Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varbūt man žēl Sanitas Osipovas kā cilvēka, kam tagad, iespējams, ir jāpiedzīvo pazemojums un psiholoģiskas ciešanas, līdzīgi kā to piedzīvoju 2015.gada jūnijā, bet viņai tāpat kā man ir jāpieņem, ka tauta,ar savu priekšstāvju - deputātu starpniecību nav uzticējusies un rezultātā pieņēmusi šādu politisku lēmumu, ko noteic Latvijas Republikas Satversme.

Tomēr jāpiezīmē, ka pirms Satversmes tiesas (ST) tiesneša amata Osipovai nav bijusi tiesneša prakse un pieredze civillietās, bet viņa ir bijusi lektore tiesību teorijā un politiskās zinātnēs, tādēļ viņas profesionalitāte civillietās ir diskutējama, kur vēl tik augstā līmenī kā Augstākā tiesa, kam jāveido judikatūra.

Varbūt viņai vajadzētu sākt ar pirmās instances tiesneša amatu, tad uz apgabaltiesu konkursa kārtībā un tikai tad uz konkursu uz civillietu izskatīšanu Augstākajā tiesā, lai saprastu civillietu izskatīšanu un risinātu civiltiesiskus strīdus no pašiem pamatiem. Teikšu, piemēram, ka nav viegli pārkvalificēties no krimināllietām uz civillietām un otrādi, tādēļ pārejai no tiesību teorijas un politiskām zinātnēm uz civillietām arī vajag pieredzi un zināšanas.

Tiesu varas „savējo” izvirzīšana manā skatījumā jau kļūst par problēmu taisnīgai tiesas spriešanai, kad Augstākajā tiesā nokļūst par tiesnesi no „skolas sola” un nav prakses lietu izskatīšanā un likumu piemērošanā pašos pamatos, jo nav pieredzes, kā tauta dzīvo beztiesiskās situācijās. Arī ar apgabaltiesām manā skatījumā jau rodas problēma, kad tiesnešiem vairs nav izskatīšanā tik plašs lietu spektrs un prakse, tādēļ jau sen es ierosināju, ka jārotē no pirmās instances tiesām uz apgabalu un otrādi, kā to dara Zviedrijā, kā arī algām jābūt līdzvērtīgām abās tiesās.

Domājat, kāds to uzklausīja?! Mums svarīgi „krēsli” tāpat kā mūžīgie tiesu priekšsēdētāji, kas radīja lielas problēmas tiesu sistēmas attīstībā. Piemēram, Jaunģelže bija tiesas priekšsēdētājs vairāk nekā 20 gadus, - bija reorganizācijas, mainīja tiesu nosaukumus un beigās sāka skaitīt termiņu no likuma pieņemšanas, kad tika noteikts maksimālais termiņš - 10 gadi, kas nemainīja situāciju un stagnāciju pēc būtības. Pietiktu priekšsēdētāja amatā pat 5 gadi, lai nāk nākošais tiesnesis un pierāda, ka ir uz attīstību virzīts un labāks par iepriekšējo priekšsēdētāju, bet tas tad apdraudētu „savējo” varas pulciņu amatos un dažādās komisijās, kas nosaka politiku tiesu sistēmā, jo tur ir vara, kam manā skatījumā vairs nav tik svarīgs tiesiskums un cilvēktiesību nodrošināšana saskaņā ar LR Satversmi..

Man bija atšķirīga situācija atcelšanā no amata, un tomēr es respektēju Saeimas lēmumu, lai gan tur bija meli un faktu sagrozīšana, jo es cīnījos pret tiesu sistēmas visatļautību un pēc iespējām par katra cilvēka tiesību respektēšanu konkrētā lietā, kas Latvijā rupji tika un tiek aizskartas dažādās jomās ik brīdi, bet tas lai paliek pagātnē (es tolaik nostājos pret sistēmu un tās patvaļu un tagad esmu laimīga savā dārzā).

Ko es gribu ieskicēt ar dažiem gadījumiem (lai gan patiesībā to ir daudz)? Tiesu varas patieso seju.

Man ir jāatklāj un jāpateic, kāda pēc būtības ir tiesu vara, par kuras vēsturi esmu apkopojusi pietiekoši daudz materiālu - kā par totalitāru savējo nošķiršanas un atbalstīšanas institūciju, kas kopumā manā skatījumā nav balstīta uz konkrētā tiesneša iespēju lemt neatkarīgi pēc iekšējās pārliecības un uz likuma pamata, profesionāli respektējot visus LR Satversmē noteiktos principus.

Kā esmu pieredzējusi praksē, daudzkārt tiesu sistēmai ir stagnācijas sistēmas iezīmes, un tajā valdošās grupas patvaļīga likumu interpretācija un tiesību principu ignorance, t.sk. LR Satversmes ignorance, ko es ar pilnu atbildību varu pierādīt gan, kas attiecas uz pašu tiesu varas iekšējo politiku, gan attiecībā uz cilvēkiem, kuri tiek iesaistīti tiesas procesos vienā vai otrā pusē.

Tā ir gan tiesu sistēmas pārprastā demokrātija, gan pārprastā (sistēmas) neatkarība, jo pirmās instances tiesnesim (mazam un „melnam” gan tiešā - uz ko norāda melnā mantija, kas tiek parādīts arī no ārienes, gan pārnestā nozīmē – uz ko norāda gan tiešie, gan netiešie norādījumi no augšas) bieži vien nav iespējams lemt neatkarīgi saskaņā ar tiesību principiem un pēc iekšējās pārliecības, ja tam nav tiešs vai netiešs augstākas varas „akcepts” vai „atļauja”, - kā nu to nosauktu, ņemot vērā tiesu praksi, paražas, likumu interpretāciju, varbūt pat politisko un ekonomisko ietekmi utt., kas noved pie tiesiskā „bardaka”.

Tiesnesis, īpaši „mazais”, ignorējot šos norādījumus vai atstājot tos bez ievērības, var palikt bez kvalifikācijas, var tikt disciplināri sodīts un pat zaudēt darbu, kā to izdarīja ar mani. Bet gadās arī tādi, kas formāli paklausīgi „štancē” nolēmumus, neredzot, ka aiz tā stāv dzīvs cilvēks, kuram piemīt viņa dabiskās cilvēka tiesības. Un kāpēc soda „mazo” tiesnesi par nolēmumiem, absurdām situācijām un ļaunprātīgi uzrakstītām sūdzībām? Kāpēc tik masveidīgi nav sodīti Augstākās tiesas tiesneši, kuru galīgo nolēmumu dēļ ir daudzkārt zaudēts starptautiskajās tiesās, kas nesis valstij un nodokļu maksātājiem tiešus zaudējumus?

Tā, piemēram, pirmais šoks par tiesneša neatkarību (iepriekš manā izmeklētāja darbā nav atļāvušies iejaukties lietu izmeklēšanā) man bija 1998.gadā, kad mani kā tiesnesi ar lietvedībā esošu krimināllietu, izsauca uz Tieslietu ministriju, valsts sekretāres Sauļūnas kabinetu, kur ierēdņi „ķidāja” šo krimināllietu un tajā pieņemtos nolēmumus, kas skāra ar organizēto noziedzību saistītās personas. Man bija jādzird tādi pārmetumi: „Jūs (tas ir, es) nedrīkstat skatīt šo lietu, jo Jūsu vīrs ir policijas priekšnieks”, bet es izbrīnā teicu, ka v”iņš taču nav bandīts”. Labi, ka šajā linča tiesā toreiz bija vismaz viens profesionālis – Laukroze, kurš izbrīnīts pašķirstīja krimināllietu un secināja, ka manis veiktās procesuālās darbības atbilst likuma prasībām.

Toreizējā Liepājas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Reinholde (pēc tam Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja) prasīja, lai es lietu nododu citam tiesnesim, jo par mani rakstīšot sūdzības advokāti, un es atteicos to darīt. Tad viņa pati kopā ar vēl vienu tiesnesi un diviem advokātiem (pažēlošu un nenosaukšu uzvārdus) uzrakstīja sūdzību, visi draudzīgi kopīgi parakstoties uz vienas lapas, t.sk. sūdzoties par šo krimināllietu. Spriediet paši, ar kādiem apsvērumiem tas bija, - vai tas bija spiediens un iejaukšanās vai nebija!?

Pēc tam es spiediena rezultātā mīļā miera pēc tomēr atteicos no šīs lietas, kad apvienoja pilsētu un rajona tiesas, domājot, ka gan jau objektīvi to izskatīs kāds rajona tiesnesis, jo toreiz vēl neticēju, ka tā būs tiesiskās sistēmas turpmāka sistēma, domāju, ka tas ir viens atsevišķs gadījums. Lietu izskatīja pēc tam esošais Liepājas tiesas priekšsēdētājs Jaunģelže, un celtās apsūdzības par zādzību lielā apmērā par 85 000 latiem, kur faktiski bija reāla laupīšana personu grupā un iesaistītas vēl citas personas, pārkvalificēja no KK 139.panta piektās daļas uz patvarību, uzlika katram 150 latu naudas sodu, atbrīvoja no apcietinājuma, un visi bija apmierināti, pat prokurors Dzērvēns (pēc tam virsprokurors), un virsprokurors Mikuļskis protestu neuzrakstīja, arī advokāti vairāk nesūdzējās, jo bija atbrīvojušies no manis kā problēmas un tikuši pie sev vajadzīgā rezultāta.

Te jāpiebilst, ka arī prokurori iepriekš centās mani nodabūt no lietas izskatīšanas un darbojās saskaņā ar augstāk minētiem tiesnešiem. Tātad tas viss, kas tagad notiek, jau sākās 1998.gadā! Un tas bija sākums arī manām problēmām darbā, jo VIŅIEM bija problēmas ar iespēju mani ietekmēt utt. Tas bija laiks, kad tieslietu ministrs bija Rasnačs, kurš rosināja pret mani disciplinārlietas, un viņa stafeti pārņēma citi ieinteresēti ministri, t.sk. Segliņš, SĀboltiņa un citi, kas arī 2015.gadā „ draudzīgi pielika savu pirkstu”, lai atceltu mani no amata, jo, lūk, esmu atļāvusies pret viņiem tiesāties!

Tā kā mani nevarēja iebaidīt vai citādi ietekmēt, tad ieviesa citu veidu, kā mani iznīcināt, – ar sūdzībām un disciplinārlietām, kas man prasīja daudz enerģijas un nervu, līdz sagrāva manu veselību! Protams, manā atcelšanā liels svars bija arī Āboltiņai Juridiskajā komisijā, kā arī Guļānam un Dzalbem, Jaunģelžem, kuru trīs vīriešu „smagsvars” atnāca mani nolinčot uz Juridisko komisiju. Jāpiezīmē, ka godprātīgi centās visā tajā iedziļināties Stepaņenko, jautājumu par mobingu un bosingu Jaunģelžem uzdeva Agešins, bet Jaunģelže to, protams, noliedza, bet pārējiem „juristiem”, t.sk. Judinam u.c. pat nebija jautājumu un intereses izskatīt visu juridiski objektīvi, jo bija acīmredzot komanda mani atcelt no amata. Acīmredzot juristi nav juristi, un nav saprotams, kādēļ studējuši jurisprudenci, un sekas valstī jau ir visnotaļ redzamas!

AT priekšsēdētājam Strupišam, izsakoties par konstitucionālo krīzi valstī kontekstā ar Osipovas neievēlēšanu, ņemot vērā viņa paša mazo pieredzi tiesu sistēmā un varā un to, kā viņš pats ir lēmis un izmantojis savu varu par citu tiesnešu likteni un sodīšanu, t.sk. par to, kad tiesneši ir pieņēmuši nolēmumus atbilstoši likumam un pēc iekšējās pārliecības, t.sk. par mani, nav adekvāti viņa ieņemamajam amatam, kas jau liecina par totalitārisma iezīmēm Tiesu varā.

Ja ir konstitucionālā krīze, tad tā ir tiesu varā un tiesu sistēmā, īpaši nolēmumos, kas ir pretrunā ar Satversmē noteiktām cilvēktiesībām. Īpaši gribu uzsvērt pirmās instances – „melnos” tiesnešus, kā arī Latvijas iedzīvotājus, kuri cietuši no augstāku varu ieņēmušu tiesnešu likumu normu un starptautisko tiesību principu ignorances un, protams, no mūsu Pamatlikuma - LR Satversmes ignorances, jo tā nav tikai viena, Strupiša uzsvērtā - 83.panta esamība, bet visu LR Satversmē noteikto principu ievērošana no pirmās līdz pēdējai tiesību normai.

Kā redzams no publicētās biogrāfijas, Strupišs kopš 2020.gada 16.jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs; 2018.–2020.gadā Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs; no 2014.gada Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis; 2014.–2018.gadā Disciplinārtiesas loceklis, 2015.–2018.gadā Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet līdz tam 2000.–2014.gada Strupiša juridiskā biroja vadītājs utt., saistīts ar iestādēm, kas nav tiesas. Nav nevienu dienu strādājis pirmās instances tiesā, ne arī apgabaltiesā!

Kāds straujš karjeras lēciens? Un kāda liela vara lemt par citu tiesnešu darbu un likteni, par tiesu sistēmas attīstību un iekšējo sistēmas politiku, kā arī par cilvēku likteņiem caur ieņemtās varas prizmu dažādu kategoriju lietās? Vai tas pierāda, ka pirmās instances tiesnesim ar savu godprātīgu darbu un mācībām ir iespējams kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi, vai ir vajadzīgi citi atbalsta punkti un lobiji? Man ir fakti, kā tiek likti visāda veida šķēršļi, lai pēc liela darba stāža izmeklēšanas iestādēs un tiesnesi pirmajā instancē būtu iespēja kandidēt pat uz apgabaltiesu. Vai tāpēc, ka nav „savējo” varas pulciņā?

Tas ir ļoti garš un komplicēts stāsts, ko lasītājam var apnikt lasīt, bet īsais izklāsts ir tāds, ka pēc darba stāža par izmeklētāju un pēc tam vecāko izmeklētāju smagajos un bīstamajos 90.gados prokuratūrā, tad no 1995.gada par pirmās instances tiesnesi trīs reizes man tika liegta iespēja karjeras izaugsmei uz apgabaltiesu, pat radot dažādas TM ierēdņu starpkomisijas, jo ne reizi mani iesniegumi un dokumenti netika nodoti izvērtēšanai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, kuru vadīja Aigars, kuram atšķirībā no manis, nebija atjaunotās Latvijas laikā iegūta maģistra grāda gan civiltiesībās, gan krimināltiesībās, kuru es ieguvu 2003.gadā, uzskatot to par savu pienākumu tiesību labākai izpratnei un attīstībai Latvijā.

AT tiesneši tolaik savu padomju laikā iegūto sešu gadu izglītību ar komunisma, marksisma un ļeņinisma pieskaņu, pielīdzināja maģistra grādam un „mācīja”, kā mums strādāt un „dzīvot”. Lai es netiktu uz konkursu uz apgabaltiesneša amatu, kurš patiesībā netika izsludināts, aizmuguriski, pa kluso, caur Kvalifikācijas komisijas sēdi izvirzīja citu tiesnesi - apgabaltiesneša meitu, kurai bija mazāks stāžs un izglītība uz to brīdi, bet manus dokumentus izvērtēšanai uz komisiju tā arī nenodeva. Es cīnījos un 4 gadus no 2004. līdz 2008. gadam tiesājos pret Tieslietu ministriju Latvijas Administratīvajā tiesā, tad iesniedzu ECT, kur tiesnesis bija Levits un piedalījās Lielās komitejas sastāvā un lēma, ka mana Sūdzība nav pieņemama, lai gan es iepriekš kādā seminārā ar viņu par to biju konsultējusies. Kā ar ētiku un tiesiskuma aizstāvību? Prese, protams, par visu šo, patiesībā skandālu, ka tiesnesis tiesājas pret Tieslietu ministriju un valsti, klusēja.

Laikam tas bija 2013.gads, kad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Aigars (goda tiesnesis) Tiesnešu konferencē LU Lielajā aulā, lasot atskaiti par Tiesnešu valifikācijas komisijas darbu, publiski visiem tiesnešiem teica, ka galvenais ir „paklausība”. Tas tika teikts tajā sakarā, ka man pirmajai no tiesnešiem 2013.gada pavasarī netika piešķirta kvalifikācija pēc jaunās izvērtēšanas „sistēmas”, ko es tiešām uztveru kā atriebību par manām aktivitātēm tiesu sistēmas iekšienē. Sākotnēji jau Aigars pateica, ka motivēta lēmuma nebūs par kvalifikācijas nepiešķiršanu, tad es to izcīnīju caur Disciplinārtiesu, lai gan tas tikai situāciju pasliktināja, jo Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Zāģere (goda tiesnese un ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvotā), gan izskatot kvalifikāciju, gan arī pēc tam disciplinārlietas, kas tika tīšām samainītas vietām, lai mani atceltu no amata par it kā smagāko, par mani klaji smīnēja un dokumentus – pierādījumus ignorēja, un pat nepieņēma, arī pēc tam no advokāta, kuru vēlāk nolīgu, jo man kaut kad taču arī bija jāstrādā šī psiholoģiskā terora laikā, kas ilga vairāk kā 10 gadus dažādos veidos un izpausmēs.

 Vēl lielākas problēmas man sākās, kad atļāvos kandidēt uz Liepājas tiesas priekšsēdētāja amatu, jo konkurss toreiz nebija atklāts un es vienīgā biju otra kandidāte uz Liepājas tiesu, no citām tiesām bija tikai viens – „atļautais kandidāts”. Es tikai kā aktīva persona biju izstrādājusi tiesas darbības koncepciju, gadījumā, ja es kādreiz startētu uz tiesu priekšsēdētāja vai vietnieka amatu, tādēļ man zvanīja no Tiesu administrācijas un jautāja (ar domu, ka es atteikšos) - vai es piedalīšos? Es, protams, teicu, ka tomēr piedalīšos, bet biju izbrīnīta, ka brīva priekšsēdētāja vieta un ka viņš patiesībā ir vietas izpildītājs, jo tādu pavēli nebiju redzējusi. Tas bija vienīgais konkurss, gan slēpts no citiem, kur 1.daļā psihologi rīkoja psiholoģisko testu, bet otrā daļā mani intervēja Tiesu administrācijas ierēdņi, un, protams, atkal nekur netiku.

Man AT tiesnesis Gruziņš (Goda tiesnesis) atbildēja, ka man ir „76 punkti, kas ir mazāk nekā otram kandidātam”, lai gan tāda punktu sistēma nebija Nolikumā atrunāta, un pēc tam man liedza uzzināt, cik punkti bija Jaunģelžem, cik mums katram par psiholoģisko testu un cik par ierēdņu interviju!? Tikai uzzināju, ka minimālam punktu skaitam bija jābūt 50, ko neesot sasnieguši daudzi citi priekšsēdētāji, un maksimālais 100. Man ir pietiekams pamats aizdomām, ka ierēdņu interviju „pastiepa” kā vajag.

Tā kā bija brīva priekšsēdētāja vietnieka vieta un koncepcija viena, teicu, ka varu pēc konkursa ieņemt šo amatu, bet nekā, jo tam tad izsludināja jaunu konkursu, kad sadūšojās un pieteicās vairāki tiesneši, bet laikam neviens nederēja, jo pēc laika uzzināju, ka šis amats nolikvidēts un konkursa nebūs. Tādas, lūk, manipulācijas notika tiesu varā, kas ir pierādāmi fakti, kaut tai bija jābūt pašai tiesiskākajai no visām varām! Protams, pēc kāda laika, kad man jau bija saorganizētas disciplinārlietas, vietnieka amatu atjaunoja, pēc tam izveidoja pat divus vietnieka amatus. Redziet, cik bīstama es biju VIŅU sistēmai!

Ilgvars Jaunģelže (apbalvots ar Atzinības krustu) man safabricēja disciplinārlietas, kā jurists sniedza apzināti nepatiesus faktus Juridiskajā komisijā, kad tika lemts par manu atcelšanu no amata, bet pirms tam, ļaunprātīgi izmantojot savu amatu, ilgstoši mani psiholoģiski terorizēja darba vietā ar dažādiem paņēmieniem un veidiem, kas ir pierādāmi fakti. To darīja arī vēl daži citi gan no apgabaltiesas, gan Augstākās tiesas, kas arī ir pierādāmi fakti.

Ar savu cīņu par tiesiskumu, atklātumu utt. nu biju ieguvusi daudz ienaidnieku, mobings un bosings apauga jauniem moberiem. Tos, kuri ņirgājās par mani, nihilistiski attiecās pret tiesiskumu tiesu sistēmā, ļaunprātīgi izmantoja savu augstāku varu pret mani utt., cēla „saulītē”, iedeva titulus „Goda tiesnesis” un pat valsts apbalvojumus, aicināja uz pieņemšanu pie valsts prezidenta utt., jo viņiem ir „Vara un Krēsls”: pēdējos apbalvojumus deva tiem, kuri bija ieņēmuši tiesu priekšsēdētāju „krēslu”, kur rodas jautājums, vai viņi strādāja labāk par citiem un bija godīgāki vai arī tas ir ilgstoši ieņemtā „krēsla” dēļ, kas palicis kā kritērijs no padomju laikiem. Bet kas objektīvi izvērtēs zināšanas-gudrību, - vai tie, kas ilgstoši ieņēmuši „krēslus”? Diez vai! Šīs izkropļotās prakses tradīcijas ir apdullinājušas prātus, un tāpēc jau esam tur, kur esam, un slīdam arvien dziļākā bedrē! Tātad mūsu sistēmā visu nosaka „krēsls”, un arī gudrību piedēvē „krēslam”.

Par visu to, kas notiek patiesībā, ir iespējams uzrakstīt arī plašāk un sīkāk, protams, pat veselu grāmatu, un, ja arī kāds žurnālists patiesi vēlas veikt žurnālistisko izmeklēšanu par šiem faktiem, laipni lūdzu! Atsevišķs temats būtu par netaisnīgiem un cilvēktiesību aizskarošiem tiesu nolēmumiem, kuru dēļ daudzi cilvēki bija spiesti pamest savas mājas un pat savu zemi un valsti! Man ir daudzi ierosinājumi, kā sakārtot tiesu sistēmu, tiesībsargājošās iestādes utt., bet diemžēl mēs esam maza valsts, mums ir cilvēku tik, cik ir, un lielai daļai nav pozitīvu, attīstošu zināšanu par tiesiskuma pamatiem un vēlmes, lai mēs dzīvotu tiesiskā labklājības valstī, tāpēc ir iestājušās smagas kaitīgas sekas daudzās jomās. Vai šogad atkal būs cīņa par „krēsliem” un plaukšķinās ar rokām tie, kuri kā bērnudārza bērni rotaļā ir paspējuši „apsēsties riņķa dancī uz krēsla” pirmie? Vai mēs ar šo „sportu” domājam valstiski par mūsu cilvēkiem? Vai vispār arī domāsim par mūsu Zemi, Valsti un bērnu nākotni, kuriem būs jānāk „pie sasistas siles”?

Tāds ir mans skatījums uz Latvijas tiesu sistēmu un tās aizkulisēm, kas pierāda tās divkosību! Kā tādu sistēmu ir iespējams atveseļot un kā ar tādām metodēm un „tradīcijām” ir iespējams izveidot tiesisku labklājības valsti, kas no mana viedokļa ir „iepuvusi” pašos pamatos? Lūk, tas ir nopietns nākotnes jautājums.

* maģistrs civiltiesību un krimināltiesību zinātnē

Novērtē šo rakstu:

169
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...