Tiesnešu Uminska, Radzevičas un Poļakovas „dāvana” negodīgām amatpersonām – nekompetence, stulbums vai korupcija
Lato Lapsa26.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekompetence, stulbums vai korupcija – patiesībā nav citu skaidrojumu nolēmumam, ko attiecībā uz valsts amatpersonu deklarācijā norādāmām ziņām ir pieņēmuši Augstākās tiesas (Senāta) tiesneši Aivars Uminskis, Anita Poļakova un Inguna Radzeviča.
Stāsts ir pavisam vienkāršs – šie trīs tiesneši VAS „Latvenergo” amatpersonu lietā par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā ir taisījuši nolēumumu, ka... deklarācijā vispār nav bijis jāuzrāda informācija par amatpersonai piederošām kapitāldaļām.
Tas var šķist absurdi, jo valsts amatpersonu deklarāciju formā ir skaidri un nepārprotami minēts, ka šādas ziņas pilnīgi noteikti ir jāuzrāda, un tas arī ir pilnīgi loģiski, - bez ziņām par piederošām kapitāldaļām amatpersonas publiskā deklarācija ir vienkārši bleķis.
Taču tiesneši Uminskis, Poļakova un Radzeviča uzskatāmi demonstrē, ka kopš Andra Grūtupa „tiesāšanās ķēķa” un kolaboranta Romualda Vonsoviča piespriesto nāvessodu laikiem Augstākajā tiesā nekas daudz nav mainījies.
Visiem ir labi zināms mans viedoklis par parazītisko organizāciju „Delna”, bet šoreiz var tikai piekrist tās pārstāves TV teiktajam: „Mēs daudzus gadus runājam par to, ka mēs daudz ko darām, lai uzlabotu cīņu pret korupciju tai skaitā, bet šis ir viens no tiem atsevišķiem gadījumiem, kad mēs redzam, ka runas ir viens, bet darbi ir kaut kas cits.”
Tieši tā – darbi ir kaut kas pilnīgi cits. Ja mēs dzīvotu valstī, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs būtu funkcionējoša iestāde, visticamākais, ne tiesneši Uminskis, Poļakova un Radzeviča neuzdrīkstētos pieņemt šādu acīmredzami koruptīvu vai vismaz korupciju atbalstošu un veicinošu lēmumu.
Taču mēs dzīvojam tur, kur dzīvojam, un tā nu visi šie trīs Augstākās tiesas „senatori” ir pieņēmuši lēmumu, no kura pēc būtības izriet – no amatpersonu deklarācijām Latvijas „tiesiskajā” Republikā nav nekādas jēgas.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
