Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam uzsākuši būtiskas reformas, un veselības nozare ir un būs mūsu partijas prioritāte arī mūsu turpmākajā politiskajā darbībā. Tāpēc satraucoši un skumji dzirdēt, ka veselība nav starp topošās valdības prioritātēm, ka partijas izvairās no atbildības par šo sabiedrībai un nacionālajai drošībai tik būtisko nozari un nepiesaka spēcīgus ministru kandidātus, kas būtu gatavi iesāktās reformas turpināt.

Mani bieži dēvēja par pandēmijas laika ministru. Tam ir pamats, jo biju spiests televīzijas ekrānos kļūt par Covid-19 ziņu vēstnesi. Pandēmijas laikā izdevās panākt, ka gadiem "badinātā" veselības nozare ne vien tiek galā ar ārprātīgo pārslodzi, bet arī spēj ieviest Latvijā nepieredzēta ātruma un apjoma projektus.

Esam modernizējuši ārstniecības iestādes, nostiprinājuši valsts rezerves un slimnīcu gatavību lielam pacientu skaitam, attīstījuši nozares krīzes vadības sistēmu, daudz plašāk lietojam IKT gan nozares vadībā, gan ārstu darbā, gan saziņā ar pacientiem. Esam daudz gatavāki jauniem satricinājumiem, ja tādi nāks, un ielikti pamati tālākai nozares modernizācijai.

Visus četrus gadus veselības nozare ir bijusi valsts budžeta prioritāte Nr.1. Lai arī skaļākie miljoni bija vienreizējais finansējums pandēmijas novēršanai, arī veselības pamata budžetu ir izdevies četru gadu laikā palielināt par vairāk nekā 500 miljoniem eiro, no viena miljarda līdz pusotram, no 3,5% līdz 4,8% no IKP. Lielāko daļu, 364 miljonus eiro, esam novirzījuši mediķu algām, kuras gandrīz dubultotas. Tas ir lielākais, straujākais pieaugums, kāds Latvijas publiskajā sektorā pēdējā laikā pieredzēts.

Tomēr arī šis pieaugums galvenokārt ir bijusi tāda hroniskās krīzes novēršana nozarē, "slimnieka stabilizācija". Ir novērsts bads, bet nav uzaudzēti "tauki", nav parādījusies liekā nauda, ko (pēc K.Kariņa pārliecības) varētu novirzīt "sakārtošanai" vai attīstībai. Vēl aizvien Latvijas veselības aprūpes finansējums ir zemākais Eiropā, vien mazliet vairāk nekā puse no normālā. Tāpēc nemazinās rindas pēc valsts apmaksātiem ārstniecības pakalpojumiem, pietrūkst naudas kompensējamiem medikamentiem un izmeklējumiem.

Tagad ir nepieciešams turpināt finansējuma pieaugumu, lai panāktu attīstību. Lai Latvija varētu tuvoties attīstītām valstīm (vai vismaz kaimiņvalstīm) atbilstošam veselības aprūpes pakalpojumu līmenim. Bet arī citas valstis turpinās vēl palielināt ieguldījumus veselībā, attīstoties medicīnas iespējām un novecojot sabiedrībai. Tāpēc bez turpmāka finansējuma pieauguma Latvijas veselības aprūpes nozare slīdēs atpakaļ atpalicībā, ārsti un māsas – nabadzībā, diemžēl. Vēl vairāk - inflācijas spiediena apstākļos nākamgad veselībai būs nepieciešams vairāk naudas, lai saglabātu esošo pakalpojumu apjomu un pieejamību.

Neraugoties uz pandēmiju, esam iekustinājuši vairākas ilgstoši atliktas reformas nozares sakārtošanai – reto slimību un vēža ārstēšanas plānus, psihiskās veselības plānu, mediķu jauno atalgojuma modeli u.c. Tāpat vairākas nepieciešamās reformas ir kopīgi ar nozari izstrādātas, iesāktas un noliktas uz galda manam pēctecim, nākamajai valdībai un 14. Saeimai. Četras no tām jau gaida izskatīšanu valdībā, divi likumprojekti – Saeimā. Būs rūpīgi jāseko, lai labi un kopīgi iesāktais turpinās un neieguļ atvilktnēs.

Jaunais mediķu atalgojuma modelis

Kopā ar nozari esam izstrādājuši un Ministru kabinetā guvuši atbalstu jaunajam mediķu atalgojuma modelim. Tā ir reforma, kuru uzteic vadošie personāla vadības un atalgojuma sistēmu speciālisti, kurā iekļautas labākās pasaules prakses un OECD ieteikumi. Reforma ievieš caurredzamu, godīgu, izsekojamu darba samaksu – par padarītā darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem. Lai nopelnītu pienācīgu algu, mediķis nebūs spiests piestrādāt un pārstrādāties vairākās darbavietās. Jā, šī reforma nebūs iespējama bez papildu finansējuma. Lai 2023.gadā sāktu ieviest jauno kārtību, vajadzīgi 55 miljoni, tuvāko piecu gadu laikā – kopumā 335 miljoni eiro.

No novecojušās E-veselības uz jaunās paaudzes Digitālo Veselību

Manā darbības laikā ir izdevies stabilizēt daudz kritizētās E-veselības sistēmas darbu. Sūdzības saņemam mazāk. Tomēr mūsdienu prasībām tā neatbilst. Ar nozari esam parakstījuši sadarbības memorandu par pilnīgi citu pieeju digitalizācijai un modernu, digitālo tehnoloģiju iespējotu veselības aprūpi. Mums vairs nav vajadzīgas novecojušas un dārgas valsts megasistēmas, bet gan savienota, ērta un atvērta informācijas tehnoloģiju ekosistēma, kurā visi strādā pēc vienotiem standartiem un visiem pieejami vajadzīgie dati. Ekosistēma, kas ļauj attīstīt modernu veselības aprūpi - pacientiem un ārstiem ērtāku, pieejamāku, kurā ārsti pacienta ārstēšanā sadarbojas. Pieeju, kas ļaus ātrāk ieviest modernākās tehnoloģijas veselības aprūpē un kurā nepārtraukti noritēs inovācijas un pētniecība. Darbs pie pirmā Digitālās Veselības pilotprojekta - onkoloģijas reģistra, rit pilnā sparā.

Ģimenes medicīnas reforma - profilakse un 100% digitalizācija

Primārā veselības aprūpe ir mūsu "frontes līnija" un veselības aprūpes pamats. To balsta daudz entuziastu – uzņēmīgu, proaktīvu, mūsdienīgu, digitāli pratīgu ģimenes ārstu, kuri nemitīgi mācās un tiecas uzlabot pacientu aprūpi. Paldies viņiem par darbu, viņu pacientiem ir paveicies! Tomēr vārds "paveicās" 21. gadsimta veselības aprūpes sistēmā nav iederīgs. Tāpēc kopā ar ģimenes ārstu asociācijām esam sākuši veidot obligāto pakalpojumu klāstu, kas jānodrošina ikvienai praksei, un kvalitātes standartus, pievēršot īpašu uzmanību Latvijas "sāpju bērnam" – profilaksei.

Tāpat plānojam digitalizāciju ārsta darba atvieglošanai - mazāk atskaišu, visi pacienta dati acu priekšā, ar "vienu klikšķi" veicami e-nosūtījumi, e-izmeklējumi, e-pieraksti, e-saziņa ar pacientu. Šai modernizācijai, protams, vajadzīgs atbilstošs un motivējošs finansējums. Tāpēc 2023.gada budžeta prioritātēs, kas jau ir iesniegtas Finanšu ministrijā, ģimenes medicīnai prasām papildus 28 miljonus eiro. Nākamajam ministram par to būs jācīnās!

Veselības aprūpe - universāli pieejama un sabiedriski finansēta

Veselības aprūpe nevar būt atkarīga no ienākumiem vai nodokļu nomaksas. Mēģinājums ieviest "divu grozu" sistēmu, kurā ārstam būtu "jāstrādā par nodokļu inspektoru" un vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju pienāktos tikai neatliekamā aprūpe, ir cinisks un diskriminējošs. Tā draudētu būtiski pasliktināt gan šo iedzīvotāju veselību, gan kopējos sabiedrības rādītājus.

Esam spējuši apturēt šīs absurdās sistēmas stāšanos spēkā līdz 2023.gada 1.janvārim. Esam Saeimā iesnieguši labojumus, rosinot kā pamatprincipu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai noteikt Latvijā deklarētu dzīvesvietu. 14.Saeima nedrīkst "aizmirst" vai bremzēt likuma grozījumus, kas atceļ "divu grozu" sistēmu, jo veselības aprūpe ir pamata cilvēktiesības arī pēc 2023.gada 1.janvāra.

Uz pacientu centrēts onkoloģijas plāns

Izstrādāts, Ministru kabinetā apstiprināts un darboties sācis arī jaunais onkoloģijas veselības aprūpes uzlabošanas plāns 2022.-2024.gadam. Tas pilnā mērā atspoguļo arī Eiropas līmeņa uzstādījumu vēža ārstniecībā. Esam panākuši onkoloģijai līdz šim lielāko papildu piešķirto finansējumu veselības nozares budžetā – 30 miljonus eiro. Pateicoties tam, 2022.gada pirmajos septiņos mēnešos t.s. "dzeltenā koridora" priekšrocības izmantojuši jau pustūkstotis pacientu, sievietēm valsts beidzot pilnībā apmaksā krūšu rekonstrukcijas operācijas, kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatīvas zāles vēža ārstēšanai. Uzsāktie darbi jāturpina!

Psihiskā veselība beidzot prioritāšu augšgalā

Bērnu, jauniešu un pieaugušo psihiskā veselība Latvijā ilgstoši bija atstāta novārtā. Taču, sākot no Ilzes Viņķeles stāšanās veselības ministres darbā, izdevies panākt vēsturisku pagrieziena punktu! Beidzot arī Latvijā nostiprinās pārliecība, ka psihiskās veselības aprūpes stigmatizācijai nav vietas modernā sabiedrībā. Beidzot ir pieejamas valsts apmaksātas psihologu konsultācijas.

Turpmāk šis pakalpojumu klāsts ir jāpaplašina, jāsagatavo trūkstošie speciālisti, jāuzlabo psihiskās veselības aprūpes palīdzības sistēma un metodiskā vadība, plaši pieejamai jābūt informācijai par psiholoģiskās pašpalīdzības iespējām. Tam vajadzēs finansējumu.

Virzība uz cilvēcīgu veselības aprūpi

Pacientam veselības aprūpes sistēmā jājūtas droši, uzklausītam, aprūpētam. Diemžēl Latvijā tā ne vienmēr ir realitāte, ar kuru saskaras pacienti. Nozarē vajadzīga evolūcija izpratnei un priekšstatiem par pacienta tiesībām. Pie pacientu tiesību ievērošanas un uzraudzības stiprināšanas strādāja darba grupa Veselības inspekcijas vadībā, kurā bija piesaistīti gan pacientu tiesību eksperti, gan ārstējoši ārsti. Ir izstrādāti vairāki konkrēti priekšlikumi, kurus esam sākuši īstenot dzīvē. Virzām gan izmaiņas Pacientu tiesību likumā (šobrīd nodots sabiedriskajai apspriešanai), gan ieviešam labās prakses ārstniecības iestādēs.

Veselības nozarei nav vajadzīga revolūcija, bet gudri un regulāri finansēta evolūcija. "Jaunā Vienotība" un pārējās topošās koalīcijas partijas zina, ka nozares finansējumam vistuvākajā laikā jāsasniedz 6.5% no IKP un 15% no valsts budžeta. Par to lielākā daļa 14.Saeimā ievelēto, tostarp šobrīd jauno koalīciju veidojošo partiju, 7.septembrī parakstīja kopīgu memorandu ar Latvijas Ārstu biedrību un citām nozares organizācijām.

Kādam varētu rasties priekšstats, ka pēc 24. februāra Latvijā veselības aprūpes nozares problēmas zaudējušas savu aktualitāti. Tā nav tiesa! Drošas sabiedrības pamatā ir cilvēki, kuri uzticas valstij, jo tā rūpējas par viņu veselību. Latvijas sabiedrības veselība ir nacionālās drošības jautājums, tajā jāturpina investēt tāpat kā valsts iekšējā un ārējā drošībā. Līdzīgi kā to dara citas valstis, kurām vēlamies līdzināties.

Pats galvenais nākamā veselības ministra uzdevums būs par to pārliecināt savus kolēģus valdībā un parlamentā.

Novērtē šo rakstu:

11
150

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...