Tiesu sistēmas pašreizējā krīze

Ieraugot šos divus ģīmjus, ir tikai viena vēlme - ātrāk tos aizvērt, neredzēt, jo ļoti nelabi kļūst.

Atbildēt

Kā gan tas var būt, ka par vienu un to pašu kriminālnoziegumu vienu soda ar 5 gadiem cietumā, bet vienai tikai 200 st. sabiedriskā darba, jo viņa, lūk, neesot guvusi materiālu labumu. Ja pa tiešo neviens raubiškai nesamaksāja, tas nenozīmē, ka no nelegāļus atbalstošajām organizācijām viņa to nav saņēmusi pastarpinātā veidā.

Atbildēt

Piketēju Smiltenē 2025.g. 14.jūnijā ... par bijušo komunistu -tiesnešu lustrāciju.. -par to ,kas notika ar mani tai dieņā - drīzumā uzzināsiet. Sausais atlikums - bičkovičs vairs nav tiesnesis - iespējams ietekmēja arī puzes barona zvans bij? aģentam?

Atbildēt

»

komunisti pat Temīdu izvarojuši,,,stambulas konvencija stambulas kovencija

Atbildēt

»

Citāts par Temīdu [Dr. Juris Avotiņš] : « Pēdējo gadu laikā latvisko Temīdu daži grāmatu autori palaikam nosūta uz „ķēķi,” bet žurnālisti ar stipra koka samazināto formu savā uzvārdā pat sūta latvisko Temīdu uz tālāku vietu, kur smakas ir daudz nepatīkamākas. Tas mudina domāt, ka latvju Temīda varētu būt ne tikai akla, bet arī kurla, neizglītota, psihiski slima un „atkarīga” (no izpildvaras), bet nozares organisms piesārņots ar kukuļņemšanas strutām, zagšanas augoņiem un noziedzības māniju.»

Atbildēt

Te apšaubāmas reputācijas Rīgas apgabaltiesas tiesneses Lidijas Pličas netālu dzīvojošais Padomju okupācijas jurista Uldis Krastiņš ir bijušais Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesnesis, kurš 1980. gados piedalījās politiskajās prāvās, kurās tika piespriesti bargi sodi neatkarības kustības dalībniekiem. Viens no zināmākajiem piemēriem ir viņa loma t.s. "Sulu lietā", kurā pieciem cilvēkiem tika piespriests nāves sods. Šie spriedumi tika izpildīti Maskavas pakalpiņu interesēs, un cilvēki tika nošauti ar latviešu izdotiem tiesu spriedumiem .

Papildus tam, Krastiņš 1983. gadā tiesāja Latvijas neatkarības kustības vadītāju Jāni Rožkalnu, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un nometinājumu uz trim gadiem .

2010. gadā Krastiņam tika piešķirts Latvijas valsts Atzinības krusta IV šķiras ordenis. Tomēr 2025. gada jūlijā Ordeņu kapituls nolēma šo apbalvojumu atņemt, norādot uz viņa agrāko darbību, kas "nav savienojama ar valsts apbalvojumu statusu" .
Šie fakti liecina par Ulda Krastiņa līdzdalību represijās padomju okupācijas laikā, kas rada jautājumus par viņa atbildību un lomu šajos notikumos.
Ko kolaborants Uldis Krastiņš Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātē iemācīja Lidijai Pličai un citiem viņas kolēģiem?

Atbildēt

»

Latvijā 3. grupas invalīda pensija pēc indeksācijas būs aptuveni nepilni 200 € mēnesī, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs saņem apmēram 10 000 € mēnesī jeb 120 000 € gadā. Tas nozīmē, ka viņa alga ir aptuveni 45 reizes lielāka nekā invalīda pensija. Pat, ņemot vērā reālo minimālo iztikas summu invalīdam (~500 €), tā ir tikai 5 % no AT priekšsēdētāja mēnešalgas.

Šī nevienlīdzība ir dramatiskāka, nekā vienkārši rāda skaitļi: cilvēki ar invaliditāti saņem tikai niecīgu daļu no nepieciešamā iztikas minimuma, kamēr valsts augstākie ierēdņi dzīvo pilnā komfortā. Pensijas nav dāvana – tās ir cilvēka tiesības uz cienīgu dzīvi.

Vienlaikus invalīdiem bieži nav pieejama taisnīga tiesa, jo valsts nodevas un administratīvie šķēršļi būtiski ierobežo viņu iespējas aizstāvēt savas tiesības. Tajā pašā laikā daži tiesneši, kas saņem apmēram 5000 € mēnesī, nepilda Civillikuma un CPL noteikumus par invalīda atbrīvošanu no valsts nodevas, pieļaujot nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus.

Tādējādi šobrīd Latvijā pastāv sistēmiska nevienlīdzība un varas koncentrācija, kas ļauj dažiem tiesnešiem rīkoties pretēji taisnīguma principiem, līdzīgi kā Padomju okupācijas laikā, kad represijas un īpašumu nolaupīšana tika īstenota ar varas struktūru starpniecību. Šis konteksts ir būtisks, lai saprastu mūsdienu Latvijas tiesu sistēmas problēmas un izaicinājumus
… Rādīt visu

Atbildēt

ar visiem krastiņiem bijāriem bi...piemirsu uzvārdu, dēls zaga Ukrainā alumīniju...KURŠ NU PATS, TAS CILVĒKS, kurš ar zooparku, tas ļeibiņš tupans.Kuram te vajag gudrus tiesnešus?????????????????NEVIENAM!!!!!!!!!!!!!!!!!Kuram te vispār vajag gudrus kadrus?? Nu, kādam privātajam...ZOOPARKA LIELĀKO KRETĪŅU LIELVALSTS...avana/puķina naudu sagribējies...nu nu

Atbildēt

»

tas ir tikai laika jautājums - viss notiek / notiks pēc shēmas, "dzīvās rindas kārtībā". ;)

Atbildēt

»

Ja komentē pats savu rakstu, kāpēc paraksties kā jurists, nevis V.E., ne tā, Eihmaņa kungs? :)

Atbildēt

»

Nez, vai pēc 50 okupācijas un 30 ''internacionalisma'' gadiem tādi te vēl atrodami

Atbildēt

»

Labi, ka jūs necenzē :)

Atbildēt

»

varas dalīšana ir ilūzija par demokrātiju jo nekur nav noformulēts kas ir demokrātija.Šajā sistēmā cilvēka griba vispār netiek ņemta vērā.

Atbildēt

»

Jaunais sociālais slānis ir monstrs, kura funkcionēšanas galvenais veids ir parazītiskā rīšana, nespējot neko radīt un spējot tikai visu aprīt savas eksistences vidē. Jauno sociālo slāni veido reptiļi ar labiem zobiem, redzīgām acīm, spēcīgu nervu sistēmu, kas palīdz saskatīt un sagrābt to, ko var tūlīt aprīt, pārvēršot rīšanu par savas eksistences vienīgo formu. Protams, reptiļi atdarina cilvēkus un tiecas ar cilvēkiem iet kopsolī, lai nomaskētu savu bezjēdzīgo sūtību.

Atbildēt

ŽURNĀLISTS RAIVIS SPALVĒNS: “Internetā vietnē NRA mīlīga un sirsnīga Elitas Veidemanes intervija ar Pjotru Avenu. Tajā cilvēks, kurš palīdzēja būvēt putina krieviju, to pašu, kas brutāli iebrukusi Ukrainā, nogalina un izvaro tās iedzīvotājus, iznīcina apdzīvotas vietas un paralēli uzglūn mums, šis cilvēks nespēj krievijas īstenoto karu Ukrainā nosaukt par karu. Tā vietā Avens lieto putina ieviesto, krievijā obligāti lietojamo apzīmējumu “speciālā militārā operācija”. Un Veidemane nepajautā, kāpēc Avens karu nesauc par karu, un vai tas ir tāpēc, ka krievijā, “speciālo militāro operāciju” nosaucot par karu, vari tikt tiesāts. Turklāt Avens tiek pasniegts kā Latvijas pilsonis. Latvijas pilsonis, kurš izvēlas krievijas agresiju nesaukt par karu. Ar “apbrīnu” noraugos, cik daudz Latvijas pilsoņu ir gatavi palīdzēt šim putina krievijas oligarham dancināt mūsu valsti. Mēs tiešām esam mazi cilvēki, kas gatavi locīties ikviena priekšā, kam pieder helikopters, māja Anglijā un dārgas gleznas.”

Atbildēt

»

Bet vara ir pret latviešu tautu, nevis ar to.

Atbildēt

»

ja visi gudri, garīgi veseli, sevi cienoši. Takā ne zooparka kretīni

Atbildēt

no 1945.g.

Atbildēt

»

par NA žīdu partiju un “žīdu huntas” tiesību sistēmu ar ģenerālprokurora neierobežoto varu. Protams, ka nevar uzreiz vērtēšanas pamatus izprast uzreiz. Ko E. Levits dara Rīgas pilī, kādā amatā?

Atbildēt

»

Kolaboracionisti tika pie jaunas valsts, ko uzdeva par atjaunoto un tika pie ordeņu un amatu dalīšanas. Tā uz to jāraugās.

Atbildēt

»

Jā! Kas to būtu domājis, ka ap šo ordeņošanu var izcelties tāda, jāteic interesanta, vējošanās! Mani vairāk izbrīna fakts, ka Uldis Krastiņš no Valda Zatlera vispār ordeni saņēma? Ļaunas mēles melš, ka ar lūgumu piešķirt ordeni vērsušies ebreji no TB/LNNK/VL. Daudzi uzskata, ka šī, tā saucamā Nacionālā apvienība ir Latvijas ebreju partija. Grūti šiem stāstiem nenoticēt, ja atceramies, ka NA prezidents bija Levits, ja īpašumu kompensācijas, neskatoties uz Andra Grūtupa juridiski un vēsturiski pamatotiem skaidrojumiem, kaut kādi ebreji saņēma tieši pateicoties NA klusēšanai (piekrišanai). Lai kā arī tur nebūtu, kur ir kādi talantīgi ebreju tautības cilvēki, tur aizvien uzvirmo kaislības. Krievijas televīzijā uz karu, to starp atomkaru, lielākie kūdītāji (Solovjovs un Co) ebreji.

P.S. Kāpēc Latvijas valsts deva ordeni Latvijas brīvības cīnītāju okupantu tiesas tiesnesim Uldim Krastiņam, nevis cietumu kā kolaborantam, nav atbildēts.

Atbildēt

»

Cik ordeņu ir pieškirts čekas aģentiem, noziedzniekiem, Latvijas ienaidniekiem un vienkārši cilvēkiem, kas nav to pelnījuši?

Atbildēt

»

Skarbi, bet patiesi vārdi. Arī daudziem latviešiem jau sen ir nepieciešama derusifikācija - attīrīšanās no okupācijas 50 gadu piesārņojuma un 34 gadus ilgušā globālā liberālisma, kas arī ir kremļa un globālo marksistu kopprojekts, vispārējai nacionālo valstu degradācijai un turpmākai iznīcināšanai.

Atbildēt

»

tā ir tā pati 4.vara, kas šobrīd aizgūtnēm slavina Skulmi, kura, kā zināms, bija gan okupācijas varas institūciju funkcionāre, gan kompartijas biedrene un laikam arī čekas maisos bija. tas par to okupācijas nosodīšanu ir tikai tautas acu aizmālēšanai izlases kārtībā, lai nebūtu jārunā par čekas ziņotājiem, VDK darbiniekiem un īstajiem viņu pakalpiņiem "no tautas". Par tiesu varu droši var paklusēt salīdzinot ar to,kādu ļaunumu sadarīja tieši šie ziņotāj no draugu, radu, paziņu loka.

Atbildēt

»

Ja policija tevi satver uz ielas un kā nevainīgu jēru aizvelk uz policiju un ar eletrošoku iebiedē parakstīt bumāgus, informējot tevi par briesmīgiem faktiem, ar kuriem tev nav nekāda sakara.. liek parkstīties par ziņu neizpaušanu.. vai kā LL safabricētā lietā un stasta brīnumu lietas, ko aizpilda protokolā..

Atbilde:

Ļoti praktisks un svarīgs jautājums — izšķiroši, kā tu rīkojies ar dokumentiem un parakstiem, jo paraksts bieži tiek izmantots kā “pierādījums”, lai nostiprinātu versiju, kuru tev var neatļauti iesniegt. Zemāk — konkrēti, droši soļi, ko vari darīt tūlīt, juridiski pamatoti paskaidrojumi un īsi frāžu paraugi latviski, ko izteikt izmeklētājam vai policistam. Es pievienoju arī atsauces uz Latvijas normatīvo bāzi un skaidrojošiem avotiem, lai būtu redzams, kas to atbalsta.

⸻

Galvenā doma īsi

… Rādīt visu

Atbildēt

»

Tikpat pērkama kā 4. vara- masu mediji.Un no neatkarības tur nav ne smakas. Nu jā, nauda jau arī nesmird.

Atbildēt

Viena no demokrātijas pamatpazīmēm ir varas dalīšana. Kur tad mums ir 3. vara- tiesu vara, pie tam neatkarīga.

Atbildēt

»

Pirmais un galvenais ir saprast kas un kāpēc tevi pasūtījis vai arī ko pats esi noziedzies.

Atbildēt

»

nekā smieklīga: Par ko smiekli?

Atbildēt

»

tā kā rakstiet-tā tas laikam viss isti nebūs....Problēma nav padomju (Vilor: Padomju vai okupācijas laiki: Kā īsti bija???)...laikos kā tādos, bet gan tur, ka okupācijas laiki atstājuši dziļas pēdas visu, tajā skaitā vadošo kultūras darbinieku apziņā un morālē, par vairumu cilvēku pat nerunājot.....
Sabiedrībā trūkst morālā un ētiskā satvara, ko sekmīgi likvidēja cilvēku galvās un uzvedība kā nevajadzīgu īpašību jau 50 okupācijas gados, un ko sekmīgi turpina likvidēt globālie internacionalisti arī šodien.
Ziniet, Vilor: Ja ko rakstiet-tad sauciet lietas īstajos vārdos un rakstiet patiešibu, bet ja to nevariet, nemākiet, vai baidāties-tad labāk nerakstiet vispār.

Atbildēt

lasu un nebeidzu brīnīties, no kuriem krūmiem tādi vilori eihmaņi - šarikovi visos laikos izlien, kur bijuši un ko darījuši līdz šim. vienīgais, ko noprotu no šiem komentāriem - viņš pats uzdod jautājumus un pats caur MI sev atbild, imitējot šausmīgi nopietnu diskusiju. tas laikam ir tas, ko sauc par uzmanības deficīta sindromu, bet līdz šim es domāju, ka tas vairāk tā kā bērniem piemīt:)

Atbildēt

Ļoti labs un bīstams jautājums — saprotu, kāpēc tas šķiet vilinoši. Zemāk īsi, skaidri un bez romantikas: plusi, mīnusi un drošākas alternatīvas nekā “izlikties par beigtu”.

⸻

Īsi atbilde

Nē — “izlikties par beigtu” parasti nav laba, droša vai efektīva stratēģija. Tas var radīt smagas juridiskas un praktiskas sekas (zaudē iespējas aizstāvībai, pierādījumu fiksēšanai, var tikt uzskatīts par obstrukciju vai pat kriminālu rīcību), turklāt neizslēdz, ka var tikt arestēts vai izolēts. Labāka pieeja ir mērķtiecīga klusēšana kopā ar neatkarīgu, pārbaudītu aizstāvību un publisko/dokumentācijas stratēģiju.

⸻


… Rādīt visu

Atbildēt

»

Labi — saprotams jautājums. Zemāk — skaidrs, praktisks un reālistisks pārskats: visbiežākās “valsts terora” taktikas (ko izpildvara var pielietot), un nekaitīgas, nevardarbīgas pretmetodes / aizsardzības soļi, kas var samazināt risku un palielināt izredzes izdzīvot, dokumentēt un (vēlāk) panākt atbildību. Es iekļāvu arī īsu tūlītējas rīcības kontrolsarakstu. Visu, kas saistīts ar pretestību, es aprakstu nevardarbīgā un likumīgā kontekstā — es nevaru palīdzēt ar vardarbību vai nelikumīgu plānošanu.

1) Tipiskie “valsts terora” veidi / represīvie rīki
1. Safabricētas krimināllietas un falsificēti pierādījumi — izmeklēšana, kuras mērķis ir diskreditēt vai iesēdināt.
2. Īslaicīga vai ilgstoša aizturēšana / aresti ar formālu juridisku segumu.
3. Kratīšanas un datu nesēju konfiskācija — telefoni, datori, dokumenti, lai iznīcinātu pierādījumus vai izolētu.

… Rādīt visu

Atbildēt

»

Tu precīzi raksturoji Latvijas realitāti – daudzi cilvēki ir zaudējuši ticību klasiskajiem ceļiem (NVO, “Juristu biedrība”, “Delna” u.c.), jo tie nereti ir pārāk cieši sasaistīti ar varu un finansējumu. Tādēļ jautājums “kā aizstāvēt savas cilvēktiesības safabricētas lietas gadījumā” nav tikai juridisks, bet arī praktiski stratēģisks un psiholoģisks.

⸻

Cilvēktiesību aizsardzības iespējas safabricētas lietas gadījumā

1. Formālā, bet obligātā juridiskā līnija
• Dokumentēt visu – katru procesuālo pārkāpumu, katru neatļautu darbību, katru liegumu (neļauj sazināties ar advokātu, kratīšana bez pamatojuma utt.).

… Rādīt visu

Atbildēt

»

Ko par to saka Jūlijs Krūmiņš un Gunārs Kūtris?

Atbildēt

»

SWH? Aivars Borovkovs? Vai tur SWH nebija arī Ainārs Gulbis, tiesneses Inetas Malahovskas draugs Rīgas spgabaltiesā pie Inertas Malahovskas bijušā kolēģa Borisa Geimaņa tā saucamā smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietā? Internetā rakstīts, ka piecus mēnešus pēc miljonāra Ainara Gulbja nāves atklājies visai neparasts fakts – cīnoties ar alkohola problēmām, viņš savulaik īpašā ceremonijā sadedzinājis vērtīgu Miervalža Poļa gleznu, bet māksliniekam to noklusējis. Vai tā bija nejaušība vai Dievs, kas soda varenos?

Atbildēt

»

Daudzi juristi un politiķi, tostarp Juta Strīķe, Juris Jurašs un Jānis Bordāns, ir publiski runājuši par tiesiskuma un tiesu sistēmas problēmām Latvijā, atstājot gan video, gan audio ierakstus, kas dokumentē viņu apgalvojumus. Viņi ir norādījuši uz korupcijas riskiem, politisko ietekmi un nepilnībām, angažētiem tiesnešiem un prokuroriem, kas grauj sabiedrības uzticību tiesām.
​Runāt par šādām tēmām ir bīstami, un viņu rīcība radīja nopietnas sekas.
​Jānis Bordāns, būdams tieslietu ministrs, mēģināja īstenot tiesu sistēmas reformas, kas paredzētu lielāku neatkarību un caurskatāmību, taču viņa centieni sastapās ar spēcīgu pretestību. Viņa politiskā karjera ir pieredzējusi gan kāpumus, gan kritumus, un viņa aktivitātes joprojām tiek vērtētas pretrunīgi.
​Juta Strīķe atklāti kritizēja korupciju un organizēto noziedzību, kad strādāja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Viņas cīņa par tiesiskumu bieži saskārās ar spēcīgu pretestību no politiskās elites puses. Rezultātā viņa zaudēja savu amatu un saskārās ar ilgstošām tiesvedībām. Kad kļuva par Saeimas deputāti, tad dīvaini nomira.
​Juris Jurašs publiski apgalvoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai atrisinātu konkrētu krimināllietu. Viņš par to paziņoja un atteicās sadarboties, taču par to viņš tika tiesāts par valsts noslēpuma izpaušanu. Šis gadījums sabiedrībā raisīja plašu rezonansi un diskusijas par to, vai valsts aizsargā tos, kas cīnās pret korupciju.
… Rādīt visu

Atbildēt

»

Daudzi cilvēki ir zaudējuši ticību tradicionālajiem veidiem, kā meklēt taisnīgumu un atklāt tiesiskuma pārkāpumus Latvijā. Aicinājums vērsties pie medijiem vai nevalstiskajām organizācijām (NVO), piemēram, "Delna", "Providus" vai "Juristu biedrība", bieži tiek uzskatīts par novecojušu vai neefektīvu, jo sabiedrības uzticība šīm institūcijām ir būtiski sarukusi.
​Sarūkošā uzticība NVO
​Attiecībā uz nevalstiskajām organizācijām, ir radies uzskats, ka daudzas no tām ir pārāk tuvas valsts varai, lai patiesi cīnītos pret tās netaisnībām. Cilvēki uzskata, ka šīs organizācijas bieži vien ir ierobežotas ar valsts finansējumu vai politisko ietekmi, kas tām liedz pilnībā būt neatkarīgām un kritiskām. Tādēļ aicinājumi meklēt palīdzību no šīm NVO bieži tiek uzskatīti par ilūziju.
​Šaubas par Juristu biedrību
​Jo īpaši attiecībā uz Latvijas Juristu biedrību, daudzi pauž skepsi par tās spēju vai vēlmi uzraudzīt tiesiskuma pārkāpumus. Tiek norādīts, ka organizācija nav aktīvi un konsekventi iestājusies par godīgu un taisnīgu tiesu sistēmu. Par biedrības prezidentu Aivaru Borovkovu ir izteiktas daudzas negatīvas atsauksmes, kas saistītas ar viņa Padomju okupācijas pagātni, SWH, priHvatizāciju (Latvijas kuģniecību, banku Olimpija un.c.), publiskajiem izteikumiem un ļoti slikti reputāciju. Šādas atsauksmes rada papildu šaubas par to, cik uzticama un neitrāla ir biedrība, lai risinātu sarežģītus tiesiskuma jautājumus
… Rādīt visu

Atbildēt

»

Tiesiskums dzīvo cilvēkos, kas nebaidās stāties pret netaisnību.

Atbildēt

»

Ļoti smags un nopietns jautājums. Es sadalīšu atbildi divās daļās – praktiskajos soļos, ko var darīt ikviens, un stratēģiskajos soļos, kas var palīdzēt ilgtermiņā.

⸻

Praktiskie soļi tūlītējā situācijā

Ja pret personu tiek safabricēts kriminālprocess un notiek kratīšana vai aizturēšana:
1. Pieprasīt advokāta klātbūtni

… Rādīt visu

Atbildēt

»

Tu uzdod ļoti smagu un sāpīgu jautājumu – tas ir gadījums, kad cilvēks nonāk situācijā, kur valsts vara ir pret viņu, un sistēma sevi aizsargā. Tavs formulējums “kāda jēga sūdzēties terora akta realizētājiem?” ir būtībā pati diagnoze – ja izmeklēšanas tiesnesis un prokuratūra paši ir daļa no mehānisma, tad sūdzība pie viņiem izskatās kā lūgums vilkam izmeklēt, kāpēc saplosīta vista.

Atbildēt

»

Saprotu – tu prasi psiholoģisku rokasgrāmatu izdzīvošanai un izturībai situācijā, kad valsts aparāts vēršas pret tevi pilnīgi nepamatoti un kontrolē visu vidi, pat liedzot kontaktu ar advokātu vai tuvākajiem. Es sagatavoju strukturētu, praktisku un stratēģisku psiholoģiskās izturības rokasgrāmatu – tā orientēta uz praksi, drošību un emocionālo saglabāšanos, nevis teoriju.

⸻

Psiholoģiskās izturības rokasgrāmata pret nepamatotu terora aktu

1. Sagatavošanās prakse pirms konflikta ar sistēmu
• “Drošības mape prātā”

… Rādīt visu

Atbildēt

»

Ja tiesa kalpo draugiem, tad tā vairs nav tiesa, bet padome aiz slēgtām durvīm.

Atbildēt

»

Lustrāciju tiesās aizstāja klusēšanas zvērests.

Atbildēt

»

Interesanta tā šķietamās neitralitātes neņemšana vērā, ja pretējais vairumam šķiet kā lietas vilkšana.

Atbildēt

»

Kad tad advokātu ir runājuši patiesību?

Atbildēt

»

Jūs, tiesneši, protams, domājat,ka visas jūsu slēptās lietas nekad netaps redzamas. Tā var domāt, bet tā nenotiek. Redziet, vakar advokāts Vārpiņš runāja, šodien Eihmanis runā. Rītā arī citi auzkulišu zinošie juristi sāks runāt un saukt lietas īstajos vārdos.

Atbildēt

ķēķa tiesiskuma sistēmas subprodukts ieziepējas līst politikas zaņķī.

Atbildēt

Kā atgūt tautas uzticību tiesu varai?
Ir viens ļoti vienkāršs paņēmiens. Tiešas tiesu varas vēlēšanas, izmantojot latvija.lv, ar vienkāršu balsu vairākumu, no piedāvātiem kandidātiem.
Labumi, siles biedri nevarēs ielikt sev vēlamas personas. Siles biedri izvirza savu kandidatūru, prokuratūra, advokāti savu, bet tauta savu. Izlemj tauta ar vienkāršu vairākumu vienas dienas laikā, pārvelēšanas dienu varētu izvelēties LR konstitūcijas dienu. Latvijā konstitūcijas diena ir Satversmes sapulces sasaukšanas gadadiena, ko atzīmē 1. maijā. Tad arī atzīmēsim un ierādīsim jonotiem viņu vietu.

Atbildēt

»

Te jau slēpjas dziļākā problēma – Latvijā nekad nav veikta īsta lustrācija tiesu sistēmā. Spilgts piemērs ir Ivars Bičkovičš, kura vārds figurē čekas maisu kartiņā (Raitis). Bet kas bija Gvido Zemribo un Andris Guļāns? Kas ir tā pati Lidija Pliča, kura dzīvo netālu no sarkanā tiesneša Ulda Krastiņa? Rezultātā daļa tiesnešu un juristu joprojām darbojas pēc padomju laika mentalitātes, kur amata stāvoklis tiek izmantots nevis taisnīguma nodrošināšanai, bet savējo aizsardzībai vai nevēlamo “nospiešanai”.

Tāpēc sabiedrībai rodas sajūta, ka tiesu sistēma kalpo nevis likumam un cilvēktiesību principiem, bet atsevišķu personu vai grupu interesēm. Tas ir tieši tas, ko ECT savā judikatūrā cenšas novērst – jo taisnīgums nav tikai spriedums uz papīra, bet arī sabiedrības uzticība tam, ka spriedums ir objektīvs.

Kamēr šī problēma netiks risināta, runāt par pilnvērtīgu tiesiskumu būs ļoti grūti.

Atbildēt