Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nepieciešama sabiedrības palīdzība: lāda ir atšķirība starp Zuti un Judzi? Viens, manuprāt, acīmredzami ir varas mediju apmaksāts un lolots rupors, kurš varai nepieciešams, t.sk., lai sētu un uzturētu sabiedrībā naidu, rīdītu latviešus pret citiem, veicinātu sabiedrības degradāciju caur azartspēļu reklamēšanu un veicināšanu jauniešu vidū, kā rezultātā jau gadiem, kā Rīgā runā, tiek pievērtas acis arī uz narkotiku tirgošanu nu jau palielākos apmēros un atkal to pašu jauniešu vidū, kopā ar vēl vienu nu jau krietni izbijušu ''sportistu''. Bet otrs, nu jau jāsaka bija, - vienkārši mūziķis, jā, bundzinieks salīdzinoši populārā grupā. Bet atzīsimies, retais viņu agrāk vispār zināja izdalīti vienu pašu no grupas.

Tik vienkārša ir šī atšķirība. Protams, ka ir arī svarīga cita sekundāra nianse. Judža gadījums bija vajadzīgs, jo tajā laikā Saeimā un sabiedrībā bija jāsagatavo augsne Stambulas konvencijas ratifikācijai, kas mūs visus aizsargās pret vardarbību ģimenē, īpaši jau sievietes. Tas nekas, ka līdz šim brīdim nav neviena pierādījuma par Judža vardarbību, bet ir skaidrs, ka vēlme bija tikai uz Judža celto māju.

Kur tad ir šī lielā aizsardzība tagad, kad konvencija ir ratificēta? Vai tik neatklāsies arī caur šo gadījumu, ka konvencija ir par ko citu tomēr, un nu jau sevi par profesionāliem bokseriem pašpasludināti tēviņi kā Kristaps Zutis varēs mierīgi turpināt klapēt savas partneres un rīdīt suņus virsū citiem suņiem un kaķiem uz saplosīšanu. Ā, jā, vēl tāds sīkums kā emocionālā vardarbība..

Bet tagad nopietni. Tīri matemātiski - Kristapa Zuša gadījumā, nu skatoties kaut vai juridiski, kā tas būtu tiesā: divas dažādas savstarpēji nesaistītas liecības, abās ir bildes ar uzsistiem zilumiem un žņaugšanas pēdām. Aizdomās turamais ir bokseris, kurš, kā nu ir pierādīts arī jau ar vairākiem publiskiem video materiāliem, gan viens, gan grupā sit jauniešus, jo viņam kā publiskai personai nepatīkot, ka par viņu kāds negatīvi izsakās internetā. Turklāt Kristapam Zutim ir aktīva krimināllieta, kur nākamā tiesas sēde notiks 10:00 Zemgales rajona tiesā Jelgavā š.g. 7.novembrī, uzminiet, par ko? Kāds pārsteigums, ka par jaunieša piekaušanu, atņemot tam naudu un telefonu. Starp citu, sēde atklāta, visi laipni aicināti, arī LA.LV.

Tad kādā sabiedrībā Jūs gribat dzīvot – kur, iespējams, aplietojušies tēviņi ar amatieru iemaņām boksā skraida apkārt un rīko linča tiesas un dauza visus, kas tiem nepatīk vai runā pretī, ieskaitot savas dzīvesbiedres mājās un potenciāli bērnus, ja tādi būtu? Vai tas būtu tiesiskā sabiedrībā, kur likums un tiesībsargājošās iestādes pietiekami efektīvi pilda savas funkcijas un valda taisnīgums? Vai trešais variants, kāds visdrīzāk ir Kristapa Zuša gadījums, ko minēju sākumā, ka pietiek pabraukāties mašīnā kopā ar Liānu Langu un vervelēt ''pareizās'' lietas intervijās un ''realitātes šoviņos'' zilajos ekrānos, lai piedotu uzreiz šādiem pseido patriotiem un pseido bokseriem visus viņu patiesībā netīrās un zemiskās dzīves grēkus.

Citu starpā, vai LA.LV neliekas, ka narkotiku tirdzniecību un azartspēļu biznesu Latvijā ''jumto'' gan policija, gan drošības dienesti, gan, iespējams, pat politiķi? Un arī tāpēc - vieniem drīkst, bet citiem drīkst vairāk. Orvela "Dzīvnieku ferma" nekur nav pazudusi, stāsts par cūkām šoreiz arī vizuāli ļoti atbilstošs.

Ko var un vajag darīt? Vienīgi sabiedrība var šo pašdegradēšanos apturēt. Nepieciešama visu iesaiste. Dalieties ar šo ziņu, runājiet par to. Aizsūtiet šo LA.LV rakstu visiem draugiem, paziņām, sev zināmajiem sabiedrībā atpazīstamajiem cilvēkiem, influenceriem, politiķiem. Publicējiet to savos soctīklos. Nebaidieties no šādiem tēviņiem, viņi neko jums neizdarīs, narcisi un sociopāti ir vāji un nevarīgi, kad tie tiek atmaskoti un pieķerti ar nolaistām biksēm. Gluži tāpat kā tie Latvijas mediji, kuri saprot, ka paši tik ilgi barojušies no šādu “monstru’’ piesegšanas. Runa ir par šo rakstu, iesaku to izlasīt katram Latvijas iedzīvotājam, bet īpaši jau sievietēm.

Šis ir kliedzoši! Šis ir Kristīnes Misānes trauksmes līmeņa jautājums, ka ir nepieciešama visas sabiedrības iesaiste, lai apturētu šādu varmāku un liktu padomāt citiem.

P.S. Šo rakstu nosūtu arī uz LA.LV epastu [email protected] un individuāli galvenajai redaktorei Lindai Tuntei uz viņas epastu [email protected]. Redzēsim, vai Latvijā vēl eksistē vārda brīvība un būs drosme to publicēt.

Novērtē šo rakstu:

53
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi