Iesaki rakstu: 
Centrālās statistikas pārvaldes ziņas virsraksts vēsta, ka 1. ceturksnī IKP gada griezumā ir pieaudzis par 0,1%, tātad šajā gadījumā mazāko iespējamo pozitīvo skaitli. Sezonāli izlīdzinātajos datos, kas drīzāk rāda patieso tendenci, pieaugums jau ir cienīgāks jeb 0,9%. Abi minētie skaitļi atspoguļo pēdējo četru ceturkšņu notikumu summu. Par “tekošo momentu” vislabāk vēsta IKP izmaiņas pret iepriekšējo ceturksni, kas arī ir + 0,9%, kas šajā gadījumā jau ir daudz.
Taču, aplūkojot notiekošo nozaru griezumā, paveras aina, kuru varētu saukt pat par skandalozu. Ekonomika ļoti lielā mērā ir atkarīga no valsts finansējuma un veiksmes. Visstraujāk augošā nozare ir valsts pārvalde (+9,7%).
Nav pamatota populārā tēze, ka tā nerada pievienoto vērtību, to dara visas nozares. Arī privātajā sektorā ir pārvaldes darbinieki, kas paši ar lāpstu nestrādā un uzņēmumam naudu tieši neienes. Viņi būtībā sniedz pārvaldes pakalpojumus pārējiem uzņēmuma darbiniekiem, līdzīgi ir ar valsts pārvaldi un “komerciālo” ekonomiku. Turklāt nav runa par birokrātijas audzēšanu, vismaz ne pirmkārt, šī nozare ietver arī armiju un drošības struktūras, kas tiek strauji attīstītas pašsaprotamu iemeslu dēļ. Taču tik liels valsts pārvaldes pieauguma pārsvars par pārējām nozarēm nav ilgtspējīgs.
Otrajā vietā ir galvenokārt valsts finansētā veselība un sociālā aprūpe (+7,5%), kā arī no laika apstākļiem atkarīgā cita rūpniecība, kas ir galvenokārt enerģētika (+7,5%). Arī nenoliedzami ļoti svarīgā izglītība (+7,1%) galvenokārt dzīvo valsts maizē. Daba ļoti lielā mērā nosaka arī lauksaimniecības un mežsaimniecības (+5,7%) īslaicīgās svārstības. Vēl strauji aug māksla, izklaide un atpūta (+4,7%), kas ir galvenokārt azartspēles, tātad kādam veiksme, bet daudz lielākam cilvēku skaitam neveiksme. Produktu nodokļu un subsīdiju starpības pieaugums (+2,4%) netieši atspoguļo importa izmaksu kritumu, brīnišķīgi, bet tas ilgi neturpināsies. Arī finanšu un apdrošināšanas pievienotās vērtības kāpums (+1,8%) lielā mērā atspoguļo veiksmi.
Pārējās nozarēs ir mīnusi, un tās ir galvenokārt eksporta nozares. To starpā visgrūtāk gājis transportam un uzglabāšanai (-9%), sarežģīti laiki ir arī apstrādes rūpniecībai (-5,3%). Pēdējā gada laikā nozīmīgākais nepatīkamais pārsteigums Latvijas ekonomikā bija informācijas un sakaru, kā arī komercpakalpojumu pakalpojumu eksporta lejupslīde. To pievienotās vērtības samazināšanās gada griezumā sākās 2023. gada 3. ceturksnī, šā gada sākumā tā ir vēl nedaudz pastiprinājusies līdz attiecīgi -3,2% un -2,9%. Mīnusos ir arī viesnīcas un restorāni (-1,1%). Samazinās arī tirdzniecība (-1,1%), kuras grūtības pēdējos divos gados kopumā galvenokārt skārušas uz eksportu vērsto vairumtirdzniecību.
Vienlaikus var sevi mierināt – nav tik traki, vienkārši tā ir neveiksmīgu sakritību virkne eksporta nozarēm. Turpinās politisku faktoru noteikts tranzīta kritums, bet tas nevar samazināties zem nulles, esam tai jau stipri tuvu, toties aviācija attīstās ļoti labi. Pērn ostu un dzelzceļa pakalpojumu eksports bija mazāks pat par celtniecības pakalpojumu eksportu. Rūpniecību pamatīgi izšūpoja pandēmijas preču tirgu burbulis un tā plīšana, tomēr pašlaik lēnām virzāmies uz augšu.
Nozares organizācijas veikta iekšējā aptauja vēsta, ka biznesa un IT pakalpojumos vairākums vadošo nozares spēlētāju plāno paplašināt darbības apjomu, tātad arī balto apkaklīšu pakalpojumu eksports atgriezīsies pie izaugsmes, domājams, ka ierasti straujas.
Kopējais preču un pakalpojumu eksports reālā izteiksmē gada griezumā ir samazinājies par 3,1%, bet var mierināt sevi ar domu, ka ir kritušās importa izmaksas, līdz ar to lētāka enerģija un pārtikas izejvielas palīdz nodrošināt strauju reālo algu kāpumu. Algu fonds 1.ceturksnī gada griezumā audzis par 11,8%. Pērn un aizpērn kāpums naudas izteiksmē bija vēl straujāks, toties tagad gandrīz viss pluss ir labklājības uzlabošanās.
Tāpēc arī ekonomikas patēriņa puse pamazām virzās augšup. Pērn mājsaimniecību patēriņa izmaiņas pa ceturkšņiem diezgan atšķīrās, bet kopumā tas samazinājās (-1,3%), šis gads sākas ar pieaugumu (+0,7%), kas ar lielu ticamību paātrināsies. Ieguldījumi pamatlīdzekļos pēc spēcīga kāpuma pērn (+7,5%) 1.ceturksnī samazinājās (-9,3%), bet tas ļoti izskatās pēc pārejošas parādības, jo naudas investīcijām būs daudz. Pagājušajā gadā ieguldījumi pašu kapitālā attiecībā pret IKP sasniedza ļoti cienījamu līmeni jeb 24,9%, kas bija augstākais koeficients kopš 2012. gada. Tas ir virs ES vidējā.
Ir populārs teiciens, ka ekonomika nevar balstīties uz patēriņu. Skaidrs, ka Latvijā ilgākā laikā bez eksporta pieauguma nekas nenotiks. Taču privātais patēriņš ir ap 60% ekonomikas, labvēlīgos apstākļos tas īslaicīgi var uzņemties lokomotīves lomu. Īslaicīgi to var veikt arī valsts budžets caur ieguldījumiem infrastruktūrā un sabiedriskajos pakalpojumos. Tomēr ir skaidrs, ka eksporta tirgu atgūšanās nevar notikt pārāk drīz.
* bankas Luminor ekonomists
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
