Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varbūt man žēl Sanitas Osipovas kā cilvēka, kam tagad, iespējams, ir jāpiedzīvo pazemojums un psiholoģiskas ciešanas, līdzīgi kā to piedzīvoju 2015.gada jūnijā, bet viņai tāpat kā man ir jāpieņem, ka tauta,ar savu priekšstāvju - deputātu starpniecību nav uzticējusies un rezultātā pieņēmusi šādu politisku lēmumu, ko noteic Latvijas Republikas Satversme.

Tomēr jāpiezīmē, ka pirms Satversmes tiesas (ST) tiesneša amata Osipovai nav bijusi tiesneša prakse un pieredze civillietās, bet viņa ir bijusi lektore tiesību teorijā un politiskās zinātnēs, tādēļ viņas profesionalitāte civillietās ir diskutējama, kur vēl tik augstā līmenī kā Augstākā tiesa, kam jāveido judikatūra.

Varbūt viņai vajadzētu sākt ar pirmās instances tiesneša amatu, tad uz apgabaltiesu konkursa kārtībā un tikai tad uz konkursu uz civillietu izskatīšanu Augstākajā tiesā, lai saprastu civillietu izskatīšanu un risinātu civiltiesiskus strīdus no pašiem pamatiem. Teikšu, piemēram, ka nav viegli pārkvalificēties no krimināllietām uz civillietām un otrādi, tādēļ pārejai no tiesību teorijas un politiskām zinātnēm uz civillietām arī vajag pieredzi un zināšanas.

Tiesu varas „savējo” izvirzīšana manā skatījumā jau kļūst par problēmu taisnīgai tiesas spriešanai, kad Augstākajā tiesā nokļūst par tiesnesi no „skolas sola” un nav prakses lietu izskatīšanā un likumu piemērošanā pašos pamatos, jo nav pieredzes, kā tauta dzīvo beztiesiskās situācijās. Arī ar apgabaltiesām manā skatījumā jau rodas problēma, kad tiesnešiem vairs nav izskatīšanā tik plašs lietu spektrs un prakse, tādēļ jau sen es ierosināju, ka jārotē no pirmās instances tiesām uz apgabalu un otrādi, kā to dara Zviedrijā, kā arī algām jābūt līdzvērtīgām abās tiesās.

Domājat, kāds to uzklausīja?! Mums svarīgi „krēsli” tāpat kā mūžīgie tiesu priekšsēdētāji, kas radīja lielas problēmas tiesu sistēmas attīstībā. Piemēram, Jaunģelže bija tiesas priekšsēdētājs vairāk nekā 20 gadus, - bija reorganizācijas, mainīja tiesu nosaukumus un beigās sāka skaitīt termiņu no likuma pieņemšanas, kad tika noteikts maksimālais termiņš - 10 gadi, kas nemainīja situāciju un stagnāciju pēc būtības. Pietiktu priekšsēdētāja amatā pat 5 gadi, lai nāk nākošais tiesnesis un pierāda, ka ir uz attīstību virzīts un labāks par iepriekšējo priekšsēdētāju, bet tas tad apdraudētu „savējo” varas pulciņu amatos un dažādās komisijās, kas nosaka politiku tiesu sistēmā, jo tur ir vara, kam manā skatījumā vairs nav tik svarīgs tiesiskums un cilvēktiesību nodrošināšana saskaņā ar LR Satversmi..

Man bija atšķirīga situācija atcelšanā no amata, un tomēr es respektēju Saeimas lēmumu, lai gan tur bija meli un faktu sagrozīšana, jo es cīnījos pret tiesu sistēmas visatļautību un pēc iespējām par katra cilvēka tiesību respektēšanu konkrētā lietā, kas Latvijā rupji tika un tiek aizskartas dažādās jomās ik brīdi, bet tas lai paliek pagātnē (es tolaik nostājos pret sistēmu un tās patvaļu un tagad esmu laimīga savā dārzā).

Ko es gribu ieskicēt ar dažiem gadījumiem (lai gan patiesībā to ir daudz)? Tiesu varas patieso seju.

Man ir jāatklāj un jāpateic, kāda pēc būtības ir tiesu vara, par kuras vēsturi esmu apkopojusi pietiekoši daudz materiālu - kā par totalitāru savējo nošķiršanas un atbalstīšanas institūciju, kas kopumā manā skatījumā nav balstīta uz konkrētā tiesneša iespēju lemt neatkarīgi pēc iekšējās pārliecības un uz likuma pamata, profesionāli respektējot visus LR Satversmē noteiktos principus.

Kā esmu pieredzējusi praksē, daudzkārt tiesu sistēmai ir stagnācijas sistēmas iezīmes, un tajā valdošās grupas patvaļīga likumu interpretācija un tiesību principu ignorance, t.sk. LR Satversmes ignorance, ko es ar pilnu atbildību varu pierādīt gan, kas attiecas uz pašu tiesu varas iekšējo politiku, gan attiecībā uz cilvēkiem, kuri tiek iesaistīti tiesas procesos vienā vai otrā pusē.

Tā ir gan tiesu sistēmas pārprastā demokrātija, gan pārprastā (sistēmas) neatkarība, jo pirmās instances tiesnesim (mazam un „melnam” gan tiešā - uz ko norāda melnā mantija, kas tiek parādīts arī no ārienes, gan pārnestā nozīmē – uz ko norāda gan tiešie, gan netiešie norādījumi no augšas) bieži vien nav iespējams lemt neatkarīgi saskaņā ar tiesību principiem un pēc iekšējās pārliecības, ja tam nav tiešs vai netiešs augstākas varas „akcepts” vai „atļauja”, - kā nu to nosauktu, ņemot vērā tiesu praksi, paražas, likumu interpretāciju, varbūt pat politisko un ekonomisko ietekmi utt., kas noved pie tiesiskā „bardaka”.

Tiesnesis, īpaši „mazais”, ignorējot šos norādījumus vai atstājot tos bez ievērības, var palikt bez kvalifikācijas, var tikt disciplināri sodīts un pat zaudēt darbu, kā to izdarīja ar mani. Bet gadās arī tādi, kas formāli paklausīgi „štancē” nolēmumus, neredzot, ka aiz tā stāv dzīvs cilvēks, kuram piemīt viņa dabiskās cilvēka tiesības. Un kāpēc soda „mazo” tiesnesi par nolēmumiem, absurdām situācijām un ļaunprātīgi uzrakstītām sūdzībām? Kāpēc tik masveidīgi nav sodīti Augstākās tiesas tiesneši, kuru galīgo nolēmumu dēļ ir daudzkārt zaudēts starptautiskajās tiesās, kas nesis valstij un nodokļu maksātājiem tiešus zaudējumus?

Tā, piemēram, pirmais šoks par tiesneša neatkarību (iepriekš manā izmeklētāja darbā nav atļāvušies iejaukties lietu izmeklēšanā) man bija 1998.gadā, kad mani kā tiesnesi ar lietvedībā esošu krimināllietu, izsauca uz Tieslietu ministriju, valsts sekretāres Sauļūnas kabinetu, kur ierēdņi „ķidāja” šo krimināllietu un tajā pieņemtos nolēmumus, kas skāra ar organizēto noziedzību saistītās personas. Man bija jādzird tādi pārmetumi: „Jūs (tas ir, es) nedrīkstat skatīt šo lietu, jo Jūsu vīrs ir policijas priekšnieks”, bet es izbrīnā teicu, ka v”iņš taču nav bandīts”. Labi, ka šajā linča tiesā toreiz bija vismaz viens profesionālis – Laukroze, kurš izbrīnīts pašķirstīja krimināllietu un secināja, ka manis veiktās procesuālās darbības atbilst likuma prasībām.

Toreizējā Liepājas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Reinholde (pēc tam Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja) prasīja, lai es lietu nododu citam tiesnesim, jo par mani rakstīšot sūdzības advokāti, un es atteicos to darīt. Tad viņa pati kopā ar vēl vienu tiesnesi un diviem advokātiem (pažēlošu un nenosaukšu uzvārdus) uzrakstīja sūdzību, visi draudzīgi kopīgi parakstoties uz vienas lapas, t.sk. sūdzoties par šo krimināllietu. Spriediet paši, ar kādiem apsvērumiem tas bija, - vai tas bija spiediens un iejaukšanās vai nebija!?

Pēc tam es spiediena rezultātā mīļā miera pēc tomēr atteicos no šīs lietas, kad apvienoja pilsētu un rajona tiesas, domājot, ka gan jau objektīvi to izskatīs kāds rajona tiesnesis, jo toreiz vēl neticēju, ka tā būs tiesiskās sistēmas turpmāka sistēma, domāju, ka tas ir viens atsevišķs gadījums. Lietu izskatīja pēc tam esošais Liepājas tiesas priekšsēdētājs Jaunģelže, un celtās apsūdzības par zādzību lielā apmērā par 85 000 latiem, kur faktiski bija reāla laupīšana personu grupā un iesaistītas vēl citas personas, pārkvalificēja no KK 139.panta piektās daļas uz patvarību, uzlika katram 150 latu naudas sodu, atbrīvoja no apcietinājuma, un visi bija apmierināti, pat prokurors Dzērvēns (pēc tam virsprokurors), un virsprokurors Mikuļskis protestu neuzrakstīja, arī advokāti vairāk nesūdzējās, jo bija atbrīvojušies no manis kā problēmas un tikuši pie sev vajadzīgā rezultāta.

Te jāpiebilst, ka arī prokurori iepriekš centās mani nodabūt no lietas izskatīšanas un darbojās saskaņā ar augstāk minētiem tiesnešiem. Tātad tas viss, kas tagad notiek, jau sākās 1998.gadā! Un tas bija sākums arī manām problēmām darbā, jo VIŅIEM bija problēmas ar iespēju mani ietekmēt utt. Tas bija laiks, kad tieslietu ministrs bija Rasnačs, kurš rosināja pret mani disciplinārlietas, un viņa stafeti pārņēma citi ieinteresēti ministri, t.sk. Segliņš, SĀboltiņa un citi, kas arī 2015.gadā „ draudzīgi pielika savu pirkstu”, lai atceltu mani no amata, jo, lūk, esmu atļāvusies pret viņiem tiesāties!

Tā kā mani nevarēja iebaidīt vai citādi ietekmēt, tad ieviesa citu veidu, kā mani iznīcināt, – ar sūdzībām un disciplinārlietām, kas man prasīja daudz enerģijas un nervu, līdz sagrāva manu veselību! Protams, manā atcelšanā liels svars bija arī Āboltiņai Juridiskajā komisijā, kā arī Guļānam un Dzalbem, Jaunģelžem, kuru trīs vīriešu „smagsvars” atnāca mani nolinčot uz Juridisko komisiju. Jāpiezīmē, ka godprātīgi centās visā tajā iedziļināties Stepaņenko, jautājumu par mobingu un bosingu Jaunģelžem uzdeva Agešins, bet Jaunģelže to, protams, noliedza, bet pārējiem „juristiem”, t.sk. Judinam u.c. pat nebija jautājumu un intereses izskatīt visu juridiski objektīvi, jo bija acīmredzot komanda mani atcelt no amata. Acīmredzot juristi nav juristi, un nav saprotams, kādēļ studējuši jurisprudenci, un sekas valstī jau ir visnotaļ redzamas!

AT priekšsēdētājam Strupišam, izsakoties par konstitucionālo krīzi valstī kontekstā ar Osipovas neievēlēšanu, ņemot vērā viņa paša mazo pieredzi tiesu sistēmā un varā un to, kā viņš pats ir lēmis un izmantojis savu varu par citu tiesnešu likteni un sodīšanu, t.sk. par to, kad tiesneši ir pieņēmuši nolēmumus atbilstoši likumam un pēc iekšējās pārliecības, t.sk. par mani, nav adekvāti viņa ieņemamajam amatam, kas jau liecina par totalitārisma iezīmēm Tiesu varā.

Ja ir konstitucionālā krīze, tad tā ir tiesu varā un tiesu sistēmā, īpaši nolēmumos, kas ir pretrunā ar Satversmē noteiktām cilvēktiesībām. Īpaši gribu uzsvērt pirmās instances – „melnos” tiesnešus, kā arī Latvijas iedzīvotājus, kuri cietuši no augstāku varu ieņēmušu tiesnešu likumu normu un starptautisko tiesību principu ignorances un, protams, no mūsu Pamatlikuma - LR Satversmes ignorances, jo tā nav tikai viena, Strupiša uzsvērtā - 83.panta esamība, bet visu LR Satversmē noteikto principu ievērošana no pirmās līdz pēdējai tiesību normai.

Kā redzams no publicētās biogrāfijas, Strupišs kopš 2020.gada 16.jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs; 2018.–2020.gadā Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs; no 2014.gada Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis; 2014.–2018.gadā Disciplinārtiesas loceklis, 2015.–2018.gadā Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet līdz tam 2000.–2014.gada Strupiša juridiskā biroja vadītājs utt., saistīts ar iestādēm, kas nav tiesas. Nav nevienu dienu strādājis pirmās instances tiesā, ne arī apgabaltiesā!

Kāds straujš karjeras lēciens? Un kāda liela vara lemt par citu tiesnešu darbu un likteni, par tiesu sistēmas attīstību un iekšējo sistēmas politiku, kā arī par cilvēku likteņiem caur ieņemtās varas prizmu dažādu kategoriju lietās? Vai tas pierāda, ka pirmās instances tiesnesim ar savu godprātīgu darbu un mācībām ir iespējams kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi, vai ir vajadzīgi citi atbalsta punkti un lobiji? Man ir fakti, kā tiek likti visāda veida šķēršļi, lai pēc liela darba stāža izmeklēšanas iestādēs un tiesnesi pirmajā instancē būtu iespēja kandidēt pat uz apgabaltiesu. Vai tāpēc, ka nav „savējo” varas pulciņā?

Tas ir ļoti garš un komplicēts stāsts, ko lasītājam var apnikt lasīt, bet īsais izklāsts ir tāds, ka pēc darba stāža par izmeklētāju un pēc tam vecāko izmeklētāju smagajos un bīstamajos 90.gados prokuratūrā, tad no 1995.gada par pirmās instances tiesnesi trīs reizes man tika liegta iespēja karjeras izaugsmei uz apgabaltiesu, pat radot dažādas TM ierēdņu starpkomisijas, jo ne reizi mani iesniegumi un dokumenti netika nodoti izvērtēšanai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, kuru vadīja Aigars, kuram atšķirībā no manis, nebija atjaunotās Latvijas laikā iegūta maģistra grāda gan civiltiesībās, gan krimināltiesībās, kuru es ieguvu 2003.gadā, uzskatot to par savu pienākumu tiesību labākai izpratnei un attīstībai Latvijā.

AT tiesneši tolaik savu padomju laikā iegūto sešu gadu izglītību ar komunisma, marksisma un ļeņinisma pieskaņu, pielīdzināja maģistra grādam un „mācīja”, kā mums strādāt un „dzīvot”. Lai es netiktu uz konkursu uz apgabaltiesneša amatu, kurš patiesībā netika izsludināts, aizmuguriski, pa kluso, caur Kvalifikācijas komisijas sēdi izvirzīja citu tiesnesi - apgabaltiesneša meitu, kurai bija mazāks stāžs un izglītība uz to brīdi, bet manus dokumentus izvērtēšanai uz komisiju tā arī nenodeva. Es cīnījos un 4 gadus no 2004. līdz 2008. gadam tiesājos pret Tieslietu ministriju Latvijas Administratīvajā tiesā, tad iesniedzu ECT, kur tiesnesis bija Levits un piedalījās Lielās komitejas sastāvā un lēma, ka mana Sūdzība nav pieņemama, lai gan es iepriekš kādā seminārā ar viņu par to biju konsultējusies. Kā ar ētiku un tiesiskuma aizstāvību? Prese, protams, par visu šo, patiesībā skandālu, ka tiesnesis tiesājas pret Tieslietu ministriju un valsti, klusēja.

Laikam tas bija 2013.gads, kad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Aigars (goda tiesnesis) Tiesnešu konferencē LU Lielajā aulā, lasot atskaiti par Tiesnešu valifikācijas komisijas darbu, publiski visiem tiesnešiem teica, ka galvenais ir „paklausība”. Tas tika teikts tajā sakarā, ka man pirmajai no tiesnešiem 2013.gada pavasarī netika piešķirta kvalifikācija pēc jaunās izvērtēšanas „sistēmas”, ko es tiešām uztveru kā atriebību par manām aktivitātēm tiesu sistēmas iekšienē. Sākotnēji jau Aigars pateica, ka motivēta lēmuma nebūs par kvalifikācijas nepiešķiršanu, tad es to izcīnīju caur Disciplinārtiesu, lai gan tas tikai situāciju pasliktināja, jo Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Zāģere (goda tiesnese un ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvotā), gan izskatot kvalifikāciju, gan arī pēc tam disciplinārlietas, kas tika tīšām samainītas vietām, lai mani atceltu no amata par it kā smagāko, par mani klaji smīnēja un dokumentus – pierādījumus ignorēja, un pat nepieņēma, arī pēc tam no advokāta, kuru vēlāk nolīgu, jo man kaut kad taču arī bija jāstrādā šī psiholoģiskā terora laikā, kas ilga vairāk kā 10 gadus dažādos veidos un izpausmēs.

 Vēl lielākas problēmas man sākās, kad atļāvos kandidēt uz Liepājas tiesas priekšsēdētāja amatu, jo konkurss toreiz nebija atklāts un es vienīgā biju otra kandidāte uz Liepājas tiesu, no citām tiesām bija tikai viens – „atļautais kandidāts”. Es tikai kā aktīva persona biju izstrādājusi tiesas darbības koncepciju, gadījumā, ja es kādreiz startētu uz tiesu priekšsēdētāja vai vietnieka amatu, tādēļ man zvanīja no Tiesu administrācijas un jautāja (ar domu, ka es atteikšos) - vai es piedalīšos? Es, protams, teicu, ka tomēr piedalīšos, bet biju izbrīnīta, ka brīva priekšsēdētāja vieta un ka viņš patiesībā ir vietas izpildītājs, jo tādu pavēli nebiju redzējusi. Tas bija vienīgais konkurss, gan slēpts no citiem, kur 1.daļā psihologi rīkoja psiholoģisko testu, bet otrā daļā mani intervēja Tiesu administrācijas ierēdņi, un, protams, atkal nekur netiku.

Man AT tiesnesis Gruziņš (Goda tiesnesis) atbildēja, ka man ir „76 punkti, kas ir mazāk nekā otram kandidātam”, lai gan tāda punktu sistēma nebija Nolikumā atrunāta, un pēc tam man liedza uzzināt, cik punkti bija Jaunģelžem, cik mums katram par psiholoģisko testu un cik par ierēdņu interviju!? Tikai uzzināju, ka minimālam punktu skaitam bija jābūt 50, ko neesot sasnieguši daudzi citi priekšsēdētāji, un maksimālais 100. Man ir pietiekams pamats aizdomām, ka ierēdņu interviju „pastiepa” kā vajag.

Tā kā bija brīva priekšsēdētāja vietnieka vieta un koncepcija viena, teicu, ka varu pēc konkursa ieņemt šo amatu, bet nekā, jo tam tad izsludināja jaunu konkursu, kad sadūšojās un pieteicās vairāki tiesneši, bet laikam neviens nederēja, jo pēc laika uzzināju, ka šis amats nolikvidēts un konkursa nebūs. Tādas, lūk, manipulācijas notika tiesu varā, kas ir pierādāmi fakti, kaut tai bija jābūt pašai tiesiskākajai no visām varām! Protams, pēc kāda laika, kad man jau bija saorganizētas disciplinārlietas, vietnieka amatu atjaunoja, pēc tam izveidoja pat divus vietnieka amatus. Redziet, cik bīstama es biju VIŅU sistēmai!

Ilgvars Jaunģelže (apbalvots ar Atzinības krustu) man safabricēja disciplinārlietas, kā jurists sniedza apzināti nepatiesus faktus Juridiskajā komisijā, kad tika lemts par manu atcelšanu no amata, bet pirms tam, ļaunprātīgi izmantojot savu amatu, ilgstoši mani psiholoģiski terorizēja darba vietā ar dažādiem paņēmieniem un veidiem, kas ir pierādāmi fakti. To darīja arī vēl daži citi gan no apgabaltiesas, gan Augstākās tiesas, kas arī ir pierādāmi fakti.

Ar savu cīņu par tiesiskumu, atklātumu utt. nu biju ieguvusi daudz ienaidnieku, mobings un bosings apauga jauniem moberiem. Tos, kuri ņirgājās par mani, nihilistiski attiecās pret tiesiskumu tiesu sistēmā, ļaunprātīgi izmantoja savu augstāku varu pret mani utt., cēla „saulītē”, iedeva titulus „Goda tiesnesis” un pat valsts apbalvojumus, aicināja uz pieņemšanu pie valsts prezidenta utt., jo viņiem ir „Vara un Krēsls”: pēdējos apbalvojumus deva tiem, kuri bija ieņēmuši tiesu priekšsēdētāju „krēslu”, kur rodas jautājums, vai viņi strādāja labāk par citiem un bija godīgāki vai arī tas ir ilgstoši ieņemtā „krēsla” dēļ, kas palicis kā kritērijs no padomju laikiem. Bet kas objektīvi izvērtēs zināšanas-gudrību, - vai tie, kas ilgstoši ieņēmuši „krēslus”? Diez vai! Šīs izkropļotās prakses tradīcijas ir apdullinājušas prātus, un tāpēc jau esam tur, kur esam, un slīdam arvien dziļākā bedrē! Tātad mūsu sistēmā visu nosaka „krēsls”, un arī gudrību piedēvē „krēslam”.

Par visu to, kas notiek patiesībā, ir iespējams uzrakstīt arī plašāk un sīkāk, protams, pat veselu grāmatu, un, ja arī kāds žurnālists patiesi vēlas veikt žurnālistisko izmeklēšanu par šiem faktiem, laipni lūdzu! Atsevišķs temats būtu par netaisnīgiem un cilvēktiesību aizskarošiem tiesu nolēmumiem, kuru dēļ daudzi cilvēki bija spiesti pamest savas mājas un pat savu zemi un valsti! Man ir daudzi ierosinājumi, kā sakārtot tiesu sistēmu, tiesībsargājošās iestādes utt., bet diemžēl mēs esam maza valsts, mums ir cilvēku tik, cik ir, un lielai daļai nav pozitīvu, attīstošu zināšanu par tiesiskuma pamatiem un vēlmes, lai mēs dzīvotu tiesiskā labklājības valstī, tāpēc ir iestājušās smagas kaitīgas sekas daudzās jomās. Vai šogad atkal būs cīņa par „krēsliem” un plaukšķinās ar rokām tie, kuri kā bērnudārza bērni rotaļā ir paspējuši „apsēsties riņķa dancī uz krēsla” pirmie? Vai mēs ar šo „sportu” domājam valstiski par mūsu cilvēkiem? Vai vispār arī domāsim par mūsu Zemi, Valsti un bērnu nākotni, kuriem būs jānāk „pie sasistas siles”?

Tāds ir mans skatījums uz Latvijas tiesu sistēmu un tās aizkulisēm, kas pierāda tās divkosību! Kā tādu sistēmu ir iespējams atveseļot un kā ar tādām metodēm un „tradīcijām” ir iespējams izveidot tiesisku labklājības valsti, kas no mana viedokļa ir „iepuvusi” pašos pamatos? Lūk, tas ir nopietns nākotnes jautājums.

* maģistrs civiltiesību un krimināltiesību zinātnē

Novērtē šo rakstu:

169
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....