomīgā krimināllietā.

Pēc apsūdzēto V. Gulami un G. M. Gulami papildu paskaidrojumu sniegšanas par grozītās apsūdzības būtību 2018. gada 25. jūnijā tika uzsāktas tiesas debates.

Prokurore tiesas debatēs uzstājās 38 minūtes, neiesniedzot savu runu rakstveidā. Prokurore faktiski pierādījumus neanalizēja.

Aizstāvība tiesas debates turpināja arī nākošajā tiesas sēdē 2018. gada 28. jūnijā un iesniedza savu runu rakstveidā uz 94 lapām.

Prokurore no replikas atteicās, bet aizstāvība iesniedza arī savu runu tiesas replikā uz 15 lapām.

Pēc tam apsūdzētie teica pēdējo vārdu. 2018. gada 28. jūnijā plkst. 15.27 pēc apsūdzētās V. Gulami izteikšanās pēdējā vārdā pirmās instances tiesa paziņoja, ka „tiesa aiziet uz apspriežu istabu taisīt nolēmumu, nolēmums tiks paziņots 2018. gada 6. jūlijā”.

2018. gada 6. jūlijā plkst. 13.00 tika atklāta tiesas sēdē, kurā pirmās instances tiesa pasludināja pilnu spriedumu.

Kā izrādās, nākošajā darba dienā, 2018. gada 10. jūlijā krimināllieta jau bija nodota citam tiesas sastāvam, bet no Latvijas tiesu portāla (www.tiesas.lv) bija redzams, ka pirmās instances tiesas tiesnese, kura iztiesāja krimināllietu, jau ir kļuvusi par tiesnesi Zemgales rajona tiesā Ogrē.

Tādējādi pilns sprieduma teksts uz 57 lapām it kā tika sagatavots tikai septiņu dienu laikā (ieskaitot brīvdienas).

Pastāv pamatotas šaubas par to, ka pirmās instances tiesa spriedumu bija uzsākusi rakstīt tikai pēc Kriminālprocesa likuma 514. pantā norādīto jautājumu izlemšanas tiesas apspriedes laikā. Uz minēto norāda vairāki apsvērumi.

Pirmkārt, tamlīdzīgu sarežģītu juridisku tekstu apjomīgā krimināllietā tīri fiziski nav iespējams sagatavot septiņu dienu laikā, pat ja pieņem, ka tas ticis darīts arī brīvdienās.

Teksta analīze nepārprotami liecina, ka ievērojama teksta daļa ir sagatavota pietiekoši rūpīgi - bez acīm redzamām gramatiskām un pārrakstīšanās kļūdām, kas liecina, ka tas darīts pietiekoši ilgstošā laika periodā, tekstu pārlasot, rediģējot vai citādi labojot.

It īpaši tas attiecas uz sprieduma motīvu daļu, kur tiek rūpīgi atreferēti (bet ne analizēti kopsakarā ar citiem pierādījumiem) lēmumā par lietas nodošanu tiesai norādītie rakstveida pierādījumi un dokumenti un rezolutīvo daļu, kur rūpīgi tiek aprakstīti lietiskie pierādījumi (kodi, drošības uzlīmju numuri utt.).

Ievērojams papildu laiks tiesai šeit bija nepieciešams, lai pašai apjomīgajos krimināllietas materiālos sameklētu apsūdzēto vainu pierādošos pierādījumus, iepriekš nemaz nezinot, ka prokurore nepildīs savus KPL 43. panta pirmās daļas 4. un 7. punktā norādītos pienākumus.

Tas, ka šo pienākumu prokurore nepildīja, bet sprieduma pilnajā tekstā šie pierādījumi tomēr ir atreferēti norāda arī uz procesuālo funkciju pārkāpumu.

Kas attiecas uz aprakstošo daļu, proti, grozīto apsūdzību, teksta salīdzinošais korektums ir vienkārši izskaidrojams ar iespēju konvertēt Word versijā jebkuru datorsalikumā veidotu dokumentu, proti, šajā gadījumā lietai pievienoto grozīto apsūdzību.

Savukārt, kas attiecas uz motīvu daļā atrodamo tiesas veikto pierādījumu analīzi, tad tās izpildījums acīm redzami kontrastē ar iepriekš norādītajām sprieduma daļām. Proti, šajā daļā ir atrodamas vismaz 62 (!) pārrakstīšanas kļūdas, kas liecina, ka teksts sagatavots laika trūkuma izraisītā steigā.

Citiem vārdiem, spriedums sastāv it kā no divām daļām, - no tās, kas pietiekoši ilgstošā laika periodā izgatavota līdz aiziešanai tiesas apspriedē, un - no tās, kas steigā izgatavota septiņu dienu laikā. Turklāt pierādījumu analīze veikta virspusēji, pavirši, vienpusēji un tendenciozi. Tāpat spriedumā pilnībā ignorēti lielākā daļa aizstāvības tiesas debašu runā izteikto argumentu.

Tādējādi vēl pirms aiziešanas tiesas apspriedē un vislielāko varbūtību pirms lietas iztiesāšanas turpināšanas 2018. gada 7. jūnijā, tiesa jau sāka gatavot pilnu sprieduma tekstu. Tas savukārt liecina, ka secinājumus par apsūdzēto personu vainīgumu tā izdarīja ārpus tiesas apspriedes, tādējādi vienlaicīgi rupji pārkāpjot arī KPL 15. panta, 19. panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā noteikto.

Liecinieka A. Stepovoja aicināšana uz tiesas sēdi, ievērojot viņa dzīves vietu Ukrainā, būtu saistīta ar zināmu laika patēriņu, kas, ievērojot tiesas acīm redzami jau iepriekš izdarītos secinājumus par apsūdzēto vainīgumu, vienlaicīgu izraisītu gan lietas atlikšanu, gan arī neiespējamību jau iepriekš pašas tiesas noteiktā termiņā pabeigt lietas iztiesāšanu, tādējādi kavējot pāriešanu citā darbā.

Citiem vārdiem, jebkādas liecinieka A. Stepovoja papildu nopratināšanas laikā iegūtās ziņas par faktiem (tajā skaitā, ja viņš atzītu parādsaistību esamību), apmierinot aizstāvības pamatotu lūgumu par minētās personas aicināšanu uz tiesas sēdi, vairs nevarēja ietekmēt tiesas lēmumu par apsūdzēto personu vainīgumu.

Tādējādi tiesas secinājumi par apsūdzēto vainīgumu jebkurā gadījumā bija izdarīti vēl pirms KPL 514. pantā paredzēto prasību izpildes.

Tādējādi aizstāvības ieskatā, ņemot vērā minēto, tik tiešām pastāv indikācijas par to, ka pilnais spriedums jau sākts rakstīt, pirms tiesa aizgāja apspriežu istabā taisīt spriedumu, tādējādi, iespējams, izdarīts KPL 575. panta pirmās daļas 7. punktā minētais pārkāpums, proti, taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums.

Savukārt minēto iespējamo pārkāpumu apelācijas instances tiesa nemaz nevar novērst, tāpēc atbilstoši KPL 566. panta nosacījumiem pirmās instances spriedums būtu jāatceļ pilnībā un lieta būtu nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.”

Novērtē šo rakstu:

77
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Pateicos Gunāram Astram

FotoPaldies Gunāram Astram, ka „sociālās distancēšanās režīmā mājsaimniecībā” man vēl ir tiesības bez „satraukuma” pateikties šodienas dzīves kārtības noteicējiem neatkarīgajā Latvijā:
Lasīt visu...

21

Ekselence ar atlaidi

FotoManis rakstītais nav gūts no insaideriem, bet ir tikai situācijas modelēšana. Pēc Valsts Pieneņgalvas izblamēšanās ar hūti ķobī himnas atskaņošanas laikā “politisko labiešu galmam” pietuvinātajiem medijiem ir dota komanda spodrināt nācijas tēva tēlu. Tā sacīt, lai skribenti velti neēd savu maizi.
Lasīt visu...

21

Muļķi

FotoParasti gudrās grāmatās, likumos un citos gadījumos, kad tiek publicēta kāda svarīga informācija, sākumā ir izskaidrota izmantotā terminoloģija, lai lasītājs saprot, par ko ir runa un kā tas, ko lasa, ir jāsaprot.
Lasīt visu...

21

Jaunā normāluma greizie spoguļi

FotoDr. E. Mednis sava Telegram informē: “Pie mums Latvijā tagad notiek šādi – tikko tu runā ne to, ko Politbirojs lēmis, tā tevi momentā cenšas nomelnot visi, kam nav slinkums un pie tam saskaņoti. Tikko Dragiļevas kundze no DeFacto, tagad Žukovas kundze – privātpersona, bet no tā brīvajā laikā delfi.lv redaktore un žurnāliste vērsusies gan Veselības inspekcijā, gan arī Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijā ar lūgumu man anulēt sertifikātu un līdz ar to liegt iespēju praktizēt kā ārstam.
Lasīt visu...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediķi varas kalpībā

“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo...

Foto

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

Es kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi...

Foto

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju...

Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...