Tiesu sistēmas pašreizējā krīze

»

Saprotu Jūsu domu – protams, katram juristam vai advokātam ir klienta intereses, un tiesas procesā tas var izskatīties kā “lietas vilkšana”. Taču šeit svarīgi atcerēties: runa nav tikai par “advokāta taktiku”, bet par to, vai tiesu sistēma kā tāda strādā pēc standartiem, kas stiprina vai grauj sabiedrības uzticību.

No “vienkāršā pilsoņa” skatpunkta tas tiešām var šķist resursu tērēšana. Tomēr ECT praksē ir tieši pretēji – ja šķietama neitralitāte netiek ņemta vērā, valsts beigās samaksā vēl vairāk, jo spriedums tiek atzīts par cilvēktiesību pārkāpumu. Tad tas vairs nav tikai “bezkaunīgs tērējums”, bet konkrēts zaudējums valstij un nodokļu maksātājiem.

Tādēļ arī ir svarīgi, lai tiesneši un juristi šos principus neuztvertu kā tukšu teoriju, bet kā reālu aizsardzības mehānismu. Pretējā gadījumā valsts pati sev sagādā problēmas.

Atbildēt

»

...ja es sākšu rakstīt pretī, mums sanāks tikai garš teorētisks apcerējums...ja netālu no manas mājas ir āpša ala, tad tas nenozīmē, ka es esmu "visu zvēru draugs" kā Viesturs Ķerus, piemēram...nestīdēšos, sava doma un taisnība Jūsu viedoklī ir, piekrītu...bet...konkrētus faktus "jurists" neraksta...domāju, ka tas no klienta puses ir pasūtījums vienkārši novilkt lietu, kas tiek godīgi atstrādāts...tikai no "pilsoņa vienkāršā" viedokļa tā ir bezkaunīga valsts resursa tērēšana...:)

Atbildēt

»

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) nav vienkārši “juridiskā literatūra”, kuru var gribu – lasu, negribu – nelasu. Tās spriedumi ir saistoši un veido cilvēktiesību standartus, kurus dalībvalstīm, tostarp Latvijai, ir pienākums ievērot.

Konvencijas 6. pants patiešām tieši nemin “redzamo neitralitāti”, taču ECT konsekventi ir skaidrojusi, ka taisnīgas tiesas princips ietver ne tikai faktiskās, bet arī šķietamās neitralitātes nodrošināšanu (Piersack pret Beļģiju, 1982; De Cubber pret Beļģiju, 1984). Citiem vārdiem – nepietiek ar to, ka tiesnesis pats uzskata sevi par objektīvu; svarīgi, lai arī sabiedrība redzētu, ka objektivitāte pastāv. Pretējā gadījumā zūd uzticība tiesu varai, un tas ir tieši tas, ko Konvencija cenšas novērst.

Tādēļ apgalvojums, ka ar “faktisko neitralitāti” pietiek un ka “redzamo neitralitāti” var ignorēt, ir pretrunā ar ECT judikatūru un starptautiski atzītiem cilvēktiesību standartiem. Ja šo principu noraida, tad faktiski tiek atcelta ECT prakses nozīme un grauta sabiedrības uzticība tiesu sistēmai.

Tiesas, kas aprobežojas tikai ar formālu faktu izvērtējumu, bet ignorē ECT noteiktās prasības, riskē radīt iespaidu, ka Konvencija valstī darbojas tikai “uz papīra”. Un tieši šāda pieeja ir tas, kas visvairāk kaitē tiesu autoritātei.


… Rādīt visu

Atbildēt

»

Temīda sarkst: vārna vārnai acīs neknābj. ;)

Atbildēt

»

...konvenciju pakomentēšu...juridisko literatūru "(Piersack pret Beļģiju, 1982; De Cubber pret Beļģiju, 1984)" atmetam malā, gribu lasu, negribu nelasu, likums tas īsti nav...paliek konvencijas 6.pants, kas nepiemin kaut kādu "redzamo neitralitāti", ar "faktisko" pietiek...es piekrītu apgabaltiesas lēmumam (ja citu faktu nav)...:)

Atbildēt

Kritiska pieeja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas lēmumam.

Citāts no tiesas lēmuma par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas sabiedrības un godīgu juristu acīs ļoti sliktas reputācijas tiesnesi Lidiju Pliču:

"Civillietu tiesas kolēģijas tiesneši secina, ka atbildētāja un tiesneses savstarpējā pazīšanās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā un kopīgo paziņu loks nevar būt par iemeslu, lai tiesnese objektīvi nevarētu izskatīt atbildētāja blakus sūdzību. Tas pats ir attiecināms arī uz atbildētāja un tiesneses dzīves vietas tuvību kā arī apstākli, ka abi mēdz iepirkties vienā veikalā vienlaikus. Minētie apstākļi ir sakritība, no kuras izriet arī viena veikala apmeklēšana, turklāt arī no pieteikuma secināms, ka vienlaicīgās iepirkšanās reizes ir sakritība."

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmums, ar kuru tika noraidīts tiesneses noraidījums, pamatojoties uz to, ka procesa dalībnieks un tiesnese pazīstami, dzīvo tuvu viens otram un apmeklē vienu veikalu, rada nopietnas šaubas par objektivitātes principa īstenošanu.

Pirmkārt, Satversmes 92. pants un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants ne tikai paredz tiesības uz taisnīgu tiesu, bet arī prasa, lai tiesai būtu ne tikai faktiskā, bet arī redzamā neitralitāte. ECT konsekventi uzsvērusi, ka „ne tikai taisnīgumam jānotiek, bet tam arī jābūt redzamam” (Piersack pret Beļģiju, 1982; De Cubber pret Beļģiju, 1984). Ja sabiedrības vai procesa dalībnieku acīs rodas saprātīgas šaubas, tiesnesim vajadzētu atturēties.
… Rādīt visu

Atbildēt

Dainis Īvāns: “Es teiktu tā – piedod, ka pēc 20 gadiem, dzīvodami vairāk pēc personīga labuma, rausdamies tavās bagātībās tikai savā privātīpašumā, mēs esam aizmirsuši Tevi pašu un neesam rūpējušies par visu tavu bērnu labklājību, tikai par dažu izredzēto labklājību. Piedod arī par to, ka pie tava saimes galda daži ir brangi pārdzīvojuši, tāpēc citiem atliek tikai noskatīties. Un visupedīgi, piedod, ka mums smagā brīvības nasta daudzkārt likusies par grūtu. Mēs esam svidējuši to zemē un bēguši projām.”

Šī Daiņa Īvāna emocionālā uzruna, kurā viņš lūdz piedošanu Mātei Latvijai par sabiedrības rīcību pēc neatkarības atgūšanas, ir citēta vairākās publikācijās. Viens no avotiem, kur šie vārdi parādās, ir Jauns.lv raksts par Īvāna runu 4. maijā. Tajā aprakstīta situācija, kurā Saeimas priekšsēdētājs iebilda pret Īvāna uzstāšanos svinīgajā sēdē, iespējams, tieši šīs runas satura dēļ.

Vēl viens avots, kur šī uzruna ir publicēta, ir Tautas Tribunāla raksts “D. Īvāns, noziegumu veicējs vai upuris?”. Tajā citēta šī pati frāze, un raksts piedāvā kritisku skatījumu uz Īvāna lomu Latvijas politiskajā vēsturē.

Šie vārdi ir daļa no plašākas refleksijas par Latvijas sabiedrības attīstību pēc neatkarības atgūšanas, un tie joprojām rezonē ar daudziem, kas meklē atbildes uz jautājumiem par solidaritāti, taisnīgumu un nacionālo atbildību.

Atbildēt

Latvijā ir bīstami runāt un aizstāvēt patiesību. Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) bažījas par nepamatotu vēršanos pret advokātiem, lai mēģinātu viņus ietekmēt, iebiedēt un kontrolēt, ceturtdien preses konferencē sacīja LZAP priekšsēdētājs advokāts Saulvedis Vārpiņš un advokāte Daiga Siliņa.

Atbildēt

»

Būtu vērtīgi izlasīt profesionālu apkopojumu par to, kādi rezultāti rodas, kad ikviena tiesneša profesionālo darbību saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 94.^1 panta otro daļu reizi piecos gados vērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.
Šāds apkopojums ļautu saprast:

kā tiek izvērtētas tiesnešu profesionālās kompetences un darba kvalitāte;

kādas ir biežāk sastopamās stiprās puses un uzlabojamās jomas;

kādi pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu tiesu sistēmas efektivitāti un neatkarību;


… Rādīt visu

Atbildēt

---tĀPĒC LATVIJA IR UN MŪŽĪGI BŪS...1?
Kādam gan zemiskam nelietnim ir j]būt,lai tā rakstītu!? Kaks]ttājs droši vien ir kāds žīds...?

Atbildēt

Rakstā paustais nu jau nav nekāds jaunums. Lūgums palasīt , ko pāris gadsimtus atpakaļ par latvju bāleliniem raksts izglītotais garidznieks Garlīns Merķelis , labi latvju bālelini attēloti brāļu Kaudzīšu romānā Mērnieku laiki , kuri Latvija z izņemti no obligātās literatūras saraksta mācībām skolās , jo attēlo bāleliņu būtību.
Politiķis Stenzinieks precīzi nesen noralsturoja bāleliņus , kuriem galvenais lozungs ir : ,, Soit savējos!,, Tāpēc Latvija ir un mūžīgi būs nabadzīgākā un atpalikušī valsts ES ! Žēl !!!

Atbildēt

mani vienmēr ir pārsteidzis, kā tiesnesis, kas nav speciālists konkrētajā jomā, var spriest tiesu nejēdzot par ko ir runa pēc būtības ne burta.

Atbildēt

...es nepiekritīšu...drīzāk pat otrādi...iet uz labo pusi, ja salīdzina ar situāciju 15 gadus atpakaļ...parādnieku civillietās toreiz tiesas bez iedziļināšanā, pamatojoties uz juridisko literatūru (pāris SKC), rakstīja spriedumus pret likumu būtību čupām...visas "labprātīgās izsoles" pēc šķīrējtiesu spriedumiem vispār ir cilvēktiesību pārkāpums...tagad tomēr kaut ko skata cauri arī...un tas, ka fabricē visādus (krimināl)procesus pret tādiem kā Lapsa, vairāk ir prokuratūras nopelns (un arī vairāk tāpēc, ka vienkārši darba viņiem nav, tauta izmirst, lietu nav)...subjektīvs, protams, viedoklis...bet es teiktu, ka ir Latvijā arī vienkāršam pilsonim vērts ar savu sāpi tiesā vērsties...:)

Atbildēt

Naciķi raujas pie varas un tiem nekāds tiesiskums te nav vajadzīgs. Līdz ar to jau laikus tiek ierādīta vieta gan advokātiem, gan žurnālistiem, menti un tiesas reaģē attiecīgi. Viss, lai vēlāk tiesu varētu spriest naciķu troikas saskaņā ar langveidīgo proletārisko sirdsapziņu un nekādi advokāti un prese pa kājām nemaisītos.

Atbildēt

vajadzīgs pilnīgi cits nozares ministrs,ne jau šādi aizsēdējušies vecie.

Atbildēt

»

Valsts,likumi,ierobežojumi,bailes,pātaga,brīvās gribas iznīcināsana.Vergs bez tā nespēj iztikt.

Atbildēt

---Nu kā naglai pa galvu-ĪSI ,KODOLĪGI UN PAMATOTI !Pilnībā piekrītu un atbalstu,varu pamatot ar saviem dokumentāliem faktiem,turklāt tik noziedzīgiem un ciniskiem,ka pat Maizītis mani pieņēma, uzklausīja ,soli]ja sadīt noziedzīgos tiesnešus, bet....!? Vai ir kāds tiesnesis Latvijas tiesās, kurš atbilstu šim nosaukumam!?
---Paldies Vilor , palika drusciņ vieglāk...
BET KO DARĪT TĀLĀK, KĀ LAI TIEK PIE TIESISKAS VALSTS...!?

Atbildēt

Tiesu sistēma ir krīzē kops tās radīsanas.Cilvēkam jādzīvo pēc tikuma nevis pēc likuma.Vienīgais likums,cilvēkam jāuzņemas pilna atbildība par visu.

Atbildēt

Pateicoties Pasūkevičam ,tiesu sistēma turpina pūt, likumi nedarbojas, pasūtījumu lietas, korupcija milzīgos apjomos tiesā, un tam visam priekšgala olgalvainais ar savu svītu.

Atbildēt