Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
diskusijas!
20.10.2010. 21:45vaig ekspertu diskusijas par so temu. piemeram kapec valdiba neregule zemes pardosanas minimalo cenu un apjomus vienam arzemju ipasniekam? Un piemeram ja bus nekorumpeta valdiba un godiga nodoklu politika, speciga vides aizsardzibas politika - tie iespejams bus labi nodoklu maksataji valstij, labaki par atmata esosa lauka saimnieku Oskaru.
Jānis
16.10.2010. 21:40Kas Jums ir ar to zemi? Nu, ko tie cilvēki darīs ar to zemi? Sēdēs viņai visai virsū ar savu milzīgo pakaļu un neļaus darīt ko?
Tas viss ir tirgus, brīvais tirgus. Gribi zemnieku saimniecību - pierādi, ka varēsi pelnīt un izdzīvot un pērc zemi kaut pa pakaļu nāk ārā.
Tiešām nesaprotu ko te var ņemties. Ja nav izdevīgi būt zemniekam - tad kāda zeme?! Kāda atšķirība vai 100 hektāri pieder latvietim vai dānim? Nu kāda atšķirība? Ir nauda - ej pērc savu zemi, nav - sēdi pie ratiem. Ir biznese projekts - ej uz banku un aizņemies naudu un pērc savu zemi. Par pareizo cenu pārdos gan latvietis gan dānis. Kaut kāds kārtējais bublis uz ko paķert nedomātāju.
Eduards Ozoliņš
16.10.2010. 13:35Jau sen bija jāpieņem likums, kas nosaka, ka lauksaimniecības zemi drīkst pārdot tikai Latvijas pilsoņiem. Ārzemniekiem to varētu iznomāt (kaut vai uz 99 gadiem, bet tomēr).
Ir dzirdēti viedokļi par to, ka "zemi jau nekur nevar aiznest", taču tas šeit nedarbojas. Nebūs vairs tāda apmēra zemes reformas kā tas bija sadalot muižnieku zemi un nesenā pagātnē veicot denacionalizāciju. Jā, kaut kādi atsevišķi gadījumi šur vai tur, kaut kādas pārdales - tas vienmēr iespējams, bet ne lielā mērogā.
Tas, kas notiek, īstenībā ir diezgan biedējoši. Jāapzinās, ka īpašumtiesības aizsargā gan vietējā līmenī (Satversme, citi likumi), gan ar Eiropas Savienības mehānismiem. Līdz ar to šobrīd faktiski nepastāv nekādi instrumenti, kā šo zemi varētu atgūt.
10. Saeimai nekavējoties vajadzētu noteikt, ka zemes izpārdošana ārzemniekiem vairs nedrīkst turpināties. Pārdots jau ir ļoti daudz, bet vēl jau kaut kas ir palicis.
finito
15.10.2010. 23:28Driz visa Latvija jau bus pardota. Un ko tad? Radas tiesam busim kalpi savaa zemee ar sadu valdibas neperspektivo domasanu.
RX
15.10.2010. 20:51Pie mums lauksaimniecībai praktiski nekad nav bijušas kādas attīstības stratēģijas. Visa darbība notiek pēc brīvā tirgus principa - izdzīvo stiprākais (bagātākais). Veco ES valstu darboņiem ir priekšrocības veidot biznesu mūsu valstī, jo viņi ir jau izgājuši šādas attīstības fāzes un viegli var noprognozēt kā attīstīsies ekonomika nekustamo īpašumu tirgus. viņi investē tiakai nopelnīšanas nolūkos. kad cenas uz nekustamo īpašumu celsies, viņi šos īpašumus centīsies pārdot par vismaz 3x cenu. Jautājums ir tikai kam? Diez vai mēs paši būsim spējigi to atpirkt. Tad nāks arābi, ķīnieši, ebreji ???
Vietējais
15.10.2010. 17:38Īstenībā ir vērts uztraukties no ekonomista viedokļa. Šādi mēs atdodam (lēti pārdodam) savus resursus un pēc tam tikai kā rentnieki un kalpi dzīvosim. Zemei cenas uzkāps un tad paši vairs nevarēsim atļauties iegādāties. Un tas viss par investīciju piesaistīšanu ir naivas muļķības, nu sakiet kā var lauksaimniecības zemei vai mežam piesaistīt investīcijas? Pircējiem tas ir tikai ieguldījums reālos aktīvos.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
