Tikai nesmejieties, bet Pavļuta 100 dienas veselības ministra amatā ir pārliecinošs veiksmes stāsts
Attīstībai/Par17.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
17. aprīlī aprit 100 dienas kopš veselības ministra darbā apstiprināts Daniels Pavļuts. “Tradicionālā ieskriešanās laika šoreiz nebija. Vairāki darbi sākti arī teju no nulles. Jā, saņemta arī kritika. Tomēr svarīgi redzēt visiem būtisko mērķi – vakcinētus un no Covid-19 pasargātus Latvijas cilvēkus, lai varam atgriezties pie ierastās dzīves. Pateicoties priekšdarbiem, uz priekšu virzās diskusija par mediķu atalgojuma jauno modeli – sekos arī citas nozarē ilgi gaidītas un būtiskas reformas,” saka Daniels.
Būtiskākie darbi būtiskākajās prioritātēs
Vakcinācija:
– tiek īstenots kā nacionāla mēroga projekts ar atbildīgu profesionāļu komandu;
– konkrēts plāns līdz vasaras beigām vakcinēt līdz 70% pieaugušo;
– būtiski papildināts Latvijas vakcīnu portfelis, kas ļaus veidot revakcinācijas stratēģiju arī turpmākajos gados;
– par labu Latvijai panākta papildu 167 213 “Moderna” un 616 636 “Pfizer-BioNTech” vakcīnu devu pārdale – šīs devas būs pieejamas līdz jūnija beigām;
– agrīnās pieteikšanās vietne manavakcina.lv un tālrunis 8989;
– līdztekus ģimenes ārstiem un slimnīcām vakcinācija arī liela mēroga centros visā Latvijā;
– vakcinēts vairums mediķu un sociālās aprūpes centru darbinieku un klientu, vakcinējam hroniski slimos cilvēkus un viņu aprūpētajus, seniorus un skolotājus, iespēja vakcinēties dota arī ārpus prioritārajām rindām esošajiem;
– no nulles izstrādāta IT sistēma vakcinācijas procesa vadībai – Vivat;
– iedrošināšanas kampaņa “2 miljoni iemeslu vakcinēties”;
– top priekšrocības vakcinētiem cilvēkiem un vakcīnu apliecinājumu jeb digitālo zaļo sertifikātu sistēma.
Covid-19 saslimstības mazināšana:
– piesardzīga un zinātnē balstīta ierobežojumu politika – saslimstība mazinājusies no 694 līdz 354, samazinājusies slimnīcu noslodze un mirstība, nepieļaujot jaunu saslimstības vilni;
– izveidots “luksofora modelis” un tiek īstenots pakāpenisks covid ierobežojumu samazināšanas plāns;
-mediķu un citu darbinieku piemaksām vairāk nekā 69 milj. eiro;
-slimnīcu cīņai pret Covid-19 vairāk nekā 66 milj. eiro;
-plašāka un mērķētāka testēšana agrīnai infekcijas atklāšanai, izmantojot jaunākos Latvijas zinātnieku atklājumus;
-atbalsts galvaspilsētai Covid-19 nodaļas atvēršanai Rīgas 1. slimnīcā.
Nozares stiprināšana:
-virzību turpina jaunais mediķu atalgojuma modelis – taisnīgs, konkurētspējīgs, caurskatāms un elastīgs;
-sākts darbs pie E-veselības sakārtošanas jeb jaunas digitālās veselības platformas izstrādes;
-Nacionālajam veselības dienestam jauns vadītājs – Āris Kasparāns;
-Darbs pie iekšējo procesu sakārtošanas VM un labas pārvaldības principu ieviešana vakcīnu iepirkumos, Veselības ministrijai iecerēta jauna vadība.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
