Tiesu izpildītāji, kas kolekcionē kuterus, jahtas un ekskluzīvus auto
Pietiek lasītājs23.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad raksti par Covid un vakcīnām okupējuši ziņu portālus, ar kāru aci ķeru visu, kas smaržo pēc cita veida sensācijas. Ar interesi izlasīju Dienas rakstu par tiesu izpildītājiem un notāriem, kuriem Latvija izrādījusies iespēju zeme. Kurš gan būtu domājis, ka “šakāļu” aroda piekopēji ne tikai sadistiski gūst baudu no citu finansiālajām nelaimēm, bet arī pamanās nopelnīt tā, lai dzīvotu kā slavenības un braukātos ar Porsche Cayenne Turbo, Audi R8 Coupe, Porsche 911, jahtu un kuteri. Cik dzirdēts, arī peldlīdzekļi nevis iegūti „pēc sludinājuma”, bet gan arī iegādāti sarunātās izsolēs.
Iespējams, arī Porsche emblēmu mirdzums ir tā aptumšojis acu gaismu, ka likuma normas robežas saskatīt vairs nevar un vai maz vajag? Vajag taču izmantot amatpersonas pilnvaras līdz maksimumam – vai tad par to kas būs
Laikam tikai Latvijā valsts amatpersonām pavisam atklāti iespējams kalpot ne vien likumam, bet arī, piemēram, Haraldam Velmeram (attēlā). Apsveicu mūs visus un saprotu – Latvija, nevis Šveice vai Kolumbija ir īsta shēmotāju iespēju zeme!
Stāsts ir par negodprātīgiem tiesu izpildītājiem (un arī notāriem), kuri gatavi riskēt ar sava amata zaudēšanu, lai palīdzētu draugiem tikt pie naudiņas. Šajā gadījumā - draugiem H. Velmeram un Kārlim Krastiņam tikt pie naudiņas – kompensācijas izmaksas pēc atlaišanas no AS Olainfarm. Ne jau atlīdzības, kas godīgā ceļā, smagā darbā nopelnīta, bet naudiņas, kas, šķiet, viltīgi izplānota kā drošības spilvens ar notāru un tiesu izpildītāju palīdzību.
Vai nu šāda rīcība no amatpersonu puses ir naiva, vai arī ļoti pārdomāta un samaksa, kas saņemta par šādu palīdzību, ir tik liela, ka nav baiļu nedz no disciplinārsoda un amata pazaudēšanas, nedz arī publiskas kaunināšanas.
H. Velmers savukārt kopā ar K. Krastiņu „aprindās” ir populāri ar cilvēku – tankistu iesaisti savās shēmās. Viņu stroibata rindās karu vēsturiski slavenos un valstiski nozīmīgos darījumos uz saviem pleciem iznesuši vairāki personāži. Taču šajā pašā Olainfarm gadījumā viens no pirmajiem esot bijis paša H. Velmera advokāta palīgs Jānis Balodis.
Viņš ir no 2019. gada iesaukuma, jo jau tā paša gada jūnijā izpildījis ko sen neredzētu – uz Milanas Beļevičas viltotas pilnvaras pamata izņēmis no uzņēmumu reģistra tur iesniegtos dokumentus par Milanas atcelšanu no Olmafarm valdes locekļa amata, lai Uzņēmumu reģistram nebūtu iespējams veikt reģistrāciju un tā tiktu nosargāta M. Beļevičas pozīcija. Jā, tā ir tā pati Milana, ar kuras rokām 2021. gadā tika plānots kļūt par Olainfarm akcionāriem. Un kur Milana ir šobrīd? Vai tik nav izslēgta no ierindas kā ievainots un nederīgs zaldātiņš?
Taču šī konkrētā strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 000 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 000 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā, jo šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulce lēma padomes locekļus atlaist un H. Velmers ar K. Krastiņu palika aiz borta.
Kāpēc lēma par atlaišanu? Tāpēc, ka apšaubāmo darbību dēļ bija zaudējuši vairākuma akcionāru uzticību. Un kāpēc netika izmaksātas kompensācijas? Tāpēc, ka kompensāciju izmaksa netiek veikta, ja padomes loceklis tiek atsaukts no padomes locekļa amata sakarā ar likuma pārkāpumu vai ja viņš pārkāpis rūpīga un krietna saimnieka principu.
Un šajā gadījumā, kā apraksta Diena, atlaišanas iemesls esot bijis tas, ka akcionāru rīcībā ir nonākusi informācija, ka H. Velmers un K. Krastiņš, visticamāk, ilgstoši atradušies interešu konfliktā un, iespējams, mēģinājuši iegūt kontroli pār Olainfarm ar krāpnieciskām metodēm (ar tās pašas Milanas palīdzību).
Taču, lai būtu nodrošinājušies lietainai dienai, abi bija vērsušies pie notāru palīdzības un 2019.gadā noslēguši notariālu vienošanos (kas dotu iespēju vērsties ar piedziņu pret kompāniju) ar bijušo Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski. Un sekojoši – ar šādas shēmas palīdzību (iesaistot notārus un tiesu izpildītājus) visai viegli uz laiku nobloķēt biržā kotētas kompānijas darbību, ne tikai iesaldējot piedzenamo summu, bet nobloķējot visus uzņēmuma līdzekļus.
Bet, lai shēmu īstenotu, jābūt draudzīgās attiecībās ar valsts amatpersonām. Un, protams, Haraldam un Kārlim draugu ir daudz. A. Šusts esot pazīstams ar H. Velmeru kā bijušie kursabiedri, un, iespējams, abi varētu būt pat labi draugi. Un nepārsteidz fakts, ka Šusts ar Olainfarm lietām esot pazīstams jau kopš 2018.gada, kad bijis iesaistīts mantinieču strīdos.
Savukārt notāre L.Eglīte jau iepriekš disciplināri sodīta par nedarbiem saistībā ar Olainfarm un it kā arī esot toreiz darbojusies H.Velmera interesēs.
Shēma diezgan vienkārša naudas izkrāpšanai – atrodi vērtīgu kompāniju, kuru mēģināsi pārņemt. Gadījumā, ja shēma neizdodas, jau savlaicīgi parūpējies par tādu punktu iestrādāšanu dokumentos, kas paredz atlaišanas kompensāciju un tās iespējamu piedziņu, notariāli apstiprini tos un ar draudzīgu tiesu izpildītāju palīdzību paralizē kompānijas darbību un saņem piķi. Bet visa pamatā ir draudzība!
Bet varbūt Haralda un Kārļa motivācijā viss ir pavisam vienkārši – publiskie skandāli un nesmukumi medijos, iespējams, tik ļoti ietekmējuši puišu reputāciju, ka jauniem projektiem pagrūti piekļūt un nepieciešami līdzekļi, lai uzturētu savus kustamos un nekustamos īpašumus. Tad nu ķeras pie tā salmiņa, kurš vēl nav nolūzis. Savukārt iesaistītais tiesu izpildītājs papildus drauga bučai uz vaiga laikam saņem vēl pārdesmit tūkstošus honorāru par divu dokumentu nosūtīšanu – šo nodrošina MK noteikumi, kur cieti noteiktais honorārs ved taisnā ceļā pie nākošā Porsche.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
