Tiesnešu Uminska, Radzevičas un Poļakovas „dāvana” negodīgām amatpersonām – nekompetence, stulbums vai korupcija
Lato Lapsa26.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekompetence, stulbums vai korupcija – patiesībā nav citu skaidrojumu nolēmumam, ko attiecībā uz valsts amatpersonu deklarācijā norādāmām ziņām ir pieņēmuši Augstākās tiesas (Senāta) tiesneši Aivars Uminskis, Anita Poļakova un Inguna Radzeviča.
Stāsts ir pavisam vienkāršs – šie trīs tiesneši VAS „Latvenergo” amatpersonu lietā par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā ir taisījuši nolēumumu, ka... deklarācijā vispār nav bijis jāuzrāda informācija par amatpersonai piederošām kapitāldaļām.
Tas var šķist absurdi, jo valsts amatpersonu deklarāciju formā ir skaidri un nepārprotami minēts, ka šādas ziņas pilnīgi noteikti ir jāuzrāda, un tas arī ir pilnīgi loģiski, - bez ziņām par piederošām kapitāldaļām amatpersonas publiskā deklarācija ir vienkārši bleķis.
Taču tiesneši Uminskis, Poļakova un Radzeviča uzskatāmi demonstrē, ka kopš Andra Grūtupa „tiesāšanās ķēķa” un kolaboranta Romualda Vonsoviča piespriesto nāvessodu laikiem Augstākajā tiesā nekas daudz nav mainījies.
Visiem ir labi zināms mans viedoklis par parazītisko organizāciju „Delna”, bet šoreiz var tikai piekrist tās pārstāves TV teiktajam: „Mēs daudzus gadus runājam par to, ka mēs daudz ko darām, lai uzlabotu cīņu pret korupciju tai skaitā, bet šis ir viens no tiem atsevišķiem gadījumiem, kad mēs redzam, ka runas ir viens, bet darbi ir kaut kas cits.”
Tieši tā – darbi ir kaut kas pilnīgi cits. Ja mēs dzīvotu valstī, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs būtu funkcionējoša iestāde, visticamākais, ne tiesneši Uminskis, Poļakova un Radzeviča neuzdrīkstētos pieņemt šādu acīmredzami koruptīvu vai vismaz korupciju atbalstošu un veicinošu lēmumu.
Taču mēs dzīvojam tur, kur dzīvojam, un tā nu visi šie trīs Augstākās tiesas „senatori” ir pieņēmuši lēmumu, no kura pēc būtības izriet – no amatpersonu deklarācijām Latvijas „tiesiskajā” Republikā nav nekādas jēgas.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
