Tiesneses steiga „kokvilnas lietā”, iespējams, novedusi pie tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpšanas
PIETIEK12.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiesnese Inta Naruška (attēlā) ir tā steigusies nolasīt spriedumu tā sauktajā „kokvilnas lietā”, lai jau tajā pašā dienā pamestu darbu Rīgas rajona tiesā un pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu Ogrē, ka devusi pamatu nopietni apšaubīt viņas taisītā sprieduma likumīgumu. Pietiek rīcībā ir nonākusi juridiskā analīze, kurā aprakstīti pēdējā mēneša notikumi pirms sprieduma pasludināšanas un izdarīts secinājums – tiesneses „steiga” novedusi pie tā, ka, taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums. Šodien publicējam būtiskākos fragmentus no šīs analīzes:
„Vēl pirms tiesas izmeklēšanas atsākšanas 2018. gada 7. jūnijā pēc pārtraukuma kopš 2018. gada 22. janvāra, kas bija saistīts ar 2018. gada 29. maija kompleksās dokumentu tehniskās un papildu komisijas rokraksta ekspertīzes atzinuma Nr. saņemšanu, procesa dalībniekiem bija zināms, ka procesa virzītāja - Rīgas rajona tiesas tiesnese Inta Naruška pēc konkrētās lietas izskatīšanas nekavējoties uzsāks darbu citā tiesā.
Citiem vārdiem, nepārprotama bija arī pirmās instances tiesas sastāva vēlme pēc iespējas ātrāk pabeigt šīs lietas iztiesāšanu. Par to liecina arī pati procesa sasteigtā virzība.
2018. gada 7. jūnijā tika noraidīts iepriekš kā atklāts atstātais aizstāvības lūgums par galvenā apsūdzības liecinieka A. Stepovoja aicināšanu uz tiesas sēdi, lai nopratinātu viņu gan par jaunatklātiem apstākļiem saistībā ar ekspertīzes atzinumā konstatēto, gan par viņa liecību pretrunīgumu saistībā ar iepriekš tiesas izmeklēšanā konstatēto, gan arī saistībā ar apsūdzētā G. M. Gulami vēlēšanos iesniegt papildu pierādījumus par A. Stepovoja parādsaistībām.
Nekavējoties pēc lūguma noraidīšanas tiesa uzsāka procesa dalībnieku iesniegto pierādījumu pārbaudi. Prokurore savas tiesības vispār neizmantoja. Tajā pašā dienā KPL 503. panta kārtībā apsūdzētajām personām tika piedāvāts sniegt liecības. Liecības sniedza V. Gulami un L. Karpenko.
2018. gada 22. jūnijā liecības sniedza G. M. Gulami, bet pēc viņa liecību sniegšanas prokurore negaidīti grozīja apsūdzību.
Neraugoties uz to, ka tiesas sēde šajā pirmssvētku dienā beidzās plkst. 14.17, tiesa uzlika par pienākumu procesa dalībniekiem būt gataviem tiesas debatēm jau nākošajā darba dienā, proti, 2018. gada 25. jūnijā.
Līdz ar to aizstāvībai brīvdienās bija gan jāizanalizē grozītā apsūdzība, gan arī jāgatavojas tiesas debatēm sarežģītā un apjomīgā krimināllietā.
Pēc apsūdzēto V. Gulami un G. M. Gulami papildu paskaidrojumu sniegšanas par grozītās apsūdzības būtību 2018. gada 25. jūnijā tika uzsāktas tiesas debates.
Prokurore tiesas debatēs uzstājās 38 minūtes, neiesniedzot savu runu rakstveidā. Prokurore faktiski pierādījumus neanalizēja.
Aizstāvība tiesas debates turpināja arī nākošajā tiesas sēdē 2018. gada 28. jūnijā un iesniedza savu runu rakstveidā uz 94 lapām.
Prokurore no replikas atteicās, bet aizstāvība iesniedza arī savu runu tiesas replikā uz 15 lapām.
Pēc tam apsūdzētie teica pēdējo vārdu. 2018. gada 28. jūnijā plkst. 15.27 pēc apsūdzētās V. Gulami izteikšanās pēdējā vārdā pirmās instances tiesa paziņoja, ka „tiesa aiziet uz apspriežu istabu taisīt nolēmumu, nolēmums tiks paziņots 2018. gada 6. jūlijā”.
2018. gada 6. jūlijā plkst. 13.00 tika atklāta tiesas sēdē, kurā pirmās instances tiesa pasludināja pilnu spriedumu.
Kā izrādās, nākošajā darba dienā, 2018. gada 10. jūlijā krimināllieta jau bija nodota citam tiesas sastāvam, bet no Latvijas tiesu portāla (www.tiesas.lv) bija redzams, ka pirmās instances tiesas tiesnese, kura iztiesāja krimināllietu, jau ir kļuvusi par tiesnesi Zemgales rajona tiesā Ogrē.
Tādējādi pilns sprieduma teksts uz 57 lapām it kā tika sagatavots tikai septiņu dienu laikā (ieskaitot brīvdienas).
Pastāv pamatotas šaubas par to, ka pirmās instances tiesa spriedumu bija uzsākusi rakstīt tikai pēc Kriminālprocesa likuma 514. pantā norādīto jautājumu izlemšanas tiesas apspriedes laikā. Uz minēto norāda vairāki apsvērumi.
Pirmkārt, tamlīdzīgu sarežģītu juridisku tekstu apjomīgā krimināllietā tīri fiziski nav iespējams sagatavot septiņu dienu laikā, pat ja pieņem, ka tas ticis darīts arī brīvdienās.
Teksta analīze nepārprotami liecina, ka ievērojama teksta daļa ir sagatavota pietiekoši rūpīgi - bez acīm redzamām gramatiskām un pārrakstīšanās kļūdām, kas liecina, ka tas darīts pietiekoši ilgstošā laika periodā, tekstu pārlasot, rediģējot vai citādi labojot.
It īpaši tas attiecas uz sprieduma motīvu daļu, kur tiek rūpīgi atreferēti (bet ne analizēti kopsakarā ar citiem pierādījumiem) lēmumā par lietas nodošanu tiesai norādītie rakstveida pierādījumi un dokumenti un rezolutīvo daļu, kur rūpīgi tiek aprakstīti lietiskie pierādījumi (kodi, drošības uzlīmju numuri utt.).
Ievērojams papildu laiks tiesai šeit bija nepieciešams, lai pašai apjomīgajos krimināllietas materiālos sameklētu apsūdzēto vainu pierādošos pierādījumus, iepriekš nemaz nezinot, ka prokurore nepildīs savus KPL 43. panta pirmās daļas 4. un 7. punktā norādītos pienākumus.
Tas, ka šo pienākumu prokurore nepildīja, bet sprieduma pilnajā tekstā šie pierādījumi tomēr ir atreferēti norāda arī uz procesuālo funkciju pārkāpumu.
Kas attiecas uz aprakstošo daļu, proti, grozīto apsūdzību, teksta salīdzinošais korektums ir vienkārši izskaidrojams ar iespēju konvertēt Word versijā jebkuru datorsalikumā veidotu dokumentu, proti, šajā gadījumā lietai pievienoto grozīto apsūdzību.
Savukārt, kas attiecas uz motīvu daļā atrodamo tiesas veikto pierādījumu analīzi, tad tās izpildījums acīm redzami kontrastē ar iepriekš norādītajām sprieduma daļām. Proti, šajā daļā ir atrodamas vismaz 62 (!) pārrakstīšanas kļūdas, kas liecina, ka teksts sagatavots laika trūkuma izraisītā steigā.
Citiem vārdiem, spriedums sastāv it kā no divām daļām, - no tās, kas pietiekoši ilgstošā laika periodā izgatavota līdz aiziešanai tiesas apspriedē, un - no tās, kas steigā izgatavota septiņu dienu laikā. Turklāt pierādījumu analīze veikta virspusēji, pavirši, vienpusēji un tendenciozi. Tāpat spriedumā pilnībā ignorēti lielākā daļa aizstāvības tiesas debašu runā izteikto argumentu.
Tādējādi vēl pirms aiziešanas tiesas apspriedē un vislielāko varbūtību pirms lietas iztiesāšanas turpināšanas 2018. gada 7. jūnijā, tiesa jau sāka gatavot pilnu sprieduma tekstu. Tas savukārt liecina, ka secinājumus par apsūdzēto personu vainīgumu tā izdarīja ārpus tiesas apspriedes, tādējādi vienlaicīgi rupji pārkāpjot arī KPL 15. panta, 19. panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā noteikto.
Liecinieka A. Stepovoja aicināšana uz tiesas sēdi, ievērojot viņa dzīves vietu Ukrainā, būtu saistīta ar zināmu laika patēriņu, kas, ievērojot tiesas acīm redzami jau iepriekš izdarītos secinājumus par apsūdzēto vainīgumu, vienlaicīgu izraisītu gan lietas atlikšanu, gan arī neiespējamību jau iepriekš pašas tiesas noteiktā termiņā pabeigt lietas iztiesāšanu, tādējādi kavējot pāriešanu citā darbā.
Citiem vārdiem, jebkādas liecinieka A. Stepovoja papildu nopratināšanas laikā iegūtās ziņas par faktiem (tajā skaitā, ja viņš atzītu parādsaistību esamību), apmierinot aizstāvības pamatotu lūgumu par minētās personas aicināšanu uz tiesas sēdi, vairs nevarēja ietekmēt tiesas lēmumu par apsūdzēto personu vainīgumu.
Tādējādi tiesas secinājumi par apsūdzēto vainīgumu jebkurā gadījumā bija izdarīti vēl pirms KPL 514. pantā paredzēto prasību izpildes.
Tādējādi aizstāvības ieskatā, ņemot vērā minēto, tik tiešām pastāv indikācijas par to, ka pilnais spriedums jau sākts rakstīt, pirms tiesa aizgāja apspriežu istabā taisīt spriedumu, tādējādi, iespējams, izdarīts KPL 575. panta pirmās daļas 7. punktā minētais pārkāpums, proti, taisot spriedumu, pārkāpts tiesas apspriedes noslēpums.
Savukārt minēto iespējamo pārkāpumu apelācijas instances tiesa nemaz nevar novērst, tāpēc atbilstoši KPL 566. panta nosacījumiem pirmās instances spriedums būtu jāatceļ pilnībā un lieta būtu nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.”
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
