Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo aplamību, rodas iespēja izdarīt secinājumus.
Tie, kuri dzīvo labi, izveidojuši sev noslēgtu vidi, kurā pārējie vienkārši neeksistē. Kaut kas līdzīgs kastu sabiedrībai Latvijā attīstās nu jau 2 - 3 paaudzes.
Augstākā kasta aizsākās padomju laikos ar partijas, valsts, armijas, čekas, saimniecisko un kriminālo nomenklatūru. Viņu pēcnācēji ir mantojuši privilēģijas un atbrīvojušies no senču grēkiem.
Vidējo kastu varētu nosaukt par uzraugiem. Tie ir tiesību sargātāji, mediji, spēka struktūras, dažādi represīvie orgāni un nodokļu ievācēji. Pie uzraugiem pieder arī krimināli bandītiskās aprindas. Tā sakot, ja negribat pa labam, tad jums būs darīšana ar viņiem.
Par zemāko kastu, pie kuras pieder visi pārējie, runāt nav vērts. Tiem nav ne tiesību, ne balss. No augstākās kastas viedokļa tie ir apkalpotāji, vajadzību nodrošinātāji un iegribu izpildītāji. Tiem ir iespēja izvirzīties pakalpojot un izpildot.
Tāpēc nevar būt ne runas par viņu nokļūšanu vadošos amatos. Vadība pieder tiem, kuri dzīvo tik labi kā vēl nekad. Labi dzīvojot, tikai viņiem ir iespēja veltīt laiku un līdzekļus sevis attīstīšanai, un apaugt ar ārēju kvalitāti un šarmu.
Kā individuāls uzņēmējs un lietderīga darba darītājs viennozīmīgi tieku ierindots zemākajā kastā. Piedāvāju savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, bet reakcijas uz to vispār nav.
Esmu publicējis savu programmu medijos ar pamatīgu izskaidrojumu gan rakstveidā, gan video materiālos. Esmu izsūtījis savu programmu visiem Saeimas deputātiem un pat saņēmis no Saeimas apstiprinājumu par to. Taču ne manis paša, ne mana piedāvājuma it kā nav, jo nepiederu kastai, no kuras šāds kandidāts var izvirzīties.
Man personiski ir gluži vienalga, kur tieku ierindots. Tomēr šī ir vēl viena no degradējošās sabiedriski politiskās iekārtas izpausmēm, kam jāpievērš uzmanība.
Vai Saeimas deputātiem ir savs viedoklis? Domāju, ka ir, bet rīcības iespēja saskaņā ar šo viedokli ir sasieta ar partiju un frakciju disciplīnām, citiem redzamiem un neredzamiem āķiem un saitēm.
Piemēram, saņēmu kādas deputātes atsauksmi par savu programmu. Manuprāt, tas ir personiskais viedoklis, kas radies pēc programmas izlasīšanas. Tomēr tālāka sarakste nesekoja, un tas mani nepārsteidz.
Vai šāda sabiedriski politiska partiju sistēma mums ir vajadzīga, domājiet paši, bet es turpinu iepazīstināt ar savu prezidenta programmu. Esmu ierakstījis video ar programmas 2. daļu https://youtu.be/wGrIJyJQOWk. Ir runa par pilsonības situāciju Latvijā saistībā ar esošo iedzīvotāju kopumu.
Šī situācija neapmierina ne latviešus, ne cittautiešus, tāpēc es piedāvāju savu risinājumu. Esam nodzīvojuši kopā pietiekoši ilgu laiku, un katram ir bijusi iespēja parādīt sevi kā draudzīgi vai naidīgi noskaņotu pret Latvijas valsti. Savukārt valstij būtu jāpieņem vai jānoraida attiecīgie iedzīvotāji saskaņā ar viņu pierādīto attieksmi.
Svarīgāka par formālo pilsonības problēmu ir situācija tiesību sargājošajās iestādēs un spēka struktūrās. Valstī ir (pus)militāras bruņotas organizācijas ar neskaidru motivāciju. Savukārt (organizētās) noziedzības ietekme uz tiesību sargājošajām iestādēm liek domāt par nepieciešamību organizēt sistēmu uz citiem pamatiem. Latvijas pilsoņiem ir jākļūst par spēku, pašiem veidojot aizsardzības spēkus un policiju.
Sabiedrības labklājības līmeni mēdz raksturot ar skaitliskiem lielumiem kā ienākumi uz vienu iedzīvotāju, naudas daudzums apritē, minimālā alga un līdzīgi. Raugoties no šī viedokļa, sabiedrībā nekad nebūs pietiekami līdzekļu, lai apmierinātu visas iedzīvotāju prasības. Sabiedrība nekad nespēs piedāvāt iedzīvotājiem visu, ko tie vēlas, ja vien tā nedos iespēju visu sasniegt pašiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
