Iesaki rakstu: 
Šī gada 9. jūnijā Delfos tika publicēts mans raksts ar retorisku virsrakstu "Vai redzams Ventspils kleptokrātijas gals?". Reaģējot uz to, Aivars Lembergs ir publicējis pārsteidzoši viegli atspēkojamu, pat pašiznīcinošu pretrakstu ""Fake" ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim".
Mana raksta mērķis bija atklāt Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ciešās sadarbības ar biedrības “Ventspils attīstības aģentūra” (VAA) prezidentu Aivaru Lembergu būtību un konsekvences. Proti, Lembergs biedrībā VAA saņēma turpat 100 tūkstošu eiro vērtu ikgadēju atalgojumu, kura pamats ir Ventspils brīvostas pārvaldes nelikumīgi maksājumi, kas tai gadu gaitā ir nodarījuši zaudējumus ne mazāk kā 1 256 397 eiro apmērā!
Lai kaut kā attaisnotu šādu valsts pārvaldi diskreditējošu faktu, par kuru šī gada 10. februārī beidzot ir ierosināts kriminālprocess Nr.16870000222 par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā arī par Ventspils brīvostas pārvaldes līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā, Lembergs savā rakstā “Fake ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim” ir solījies, ka norādīs uz būtiskāko un viegli pārbaudāmo.
Piemēram, Kristovskis viņu netaisni apsūdzot dubulta atalgojuma saņemšanā! Tas neesot bijis iespējams, jo kopš 2007. gada Lembergam esot bijis liegts pildīt Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus, tāpēc viņš atalgojumu par to neesot saņēmis. Šis tiešām ir sensacionāls paziņojums, tomēr arī viegli pārbaudāms.
Ielūkosimies A.Lemberga valsts amatpersonas deklarācijās. Ko mēs tur redzam? To, ka 2019. gadā Aivars Lembergs ir ne tikai sevi deklarējis kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāju, bet arī algā ir saņēmis 41316.30 eiro. Gadu iepriekš (2018. gadā) par šī amata pienākumu pildīšanu Lembergs algā ir saņēmis 44 301.04 eiro. Attiecīgi 2017. gadā Ventspils brīvostā tās valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs algā ir saņēmis 45 091.93 eiro. Līdzīgi izpēte ļauj ieskatīties līdz pat 2007. gadam, kā arī tālākā pagātnē. Taču tendence nemainās.
Ikvienam ir skaidrs, ka savā rakstā “Fake ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim” Lembergs ir primitīvi melojis. Kāpēc? To ir neiespējami izskaidrot. Tādējādi viņa paša baltiem diegiem šūtie argumenti ir klasisks viltus ziņu apkopojums, nevis Kristovska raksts, kā to apgalvo cietuma skolu nesen izgājušais Lembergs. Tātad i strādāja par Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāju, i algu saņēma, i dubulto atalgojumu biedrībā VAA sarūpēja.
Taču ar to Lemberga raksta pārsteidzošās atklāsmes nebeidzas. Kuriozā veidā viņš pat apgalvo, ka Lembergs kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs nekad un nevienu paša vadītās iestādes ikgadējo budžetu nav apstiprinājis. Taču arī tas neatbilst patiesībai. Šādu Lemberga patiesības falsifikāciju viņam nelaimīgā kārtā uzrāda kriminālprocesa Nr.16870000222 izmeklētāju pieprasītie Ventspils brīvostas ikgadējo budžeta apstiprināšanas protokoli, kuri Lemberga līdzdalību skaidri un gaiši apliecina.
Diemžēl izčākst arī kleptokrāta stāsts, ka ne jau viņš, bet Lemberga vadītā Ventspils brīvostas valde ir veikusi sistemātiskos maksājumus viņa biedrībai VAA. Bijis jārealizē Brīvostas un biedrības “kopīgie mērķi”. Taču arī tas neatbilst patiesībai. Šos maksājumus veica Ventspils brīvostas pārvalde tās pārvaldnieka Imanta Sarmuļa personā, kurš reizē ir arī biedrības VAA valdes loceklis, tādējādi labi zinot, ka turpat puse šīs biedrības līdzekļu tiek izlietota biedrības VAA prezidenta Lemberga atalgošanai. Savukārt Ventspils brīvostas valdē esošie četri ministriju pārstāvji, visticamāk, pat nezināja, ka Brīvostas pārvaldes biedru maksas tiek maksātas valdes priekšsēdētāja Lemberga kabatas biedrībai. Brīvostas budžeta projektu ailēs biedrība VAA neparādās.
Un kāpēc gan tai būtu bijis jāparādās, ja, kā rakstā “Fake ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim” apgalvo Lembergs, biedrība VAA par padarīto darbu katru gadu atskaitījās tā laika Brīvostas pārvaldniekam I.Sarmulim. Tas gan ir uzkrītošā pretrunā ar Sarmuļa LTV Ziņu dienesta analītiski pētnieciskā raidījuma «De Facto» 22. maija sižetā skaidroto, proti, ka viņš ar aģentūru (domāta biedrība VAA) esot sadarbojies ik dienas: “Tieši Lembergs vadīja visu to darbu. Tieši viņš personīgi kontrolēja. Es vairākas reizes nedēļā pie viņa gāju skaņot visus jautājumus.”
Tātad Lembergs ar Sarmuli viens otru kontrolēja un viens otram atskaitījās līdz brīdim, kad Aivaram Lembergam un viņa vadītajai Ventspils brīvostai, arī viņa kabatas biedrībai VAA tika piemērotas ASV OFAC sankcijas. Abiem reizē ar tā laika Ventspils brīvostas valdes locekļiem Jāni Vītoliņu un Gunti Blumbergu (vienlaikus arī šie kungi bija biedrības VAA valdes locekļi) nācās pamest Ventspils brīvostas pārvaldi. Diemžēl Lemberga pārinstitucionālās komandas izraidīšana nenovērsa smagās sankciju sekas.
ASV OFAC sankciju piemērošana valdes priekšsēdētājam ne tikai dramatiski iedragāja Ventspils brīvostas pārvaldes reputāciju, bet arī ievērojami apgrūtināja ostas komersantu darbību. Tā kā paškritika Lembergam nekad nav piemitusi, viņš bez kautrēšanās savā 27. jūnija rakstā paziņo, ka Ventspils brīvostas pārvalde pēc viņa godpilnās aiziešanas ir novesta līdz maksātnespējai. Taču pat tas neatbilst patiesībai. Ventspils brīvostas pārvalde ir ne tikai maksātspējīga, valsts to nedotē, bet arī strādā ar jauniem attīstības projektiem un vairāku miljonu EUR peļņu, turklāt tā izmaksā Lemberga komandas dzīru - bezrūpīgās saimniekošanas laikos uzkrātos vairāk nekā 30 miljonu eiro vērtos parādus. Jāpiebilst, ka tas tiek paveikts saspīlētos ģeopolitiskos, Krievijas izraisītā kara Ukrainā un saistīto ekonomisko pārmaiņu apstākļos.
Tādējādi ir redzams, ka Lembergam rakstā “Fake ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim” ir misējies. Ir neiespējami ar sagrozītiem vai pat pilnībā melīgiem faktiem izvairīties no dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantotāja, kā arī publisko līdzekļu izšķērdētāja lielā apmērā goda. Ir neiespējami kriminālprocesa Nr.16870000222 būtības izklāstu pasludināt par Ģirta Valda Kristovska priekšvēlēšanu negatīvās politiskās aģitācijas rakstu.
Jo īpaši tāpēc, ka Kristovskis un viņa kolēģi – Ventspils pilsētas domes mazākuma deputāti Dace Korna, Aivis Landmanis un Ivars Landmanis regulāri, vairāk nekā piecu gadu garumā ir vērsuši neskaitāmu valsts iestāžu un amatpersonu uzmanību Lemberga kabatas biedrības VAA “sekmēm” piesaistot Lembergam pakļauto vai no viņa labvēlības atkarīgo pilsētas domes, pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību, pat Ventspils augstskolas un tehnikuma finanšu līdzekļus, tas ir, ventspilnieku nodokļu naudu.
Diemžēl Ventspils pilsētas sabiedrība un pašvaldības iestāžu darbinieki ar šādu kleptokrātisku pilsētas vadību samierinās. Daudziem ir kļuvis vienalga, jeb, kā deklarē pats Aivars Lembergs, nav nozīmes, kur atrodas galds, pie kura viņš strādā, Ventspils domes ēkā vai Rīgas centrālcietumā. Lūk, tāda ir pilsētas ar nākotni vadības rutīnas morāle. Un kāpēc gan ne, ja par vairāk nekā 2021. gada 10 mēnešus apcietinājumā pavadīto laiku, Aivaram Lembergam ir ticis atvēlēts 20 700 eiro vērts atalgojums. To paredzot Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi, savā rakstā paskaidro Lembergs.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
