Iesaki rakstu: 
Ģeopolitisko konfliktu, strauju tehnoloģisko pārmaiņu un tirdzniecības spriedzes laikmetā Eiropas ietekme pasaulē un drošība ir atkarīga arī no mūsu ekonomiskajām pozīcijām. Šajā ziņā satraucošs ir fakts, ka Eiropas Savienībā (ES) ir vērojama atpalicība virknē nozīmīgu ekonomikas rādītāju. Piemēram, ES jau vairākas desmitgades ir vērojams lēnāks produktivitātes pieaugums nekā citās lielajās ekonomikās kā ASV un Ķīna. Arī Latvijā pēdējos gados produktivitātes pieauguma tempi ir sarukuši un tendences nav pozitīvas.
Tai pašā laikā pamatoti pieaug gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju sūdzības par birokrātijas palielināšanos. Administratīvie šķēršļi rada nevajadzīgas izmaksas, kavē investīcijas un ES fondu izmantošanu.
Runājot par Latviju, jaunākie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras indeksa dati rāda, ka teju divas trešdaļas mūsu uzņēmēju uzskata birokrātijas mazināšanu par būtiskāko uzdevumu, lai uzlabotu Latvijas biznesa vidi. Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā izceļ administratīvo slogu kā faktoru, kas kavē mūsu konkurētspēju un investīciju piesaisti.
Skaidrs, ka esam krustcelēs un ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas, jo pretējā gadījumā investori izvēlēsies ieguldīt ārpus ES, bet šeit jau esošajiem uzņēmumiem būs grūtāk attīstīties un strādāt Eiropā.
Tādēļ administratīvā sloga samazināšana pirmo reizi ir noteikta kā ES augstākā līmeņa prioritāte. Kā tas izpaudīsies? Visiem Eiropas komisāriem uzdots strādāt pie esošo regulējumu pārskatīšanas, novēršot pārmērīgu birokrātiju un vienkāršojot ES likumu ieviešanu. Man kā atbildīgajam komisāram uzticēts šo darbu koordinēt. Vēlos iezīmēt galvenos darba virzienus.
Pirmkārt, Eiropas Komisija (EK) ir izvirzījusi vērienīgu mērķi – kopējais administratīvais slogs jāsamazina par vismaz 25% visiem uzņēmumiem, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ietver gandrīz visus Latvijas uzņēmumus, par vismaz 35%. Tādējādi plānojam līdz 2029. gada beigām pakāpeniski samazināt ikgadējās administratīvās izmaksas ES par 37,5 miljardiem eiro.
Otrkārt, kritiski jāizvērtē pēdējos gados pieņemto normatīvu kopums, īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pāreju. Jāatzīst, ka daļa no normatīviem ir radījusi pārmērīgu administratīvo slogu un neparedzētas sekas, tādēļ vajadzīgas korekcijas. Tas nenozīmē atteikšanos no pamatmērķiem, piemēram, klimatneitralitātes, bet ir jānovērš nepamatotas prasības un arī pretrunas atsevišķos normatīvos. Līdzīgs ES "normatīvu pielāgošanas" process notika pēc globālās finanšu krīzes, kuras laikā tika izstrādāts plašs normatīvo aktu kopums banku un finanšu tirgus uzraudzībai.
Protams, minētā normatīvu pielāgošana nevar notikt bez uzņēmēju, sociālo un citu partneru iesaistes. Tieši tie, kuri ievieš, piemēro un praktiski saskaras ar ES prasībām, var palīdzēt noteikt svarīgākās birokrātijas mazināšanas jomas un noformulēt konkrētas izmaiņas normatīvos, lai tos padarītu vieglāk ieviešamus. Te gan jāuzsver, ka birokrātijas 'pārdozēšana’ rodas ne tikai ES, bet arī nacionālajā līmenī. Piemērojot ES direktīvas, dalībvalstis mēdz ieviest papildu prasības, kas nemaz nav nepieciešamas. Tādēļ šeit būs svarīgs darbs ar dalībvalstīm, lai mudinātu uz administratīvā sloga mazināšanu arī nacionālajā līmenī.
Latvijai īpaši būtiski ir sekot ES prasību ietekmei uz MVU. EK ir apņēmusies vēl rūpīgāk izvērtēt prasību ietekmi uz mazajiem uzņēmējiem.
Jau tuvākajā laikā ar pirmo EK priekšlikumu mazināsim birokrātiju saistībā ar Eiropas zaļo kursu, piemēram, attiecībā uz ilgtspējas pārskatiem. Taču svarīgi uzsvērt, ka tas būs tikai pirmais solis, kam sekos citi, lai konkrētos veidos uzlabotu uzņēmējdarbības vidi ES.
Katra veidlapu aizpildīšanas stunda, ko uzņēmēji varēs aizstāt ar produktīvu darbu, būs solis uz priekšu. Mums visiem kopā jānosprauž jauns kurss – pēc iespējas mazāk birokrātijas, bet vairāk inovāciju, investīciju, darbavietu un izaugsmes.
* Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas jomās
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
