Iesaki rakstu: 
Lai gan vairāku tiesnešu – deklarēto parādsaistību rekordistu nekustamo īpašumu darījumi, raugoties tikai uz oficiālo informāciju, tiešām izskatās aizdomīgi vai liek domāt par vēlmi „treknajos gados” paspekulēt ar īpašumiem, trešās varas pārstāvju skaidrojumi šīs aizdomas būtiski gaisina.
Kā Pietiek jau informēja, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu deklarāciju datu bāze rāda, ka „rekordiste” personisko parādu jomā varētu būt jau atlūgumu uzrakstījusī Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Sanita Zakrevska, kuras parādsaistību kopsumma ir 355 tūkstoši eiro (nepilni 250 tūkstoši latu).
Viņas īpašumā joprojām ir gan 2001. gadā par 3013 latiem nopirkts nepilnu 54 kvadrātmetru dzīvoklis Rīgā, Ķekavas ielā, gan 161 kvadrātmetru liels dzīvoklis Putnu ielā, kas 2007. gada pavasarī nopirkts par 102 tūkstošiem latu. Vēl pagājušā gada rudenī tiesnesei piederēja otrs, 97 kvadrātmetru dzīvoklis tajā pašā Putnu ielā, kas saskaņā ar zemesgrāmatas datiem bija iegādāts par vairāk nekā 81,3 tūkstošiem latu. Taču pagājušā gada novembrī tiesnese šo dzīvokli pārdevusi, darījumā saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju ciešot vairāk nekā 45 tūkstošu latu zaudējumus.
Divu diezgan vienādu dzīvokļu iegāde vienā un tajā pašā laikā liek domāt par iespējamu viena mitekļa iegādi spekulatīvos nolūkos, taču Zakrevskai ir izsmeļošs skaidrojums: „Mana ģimene sastāv no četriem cilvēkiem - vīrs un divi dēli (17 un 6 gadi). Man ir māte, kura ir represētā un šobrīd 71 gadu veca. Vienmēr biju plānojusi vienu dzīvokli man un otru – manai mātei, kurai veselības stāvokļa dēļ ir grūti uzkāpt 5. stāvā bez lifta (Ķekavas ielas dzīvoklī). Tāpēc bijām plānojuši dzīvot kopā vienā mājā ar liftu Putnu ielā. Ekonomiskās situācijas dēļ es nevarēju pārdot dzīvokli blokmājā, bet pārdevu vienu Putnu ielas dzīvokli. Šobrīd manai ģimenei ir viens dzīvoklis Putnu ielā, bet manai mātei – Ķekavas ielā.”
Mulsinošs var šķist arī fakts, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnesei Signei Vilnei, kas deklarējusi 208 tūkstošus eiro un 11,6 tūkstošus latu lielas kredītsaistības, pieder puse dzīvojamās ēkas un gandrīz 200 kvadrātmetru zemes Tukumā, bet saskaņā ar zemesgrāmatu datiem īpašums Swedbank ieķīlāts par tikai aptuveni 20 tūkstošiem latu, no kā izriet, ka 208 tūkstošu eiro parādsaistības nav saistītas ar hipotekāro kredītu šim īpašumam.
Taču Vilne šo dīvainību skaidro ar deklarēšanas formas īpatnībām: „Tas ir hipotekārais kredīts, bet es esmu līdzaizņēmēja. Mans vīrs iegādājās īpašumu, ņēma kredītu mājas celtniecībai, bet banka prasīja, lai sieva ir līdzaizņēmēja. Tādēļ arī manā deklarācijā parādās parādsaistības, lai gan īpašums neparādās, jo tas ir reģistrēts uz mana vīra vārda. Šogad deklarācijā nebija ailes, kurā ierakstīt, ka esmu līdzaizņēmēja, tādēļ sanāk, ka tās ir manas parādsaistības.”
Savukārt saistībā ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra nekustamā īpašuma darījumu interesi var radīt kredīta apmēru un īpašuma novērtējuma būtiskās atšķirības: 1100 kvadrātmetri zemes Babītes pagasta Spilvē un ekspluatācijā nenodotā māja 2008. gada rudenī divos darījumos iegādāti kopā par 94,8 tūkstošiem latu, taču aizņēmuma apmērs bijis divreiz lielāks, bet, spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, Swedbank īpašums ieķīlāts jau par 265,6 tūkstošiem latu.
Pats Kūtris gan to skaidro vienkārši – ar to, ka kredīts ņemts arī mājas uzbūvēšanai: „Kredīts tika ņemts lielāks nekā pirkuma summa tādēļ, ka tā ir jaunbūve un kredīts tika ņemts arī mājas uzcelšanai. Vērtējumu īpašumam noteica bankas vērtētājs. Tā bija bankas prasība - ja es vēlos saņemt kredītu tādā apmērā, tad jāņem viņu vērtētājs. Vērtētājs arī noteica šo vērtību.”
Vienīgais, ko Satversmes tiesas priekšsēdētājs nespēj paskaidrot, - kāpēc īpašumu viņš iegādājies divos secīgos darījumos (kas gadiem ilgi bijusi izplatīta metode, kā apiet pašvaldības pirmpirkuma tiesības, ja īpašums tiek pārdots par acīmredzami samazinātu cenu). „Pārdevējs gribēja slēgt divus darījumus. Tādēļ arī tā. Iespējams, ka tas bija saistīts ar pirmpirkuma tiesībām, bet mani tas neinteresēja, jo es vēlējos tikai nopirkt šo māju. Patiesībā es tikai parakstīju dokumentus, visu kārtoja mākleris,” atbild Kūtris.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
