Tikai nesmejieties, bet atkal solu: ja pēc vēlēšanām palikšu opozīcijā, kravāšu čemodānus
Aldis Gobzems27.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aprīlī es atgriezīšos Latvijā. Piedalīšos Saeimas sēdēs, ja atkal neizslēgs. Tie, kuri manu atgriešanos nevēlas, var samesties kā Repšem vienu miljonu, tad es palieku. Godīgi arī pasaku - mana ģimene un bērni Latvijā neatgriezīsies uz pastāvīgu dzīvi.
Iekārtot skolā prasīja aizsūtīt vienu e-pastu. Nodokļu maksāšanu pārcelšu prom no Latvijas. Saku godīgi. Lai beigtu Latvijas vara ar Kariņu Levitu un visiem viņu dienestiem mani čakarēt. Un arī nodokļi ir mazāki šeit. Skola arī mazāk maksā. Pārtikai nav PVN. Nav agresijas, naida. Ir savi mīnusi, kā jau visur. Mana ģimene Latvijā atgriezīsies tikai vienā gadījumā - ja vēlēšanās uzvarēšu.
Tagad par vēlēšanām. Ir tikai divi varianti. Paliek Kariņa karteļa režīms, vai to nomaina opozīcija. Lai opozīcija to nomainītu, ir skaidri jāsaprot, vai Kučinskis turpina snaikstīties ar Vienotību un Bergmanis rociņās turpina ar Latkovski no Vienotības, vai arī ZZS kļūst par bloku kopā ar visām opozīcijas partijām. Ja ZZS cer būt Vienotības piedēklis, atgādināšu Jums pēdējos 3.5 gadus.
Savukārt bloks ar Katram un katrai ir vienīgā drošā iespēja. Bet tad skaidri ir jānovelk robeža - esat Jūs, ZZS, ar Vienotību vai neesat. Un tas jāzina tagad. Attīstībai/Par Saeimā neiekļūs. Būs izmaiņas. Tās būs atkarīgas no ārpolitiskiem notikumiem un tikai tad pakārtoti no iekšpolitikas.
Priekšvēlēšanu kampaņa būs netipiska. Īsa un citādāka. Vai nu esošā vara, vai Gobzema vadītā Katram un katrai. Šlesers esošo varu nomainīt nevar, pat ja piepirks visu SKDS Kaktiņu ar visu biroja īri klāt. ZZS spuraina opozīcija nebūs. Vai nu būs manis nosauktais jenotu piedēklis, vai sapratīs, ka tur nav viņu nākotne.
Manas partijas nākotne atkarīga tikai no viena - cik daudzi aizies uz vēlēšanām. Tie, kuri neaizies, nobalsos par jenotiem. Bet, ja būs karš, kas ir iespējams, tad vēlēšanas ir otršķirīgas. Plāns B ir gatavs. Nevajag apvainoties. Nemainās tikai iekonservēti dārzeņi. Dzīve ir pārāk īsa, lai to pavadītu ciešanās un skumjās, gaidās un ilgās.
P.S. Un es kļūdījos tajā, par ko rakstīju pēdējo gadu. Reizēm apskaidrība atnāk kā tajā teicienā - Лицом к лицу лица не увидать.
Ir tikai divi varianti. Ja palikšu opozīcijā pēc vēlēšanām, pievienošos bērniem.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
