Tiesu praksē katrs gadījums par personas datu izpaušanu tiek vērtēts atsevišķi
Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa28.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepazīstoties ar 27.12.2015. Pietiek publicēto rakstu "VID Pētersone nolemj "nepamanīt" tiesas spriedumu un mēģināt noslēpt ziņas par VID darbinieku izglītību", VID aicina žurnālistus būt profesionāliem, analizējot viņu rīcībā esošos faktus, un censties izvairīties no sabiedrības maldināšanas, kā arī iepazīties ar VID komentāru par rakstā pieminēto.
Informāciju par darbinieku izglītības dokumentiem, izglītības dokumentus, personas kodus un citu personificēto informāciju, var attiecināt uz sensitīviem datiem, kuru izsniegšanu ierobežo Fizisko personu datu aizsardzības likums un Informācijas atklātības likums. VID atbildē pamatoti tika norādīta atsauce uz minēto likumu konkrētajām normām. Šajā gadījumā VID atteicās izsniegt pieprasīto informāciju, norādot uz konkrētām tiesību normām, tādējādi ievērojot Administratīvā procesa likumā norādītās prasības attiecībā uz atbildes saturu – pamatot atbildi ar attiecīgām tiesību normām, t.sk., ja sniegtā atbilde nodokļu maksātājam nebija labvēlīga.
Izvērtējot tiesas spriedumu konkrētajā lietā par strīdu ar KNAB par pieprasītās informācijas izsniegšanu, VID secināja, ka katru konkrētu gadījumu par informācijas pieprasīšanu, ir jāvērtē individuāli. Lai piemērotu līdzīgu praksi vai tiesību precedentu, Tāpat VID nav zināms, kādi tiesiskie apstākļi bija strīdā starp KNAB un L.Lapsu, un kas izriet no minētā tiesas sprieduma.
Šajā gadījumā, VID nav zināms informācijas pieprasītāja iesnieguma saturs (iespējams, ka tas ir bijis pamatots ar faktiem, konkrētu pamatotu mērķi informācijas saņemšanai), nav zināms, ko tieši KNAB ir norādījis atbildē un vai KNAB, sniedzot atbildi, iepriekš izvērtējis amatpersonas atbilstību ieņemamajam amatam (t.i. izskatīja iesniegumu pēc būtības, nevis tikai neizsniedza datus), u.c. apstākļi, kas var ietekmēt konkrētās lietas risināšanu.
Papildus tam, pašā spriedumā tika norādīts apgalvojums, ka Satversmes 104.pantā noteiktās tiesības personai saņemt informāciju nav absolūtas, jo atbildes saņemšanu pēc būtības nav jāsaprot tā, ka sniegtā atbilde būs atbilstoša tās priekšstatam, kāda atbilde ir jāsniedz. Proti, tas apstāklis, ka iestādes atbildes saturs nav atbilstošs personās gribai, pats par sevi nenozīmē, ka tās ir prettiesiska un atbilde nav sniegta pēc būtības. Tas nozīmē to, ka informācijas pieprasītāja vēlēšanās saņemt konkrētu informāciju, konkrētu atbildi, kuru viņš vēlas redzēt (mūsu gadījumā, līdz ar informācijas sniegšanu par auditoru kvalifikāciju, tika pieprasīts iesniegt arī attaisnojuma dokumentus), ne vienmēr sakritīs ar iestādes sniegto atbildi un tajā iekļauto saturu, jo iestādei atbilstoši Administratīvā procesa likuma principiem, jādarbojas tiesiski, ievērojot tiesību normas.
Turklāt, pirmās instances tiesas spriedums neveido tiesību normu judikatūru kā tādu atsevišķu tiesību jautājumu risināšanā. Pamatā judikatūru veido kasācijas instances nolēmumos gūtās atziņas. Taču tas nenozīmē, ka jebkurš tiesas spriedums veido judikatūru. Ar jēdzienu „judikatūra” apzīmē tikai spēkā stājušos un par „labiem un pareiziem” atzītu tiesu nolēmumu kopumu (tiesu prakses daļu), kas ietver abstrakta rakstura juridiskas atziņas, ko tiesa konkrētajā gadījumā var izmantot argumentācijā, lai pamatotu savu lēmumu (Levits E. Atklājot rubriku „Aktuālās judikatūras apskats”//Likums un Tiesības, 2005, Nr.1, 27.lpp).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka tiesu praksē katrs gadījums par personas datu izpaušanu tiek vērtēts atsevišķi, vērtējot, vai sabiedrības tiesības zināt minēto informāciju ir lielākas nekā šo personu tiesības uz datu aizsardzību.
Saskaņā ar Administratīvā rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama 2013.gada 19.februāra spriedumu lietā Nr.A420456212 nolēma noraidīt pieteikumu par pienākumu VID sniegt informāciju pieteicējai par VID Nodokļu kontroles pārvaldes galveno nodokļu inspektoru kvalifikāciju un pienākumu izsniegt inspektoru kvalifikāciju apliecinošos dokumentus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
