Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikā darbojas 92 zvērināti tiesu izpildītāji. Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumos noteiktos pienākumus. Līdz 2003.gada 1.janvārim tiesu izpildītāji par minimālo algu tika nodarbināti tiesās, un viņu galvenais pienākums bija tiesas nolēmumu izpilde.
Tiesu izpildītāji darbojās pēc rūpīgi izstrādātas shēmas: tika atrasts uzņēmums vai persona, kas nonākusi finansiālās grūtībās. To mantu novērtē par daudz zemāku cenu un pārdod izsolēs saviem cilvēkiem. Izsolēs ne tikai tika pārdoti fizisko personu īpašumi, bet notika arī rūpnīcas Mangaļi, apģērbu firmas Latvija, Rīgas filca rūpnīcas, rūpnīcu RAF un Radiotehnika īpašumu izsoles. Tiesneši bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem ņēma no tiesu izpildītājiem kukuļus, un šīs izsoles tiesā apstiprināja. Šāda shēma darbojoties vismaz kopš 1997.gada. (https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krustmate-12538584)
Cietušo cilvēku sūdzības vairumā gadījumos aizgāja pa taisno atkritumu spaiņos, un tā vietā, lai novērstu šos tiesu izpildītāju un korumpētu tiesnešu noziegumus, 2003.gadā tiesu izpildītājiem ar Tiesu izpildītāju likumu tika dota pilnīga rīcības brīvība, un daudzi tiesu izpildītāji pilnīgi legāli ir kļuvuši par miljonāriem. (https://jauns.lv/raksts/zinas/192398-tiesu-izpilditaji-gada-laika-klust-par-miljonariem)
Tajos dažos gadījumos, kad tomēr tika ierosinātas krimināllietas, nekādi nopietni sodi nesekoja. Tikai retos gadījumos krimināllietas nonāca līdz tiesai, kur tās izskatīja tie paši korumpētie tiesneši, kas iepriekš no šiem tiesu izpildītājiem ņēma kukuļus. (https://www.delfi.lv/3391612/local/9202546/tiesas-zale-apcietinata-tiesu-izpilditaja-diana-van-deilena)
Turklāt šo korupciju nebūtu grūti pierādīt, atliktu vienkārši pārskatīt visas tiesās apstiprinātās izsoles, un būtu redzami kukuļdevēji tiesu izpildītāji un kukuļņēmēji tiesneši. Tās noteikti nebūtu tikai divas notiesātās tiesneses - Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Irēna Poļikarpova un tiesnese Beatrise Tālere. (https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/par-kukuldosanu-aiztur-tiesu-izpilditaju-12936547)
Tiesu izpildītāji ciešā sadarbībā ar tiesnešiem ir izputinājuši simtiem tūkstošu cilvēku, un viņi to nevarēja izdarīt bez likumdevēju apzināti ļaunprātīgi pieņemtiem likumiem, soli pa solim pasliktinot parādu piedziņas noteikumus.
Līdz 2009.gada 5.februārim nekustamo īpašumu, pret kuru vērsa piedziņu, likumīgi izsolē varēja pārdot tikai par augstāko zemesgrāmatā ierakstīto vērtību, bet tiesu izpildītāji šo normu neievēroja, tāpēc 2009.gada 5.februārūi tika grozīts Civilprocesa likuma 604.pants, ļaujot nekustamos īpašumus izsolēs pārdot par mistiskām piespiedu pārdošanas vērtībām, tiesu izpildītāju prettiesiskās darbības padarot par likumīgām. Cilvēkiem likumīgi par nesamērīgi zemām vērtībām tika atņemti nekustamie īpašumi un uzkrauti neatmaksājami parādi.
Līdz 2024.gada 1.oktobrim maksāšanas grūtībās nonākušajiem cilvēkiem Civilprocesa likuma 594.pants paredzēja jebkurā gadījumā saglabāt minimālo algu, kā tas ir citās civilizētās valstīs, bet tiesu izpildītāji šo normu centās ļaunprātīgi neievērot, tāpēc atkal tiesu izpildītājiem nāca talkā likumdevējs, un no 2024.gada 1.oktobra cilvēkiem no viņu godīgi nopelnītajiem ienākumiem ar garantiju tiek saglabāta tikai puse no minimālās algas. Pie kam nevis dažus gadus, kā tas ir citās ES valstīs, bet bezgalīgi ilgi.
Cik tālu likumdevējs vēl ies, lai pilnīgi izputinātu savas valsts iedzīvotājus un atbalstītu korumpantus?
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
