Tiesnesis nespēj un nespēj sagatavot pilnu lēmumu „Latvijas Krājbankas” bankrota lietā
PIETIEK23.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Gvido Ungurs vēl joprojām, arī pēc vairākkārtējiem solījumiem nav spējis sagatavot pilnu lēmumu Latvijas Krājbankas bankrota lietā, - saskaņā ar pēdējo apņemšanos tas tiek solīts ceturtdien. Tikmēr Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība jau vērsusies ar sūdzībām gan pie apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences un tieslietu ministra Gaida Bērziņa, gan pie Latvijas Krājbankas lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Sūdzībās, kuru teksts ir Pietiek rīcībā, norādīts uz zaudējumiem, ko saistībā ar tiesas vilcināšanos cietuši bankas kreditori, tostarp arī Latvijas valsts.
Jau 8. maijā Rīgas apgabaltiesa pasludināja lēmumu, ar kuru tika noraidītas visas privātkreditoru sūdzības un apstiprināts bankas administratora KPMG Baltics pieteikums par Latvijas Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, un tad arī tika paziņots, ka pilns tiesas lēmuma teksts tiks sagatavots un izsniegts 14. maijā.
Taču patiesībā tiesas lēmums nav bijis sagatavots vēl trešdien, 23. maijā. „Civilprocesa likuma 187. pants nosaka tiesai tiesības sarežģītās lietās paziņot pilnu Spriedumu – 14 dienu laikā. Civilprocesa likums neparedz iespēju atlikt Lēmumu paziņošanu vai pilna teksta sagatavošanu. Šajā gadījumā tiesa ir rīkojusies pretēji likumam, kā arī pārkāpj termiņus, kurus pati nosaka,” norādīts kreditoru apvienības valdes locekļa Valda Savicka parakstītajā sūdzībā.
Sūdzībā norādīts arī uz citu tiesas prettiesisku vilcināšanos. Civilprocesa likuma 379.pants nosaka, ka sūdzības un pieteikumi par administratora rīcību kredītiestāžu maksātnespējas procesā tiesai ir jāizskata 15 dienu laikā. Taču Krājbankas gadījumā šī likuma norma nav pildīta: kreditoru apvienības sūdzību par maksātnespējīgās bankas administratora rīcību tiesa sākusi skatīt tikai 29.aprīlī – divus mēnešus pēc sūdzības iesniegšanas tiesā.
„Pēc Biedrības sūdzības iesniegšanas tiesā 2012. gada 29. februārī MAS Latvijas Krājbanka administrators iesniedza tiesā pieteikumu par Bankrota procedūras uzsākšanu. Paļaujoties uz to, ka tiesa ievēros likumā noteikto termiņu Sūdzības izskatīšanai – 15 dienas – Biedrība nesniedza savu biedru iebildumus pret Administratora iesniegto Pieteikumu par bankrota procedūras pasludināšanu. Kā izrādījās vēlāk, tad tiesa apvienoja vienā tiesvedībā gan sūdzības izskatīšanu, gan pieteikuma izskatīšanu par bankrota procedūras pasludināšanu,” norādīts sūdzībā. „Ar šādu darbību faktiski tika liegta iespēja kreditoriem pieteikt iebildumus par pieteikumu par bankrota procedūras pasludināšanu.”
Kreditoru apvienība norāda, ka šī kavēšanās ir radījusi ievērojamus zaudējumus bankas kreditoriem, tostarp arī valstij, kuru pārstāv Noguldījumu garantiju fonds: „Zaudējumi ir saistīti ar to, ka, kamēr tiesa nevarēja izlemt jautājumus par sūdzībām – trīs mēnešus, Administrators turpināja pilnīgi nevajadzīgi maksāt algas darbiniekiem, kas faktiski nestrādāja un segt nesamērīgi lielās maksātnespējas procesa izmaksas.”
Runa ir par ļoti iespaidīgām summām: „Pēc Biedrības aprēķiniem summa, kuru būtu iespējams ietaupīt izskatot ātri un procesā noteiktajā termiņā šo lietu, sastāda: 1) par 2012. gada februāra mēnesi – LVL 575 622; 2) par 2012. gada marta mēnesi – LVL 577 943 un 3) par 2012. gada aprīli – LVL 564 116. Šīs izmaksas ir saistītas ar darbinieku algām, kas faktiski nestrādā. Bez tam ir jāņem vērā, ka papildus būtu samazinājušās izmaksas, kas saistītas ar mantas uzturēšanu.”
Balstoties uz šiem faktiem un aprēķiniem, kreditoru apvienība izvirzījusi priekšlikumu – ja reiz tiesnesis savas noslogotības dēļ regulāri nespēj ievērot procesuālos termiņus, būtu nepieciešams nozīmēt jaunu tiesnesi. Tāpat tā vēlas saņemt skaidrojumu - no kādiem līdzekļiem kreditoriem tiks segti tiesas kavēšanās dēļ radītie zaudējumi.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus skaidrojumus no Rīgas apgabaltiesas, savukārt tieslietu ministrs Bērziņš jau tradicionāli no komentāriem atturas.
Seko mums 
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
