Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesnese Inta Naruška (attēlā) ir tā steigusies nolasīt spriedumu tā sauktajā „kokvilnas lietā”, lai jau tajā pašā dienā pamestu darbu Rīgas rajona tiesā un pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu Ogrē, ka devusi pamatu nopietni apšaubīt viņas taisītā sprieduma likumīgumu. Pietiek rīcībā ir nonākusi juridiskā analīze, kurā aprakstīti pēdējā mēneša notikumi pirms sprieduma pasludināšanas un izdarīts secinājums – tiesneses „steiga” novedusi pie tā, ka, taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums. Šodien publicējam būtiskākos fragmentus no šīs analīzes:

„Vēl pirms tiesas izmeklēšanas atsākšanas 2018. gada 7. jūnijā pēc pārtraukuma kopš 2018. gada 22. janvāra, kas bija saistīts ar 2018. gada 29. maija kompleksās dokumentu tehniskās un papildu komisijas rokraksta ekspertīzes atzinuma Nr. saņemšanu, procesa dalībniekiem bija zināms, ka procesa virzītāja - Rīgas rajona tiesas tiesnese Inta Naruška pēc konkrētās lietas izskatīšanas nekavējoties uzsāks darbu citā tiesā.

Citiem vārdiem, nepārprotama bija arī pirmās instances tiesas sastāva vēlme pēc iespējas ātrāk pabeigt šīs lietas iztiesāšanu. Par to liecina arī pati procesa sasteigtā virzība.

2018. gada 7. jūnijā tika noraidīts iepriekš kā atklāts atstātais aizstāvības lūgums par galvenā apsūdzības liecinieka A. Stepovoja aicināšanu uz tiesas sēdi, lai nopratinātu viņu gan par jaunatklātiem apstākļiem saistībā ar ekspertīzes atzinumā konstatēto, gan par viņa liecību pretrunīgumu saistībā ar iepriekš tiesas izmeklēšanā konstatēto, gan arī saistībā ar apsūdzētā G. M. Gulami vēlēšanos iesniegt papildu pierādījumus par A. Stepovoja parādsaistībām.

Nekavējoties pēc lūguma noraidīšanas tiesa uzsāka procesa dalībnieku iesniegto pierādījumu pārbaudi. Prokurore savas tiesības vispār neizmantoja. Tajā pašā dienā KPL 503. panta kārtībā apsūdzētajām personām tika piedāvāts sniegt liecības. Liecības sniedza V. Gulami un L. Karpenko.

2018. gada 22. jūnijā liecības sniedza G. M. Gulami, bet pēc viņa liecību sniegšanas prokurore negaidīti grozīja apsūdzību.

Neraugoties uz to, ka tiesas sēde šajā pirmssvētku dienā beidzās plkst. 14.17, tiesa uzlika par pienākumu procesa dalībniekiem būt gataviem tiesas debatēm jau nākošajā darba dienā, proti, 2018. gada 25. jūnijā.

Līdz ar to aizstāvībai brīvdienās bija gan jāizanalizē grozītā apsūdzība, gan arī jāgatavojas tiesas debatēm sarežģītā un apjomīgā krimināllietā.

Pēc apsūdzēto V. Gulami un G. M. Gulami papildu paskaidrojumu sniegšanas par grozītās apsūdzības būtību 2018. gada 25. jūnijā tika uzsāktas tiesas debates.

Prokurore tiesas debatēs uzstājās 38 minūtes, neiesniedzot savu runu rakstveidā. Prokurore faktiski pierādījumus neanalizēja.

Aizstāvība tiesas debates turpināja arī nākošajā tiesas sēdē 2018. gada 28. jūnijā un iesniedza savu runu rakstveidā uz 94 lapām.

Prokurore no replikas atteicās, bet aizstāvība iesniedza arī savu runu tiesas replikā uz 15 lapām.

Pēc tam apsūdzētie teica pēdējo vārdu. 2018. gada 28. jūnijā plkst. 15.27 pēc apsūdzētās V. Gulami izteikšanās pēdējā vārdā pirmās instances tiesa paziņoja, ka „tiesa aiziet uz apspriežu istabu taisīt nolēmumu, nolēmums tiks paziņots 2018. gada 6. jūlijā”.

2018. gada 6. jūlijā plkst. 13.00 tika atklāta tiesas sēdē, kurā pirmās instances tiesa pasludināja pilnu spriedumu.

Kā izrādās, nākošajā darba dienā, 2018. gada 10. jūlijā krimināllieta jau bija nodota citam tiesas sastāvam, bet no Latvijas tiesu portāla (www.tiesas.lv) bija redzams, ka pirmās instances tiesas tiesnese, kura iztiesāja krimināllietu, jau ir kļuvusi par tiesnesi Zemgales rajona tiesā Ogrē.

Tādējādi pilns sprieduma teksts uz 57 lapām it kā tika sagatavots tikai septiņu dienu laikā (ieskaitot brīvdienas).

Pastāv pamatotas šaubas par to, ka pirmās instances tiesa spriedumu bija uzsākusi rakstīt tikai pēc Kriminālprocesa likuma 514. pantā norādīto jautājumu izlemšanas tiesas apspriedes laikā. Uz minēto norāda vairāki apsvērumi.

Pirmkārt, tamlīdzīgu sarežģītu juridisku tekstu apjomīgā krimināllietā tīri fiziski nav iespējams sagatavot septiņu dienu laikā, pat ja pieņem, ka tas ticis darīts arī brīvdienās.

Teksta analīze nepārprotami liecina, ka ievērojama teksta daļa ir sagatavota pietiekoši rūpīgi - bez acīm redzamām gramatiskām un pārrakstīšanās kļūdām, kas liecina, ka tas darīts pietiekoši ilgstošā laika periodā, tekstu pārlasot, rediģējot vai citādi labojot.

It īpaši tas attiecas uz sprieduma motīvu daļu, kur tiek rūpīgi atreferēti (bet ne analizēti kopsakarā ar citiem pierādījumiem) lēmumā par lietas nodošanu tiesai norādītie rakstveida pierādījumi un dokumenti un rezolutīvo daļu, kur rūpīgi tiek aprakstīti lietiskie pierādījumi (kodi, drošības uzlīmju numuri utt.).

Ievērojams papildu laiks tiesai šeit bija nepieciešams, lai pašai apjomīgajos krimināllietas materiālos sameklētu apsūdzēto vainu pierādošos pierādījumus, iepriekš nemaz nezinot, ka prokurore nepildīs savus KPL 43. panta pirmās daļas 4. un 7. punktā norādītos pienākumus.

Tas, ka šo pienākumu prokurore nepildīja, bet sprieduma pilnajā tekstā šie pierādījumi tomēr ir atreferēti norāda arī uz procesuālo funkciju pārkāpumu.

Kas attiecas uz aprakstošo daļu, proti, grozīto apsūdzību, teksta salīdzinošais korektums ir vienkārši izskaidrojams ar iespēju konvertēt Word versijā jebkuru datorsalikumā veidotu dokumentu, proti, šajā gadījumā lietai pievienoto grozīto apsūdzību.

Savukārt, kas attiecas uz motīvu daļā atrodamo tiesas veikto pierādījumu analīzi, tad tās izpildījums acīm redzami kontrastē ar iepriekš norādītajām sprieduma daļām. Proti, šajā daļā ir atrodamas vismaz 62 (!) pārrakstīšanas kļūdas, kas liecina, ka teksts sagatavots laika trūkuma izraisītā steigā.

Citiem vārdiem, spriedums sastāv it kā no divām daļām, - no tās, kas pietiekoši ilgstošā laika periodā izgatavota līdz aiziešanai tiesas apspriedē, un - no tās, kas steigā izgatavota septiņu dienu laikā. Turklāt pierādījumu analīze veikta virspusēji, pavirši, vienpusēji un tendenciozi. Tāpat spriedumā pilnībā ignorēti lielākā daļa aizstāvības tiesas debašu runā izteikto argumentu.

Tādējādi vēl pirms aiziešanas tiesas apspriedē un vislielāko varbūtību pirms lietas iztiesāšanas turpināšanas 2018. gada 7. jūnijā, tiesa jau sāka gatavot pilnu sprieduma tekstu. Tas savukārt liecina, ka secinājumus par apsūdzēto personu vainīgumu tā izdarīja ārpus tiesas apspriedes, tādējādi vienlaicīgi rupji pārkāpjot arī KPL 15. panta, 19. panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā noteikto.

Liecinieka A. Stepovoja aicināšana uz tiesas sēdi, ievērojot viņa dzīves vietu Ukrainā, būtu saistīta ar zināmu laika patēriņu, kas, ievērojot tiesas acīm redzami jau iepriekš izdarītos secinājumus par apsūdzēto vainīgumu, vienlaicīgu izraisītu gan lietas atlikšanu, gan arī neiespējamību jau iepriekš pašas tiesas noteiktā termiņā pabeigt lietas iztiesāšanu, tādējādi kavējot pāriešanu citā darbā.

Citiem vārdiem, jebkādas liecinieka A. Stepovoja papildu nopratināšanas laikā iegūtās ziņas par faktiem (tajā skaitā, ja viņš atzītu parādsaistību esamību), apmierinot aizstāvības pamatotu lūgumu par minētās personas aicināšanu uz tiesas sēdi, vairs nevarēja ietekmēt tiesas lēmumu par apsūdzēto personu vainīgumu.

Tādējādi tiesas secinājumi par apsūdzēto vainīgumu jebkurā gadījumā bija izdarīti vēl pirms KPL 514. pantā paredzēto prasību izpildes.

Tādējādi aizstāvības ieskatā, ņemot vērā minēto, tik tiešām pastāv indikācijas par to, ka pilnais spriedums jau sākts rakstīt, pirms tiesa aizgāja apspriežu istabā taisīt spriedumu, tādējādi, iespējams, izdarīts KPL 575. panta pirmās daļas 7. punktā minētais pārkāpums, proti, taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums.

Savukārt minēto iespējamo pārkāpumu apelācijas instances tiesa nemaz nevar novērst, tāpēc atbilstoši KPL 566. panta nosacījumiem pirmās instances spriedums būtu jāatceļ pilnībā un lieta būtu nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.”

Novērtē šo rakstu:

77
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...