Tiesu spriež nevis pēc likumā ierakstītā, bet pēc ceļa zīmes izskata
PIETIEK16.01.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar īpašu izpratni par to, vai tiesa jāspriež pēc likumā ierakstītā vai arī pēc kādiem citiem parametriem, izcēlušās Vidzemes priekšpilsētas tiesa un Rīgas apgabaltiesa: kā liecina Pietiek rīcībā esošie spriedumi, abas šīs tiesas ir uzskatījušas, ka strīdā par satiksmes pārkāpumu svarīgāks par likumā precīzi ierakstīto ir tas, kā ceļa zīme izskatās.
Kāds autovadītājs tiesā bija apstrīdējis Ceļu policijas sastādītu protokolu par ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā. Protokols sastādīts to divarpus mēnešu laikā pērnā gada sākumā, kad jau bija stājušies spēkā jaunie ceļu Satiksmes noteikumi, kuros bija mainīti ceļa zīmju numuri, bet vēl nebija veiktas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, līdz ar to normatīvajos aktos nebija paredzēts sods par ātruma pārsniegšanu apdzīvotās vietās pēc jaunās ceļa zīmju numerācijas.
Līdz pērnā gada sākumam ceļa zīmes, kas apzīmēja apdzīvotas vietas sākumu, numurs bija 518., bet no 2016.gada 1.janvāra šīs ceļa zīmes numurs ir 555. Inspektors, piemērojot sodu par ātruma pārsniegšanu Siguldā, atļauto 50 kilometru stundā braucot ar ātrumu 70 kilometri stundā, protokolā bija norādījis, kas sods piemērots par ātruma pārsniegšanu 555.ceļa zīmes darbības zonā, lai gan tajā brīdī spēkā esošais Administratīvo pārkāpumu kodekss noteica sodu par ātruma pārsniegšanu 518.zīmes darbības zonā.
Pagājušā gada sākumā par pretrunām šajos normatīvajos aktos autovadītāji aktīvi diskutēja dažādos interneta resursos, līdz martā Saeima šo pretrunu izlaboja un veica izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Par tiem pārkāpumiem, kas fiksēti “likumu caurumu” laikā, daudzi autovadītāji bija gatavi savu taisnību pierādīt tiesā. Taču izrādās, ka tiesas lēmumus pieņem nevis saskaņā ar normatīvajos aktos precīzi ierakstīto, bet gan to, kā ceļa zīme izskatās.
Abas tiesas norādījušas, ka protokola sastādīšanas brīdī spēkā esošie Ceļu satiksmes noteikumi paredz – apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h un apdzīvotas vietas sākums tiek apzīmēts ar 555.ceļa zīmi.
Tāpat tiesas atzinušas, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, paredzēta atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vietās, kas apzīmētas ar 518. (un nevis 555.) ceļa zīmi.
Taču tas nav traucējis tiesai izdarīt secinājumu, ka Ceļu satiksmes noteikumos (spēkā esošos līdz 2016.gada 1.janvārim) norādītā 518.ceļa zīme atbilst 555.ceļa zīmes apzīmējumam saskaņā ar spēkā esošajiem Ceļu satiksmes noteikumiem. Līdz ar to atbildība par ātruma pārsniegšanu apdzīvotās vietās iestājas neatkarīgi no tā, ar kādu zīmi tā tiek apzīmēta, - galvenais esot ceļa zīmes izskats.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
