Iesaki rakstu: 
Ģeopolitisko konfliktu, strauju tehnoloģisko pārmaiņu un tirdzniecības spriedzes laikmetā Eiropas ietekme pasaulē un drošība ir atkarīga arī no mūsu ekonomiskajām pozīcijām. Šajā ziņā satraucošs ir fakts, ka Eiropas Savienībā (ES) ir vērojama atpalicība virknē nozīmīgu ekonomikas rādītāju. Piemēram, ES jau vairākas desmitgades ir vērojams lēnāks produktivitātes pieaugums nekā citās lielajās ekonomikās kā ASV un Ķīna. Arī Latvijā pēdējos gados produktivitātes pieauguma tempi ir sarukuši un tendences nav pozitīvas.
Tai pašā laikā pamatoti pieaug gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju sūdzības par birokrātijas palielināšanos. Administratīvie šķēršļi rada nevajadzīgas izmaksas, kavē investīcijas un ES fondu izmantošanu.
Runājot par Latviju, jaunākie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras indeksa dati rāda, ka teju divas trešdaļas mūsu uzņēmēju uzskata birokrātijas mazināšanu par būtiskāko uzdevumu, lai uzlabotu Latvijas biznesa vidi. Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā izceļ administratīvo slogu kā faktoru, kas kavē mūsu konkurētspēju un investīciju piesaisti.
Skaidrs, ka esam krustcelēs un ir nepieciešamas nopietnas pārmaiņas, jo pretējā gadījumā investori izvēlēsies ieguldīt ārpus ES, bet šeit jau esošajiem uzņēmumiem būs grūtāk attīstīties un strādāt Eiropā.
Tādēļ administratīvā sloga samazināšana pirmo reizi ir noteikta kā ES augstākā līmeņa prioritāte. Kā tas izpaudīsies? Visiem Eiropas komisāriem uzdots strādāt pie esošo regulējumu pārskatīšanas, novēršot pārmērīgu birokrātiju un vienkāršojot ES likumu ieviešanu. Man kā atbildīgajam komisāram uzticēts šo darbu koordinēt. Vēlos iezīmēt galvenos darba virzienus.
Pirmkārt, Eiropas Komisija (EK) ir izvirzījusi vērienīgu mērķi – kopējais administratīvais slogs jāsamazina par vismaz 25% visiem uzņēmumiem, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ietver gandrīz visus Latvijas uzņēmumus, par vismaz 35%. Tādējādi plānojam līdz 2029. gada beigām pakāpeniski samazināt ikgadējās administratīvās izmaksas ES par 37,5 miljardiem eiro.
Otrkārt, kritiski jāizvērtē pēdējos gados pieņemto normatīvu kopums, īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pāreju. Jāatzīst, ka daļa no normatīviem ir radījusi pārmērīgu administratīvo slogu un neparedzētas sekas, tādēļ vajadzīgas korekcijas. Tas nenozīmē atteikšanos no pamatmērķiem, piemēram, klimatneitralitātes, bet ir jānovērš nepamatotas prasības un arī pretrunas atsevišķos normatīvos. Līdzīgs ES "normatīvu pielāgošanas" process notika pēc globālās finanšu krīzes, kuras laikā tika izstrādāts plašs normatīvo aktu kopums banku un finanšu tirgus uzraudzībai.
Protams, minētā normatīvu pielāgošana nevar notikt bez uzņēmēju, sociālo un citu partneru iesaistes. Tieši tie, kuri ievieš, piemēro un praktiski saskaras ar ES prasībām, var palīdzēt noteikt svarīgākās birokrātijas mazināšanas jomas un noformulēt konkrētas izmaiņas normatīvos, lai tos padarītu vieglāk ieviešamus. Te gan jāuzsver, ka birokrātijas 'pārdozēšana’ rodas ne tikai ES, bet arī nacionālajā līmenī. Piemērojot ES direktīvas, dalībvalstis mēdz ieviest papildu prasības, kas nemaz nav nepieciešamas. Tādēļ šeit būs svarīgs darbs ar dalībvalstīm, lai mudinātu uz administratīvā sloga mazināšanu arī nacionālajā līmenī.
Latvijai īpaši būtiski ir sekot ES prasību ietekmei uz MVU. EK ir apņēmusies vēl rūpīgāk izvērtēt prasību ietekmi uz mazajiem uzņēmējiem.
Jau tuvākajā laikā ar pirmo EK priekšlikumu mazināsim birokrātiju saistībā ar Eiropas zaļo kursu, piemēram, attiecībā uz ilgtspējas pārskatiem. Taču svarīgi uzsvērt, ka tas būs tikai pirmais solis, kam sekos citi, lai konkrētos veidos uzlabotu uzņēmējdarbības vidi ES.
Katra veidlapu aizpildīšanas stunda, ko uzņēmēji varēs aizstāt ar produktīvu darbu, būs solis uz priekšu. Mums visiem kopā jānosprauž jauns kurss – pēc iespējas mazāk birokrātijas, bet vairāk inovāciju, investīciju, darbavietu un izaugsmes.
* Eiropas komisārs ekonomikas un produktivitātes, kā arī īstenošanas un vienkāršošanas jomās
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
