Iesaki rakstu: 
Ukrainas austrumos notikumi rit ļoti strauji. 2022. gada 21. februārī Putins pieņēma lēmumu atzīt abas separātiskās republikas Donbasā. Pēc tam viņš nekavējoties atbildēja uz viņu militārās palīdzības lūgumu ar karaspēka un aprīkojuma autobusiem, kas tajā pašā dienā sāka kustēties.
Ir svarīgi saprast, ka, lai gan melu mediji to sauc par iebrukumu, patiesībā Putins pārvieto karaspēku uz draudzīgu teritoriju. Šīs teritorijas ir bijušas neatkarīgas no Ukrainas kopš ASV atbalstītās Janukoviča gāšanas 2014. gadā.
Tie, kas 2014. gada konfliktam nesekoja līdzi, iespējams, nezina, ka Doņeckas un Luganskas reģioni (kuros galvenokārt ir etniskie krievi) noraidīja Vašingtonas marionešu valdību un referendumā pārliecinoši nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Putins toreiz noraidīja šo lūgumu, jo zināja, ka, ja viņš tajā brīdī būtu to pieņēmis, tas būtu saasinājies tādos veidos, kas nekalpotu Krievijas interesēm. Taču fakts, ka šīs republikas ir noturējušās kopā vairāk nekā 7 gadus, 2022. gadā rada ļoti atšķirīgu situāciju.
Starptautiskās tiesības nosaka pašnoteikšanos. Tas ir Neatkarības deklarācijas priekšnoteikums, un jebkurai suverēnai valstij ir tiesības lūgt militāru palīdzību no sabiedrotajiem (tāpat kā to darīja ASV, lūdzot palīdzību no Francijas), lai pasargātu sevi no agresora. Notikumu secība izraisīs interesantām debatēm un balsojumiem ANO, taču, pat ja tas nepalīdzēs situācijas deeskalēšanai militāri, tas atklās diplomātisku plaisu, kas sadalīs pasauli, jo pārsteigs cilvēkus, kuri neseko ģeopolitiskajai politikas attīstībai pēdējo desmit gadu laikā. Alianses ir mainījušās. Vairāk valstu sasaistīs savu likteni ar austrumu asi, nekā daži varētu gaidīt.
Svarīgs mainīgais ir Ķīna. Ķīna ir 100% sabiedrotā ar Krieviju Ukrainas jautājumā. Ķīna arī ir uzkrājusi graudus un citus svarīgus resursus. Ja rietumi atslēgs Krieviju no globālās finanšu sistēmas, Krievija un Ķīna izmantos šo brīdi, lai ieviestu savu alternatīvo sistēmu. Atcerieties, ka tām jau ir alternatīva. SWIFT un Petroyuan, kā arī to jaunās Centrālās bankas digitālās valūtas, kuras viņi ir jau testējuši.
Kiberkara sākums un karadarbība starp Krievijas ieņemtajām pozīcijām un Ukrainas rietumiem izraisīs enerģijas un pārtikas trūkumu vispirms visā Eiropā un pēc tam visā pasaulē. Tas ir pēc iepriekš izstrādāta plāna. Tādā veidā Švābs un viņa palīgi iegūst savu "Lielo resetu" (segumu banku un monetārās sistēmas sabrukumam).
Kad viņi sāk pārdot šo karu, mums ir jāpretojas katrā frontē. Karavīriem ir jāparāda, ka cilvēki vēlas, lai viņi paliktu mājās un tiktu galā ar reālajiem draudiem no iekšzemes: šiem noziedzīgi korumpētajiem politiķiem un korporatīvajām mafijām.
Neļaujiet viņiem sūtīt jūsu brāļus, dēlus un tēvus mirt par svešu karu, kas balstīts uz meliem.
Atbalsts ir līdzdalība. Nepakļaušanās ir pienākums. Laiks izvēlēties.
* VDK ziņotāja Arvīda Ulmes dzīvesbiedre.
Red.piez. Šādus te garadarbus mēs publicējam divu iemeslu dēļ. Viens – lai Jūs saprastu, cik dažādi ir Latvijas pilsoņi un cik dažādas domas valda pār viņiem. Otrs – lai par šādiem uzskatiem saglabātos liecība tad, kad to paudēji citviet jau būs tos izdzēsuši.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
