Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai otrās instances tiesa "pamanījusi" Pietiek pagājušā gada augustā aprakstīto dīvaino faktu, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldē, spriežot pēc tās oficiāli izsūtītiem dokumentiem, vienā un tajā pašā dienā funkcionējis gan pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, gan arī... viņa pienākumu izpildītāja Vineta Mistre.

Kā pērn rādīja viens no Pietiek rīcībā no dažādiem avotiem nonākušajiem Prevencijas pārvaldes lēmumiem saistībā ar fotoradaru fiksētiem ātruma pārkāpumiem, pagājušā gada 29. jūnijā pārvaldes priekšnieka postenī bijis Zivtiņš, kurš šādā statusā arī pieņēmis konkrēto lēmumu – noraidīt administratīvā akta pārsūdzību.

Taču otrs lēmums lika domāt, ka Zivtiņš, kurš pēdējos mēnešos nezināmu iemeslu dēļ atstādināts no publiskās informācijas sniegšanas par Ceļu policijas un satiksmes drošības tēmām, 29. jūnijā tomēr ir slimojis, atradies atvaļinājumā vai kādā cita veida prombūtnē, - līdzīgu lēmumu par administratīvā akta pārsūdzības noraidīšanu bija pieņēmusi Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Mistre.

Turklāt 29. jūnijā amata pienākumus it kā nepildījušā, it kā tomēr pildījušā Prevencijas pārvaldes priekšnieka Zivtiņa un viņa pienākumu izpildītājas Mistres viedoklis atsevišķās detaļās saistībā ar „radaru sodiem” būtiski atšķīries. Tā, piemēram, Zivtiņš savā lēmumā norādījis, ka tas – kaut arī ātruma pārkāpšana fiksēta Garkalnes novadā – pārsūdzams tikai administratīvās tiesas Rēzeknes tiesu namā, savukārt Mistre par savu lēmumu norādījusi, ka tas pārsūdzams Rīgā.

Oficiālais policijas skaidrojums bija - Zivtiņa un Mistres atrašanās vienā un tajā pašā amatā vienā un tajā pašā dienā esot tikai birokrātiska ilūzija. Patiesībā Zivtiņš vienu no aktiem esot parakstījis pirms došanās atvaļinājumā, savukārt Mistre parakstījusies kā priekšnieka pienākumu izpildītāja Zivtiņa atvaļinājuma laikā. Abi akti esot sagatavoti dažādos datumos un parakstīti dažādos datumos, tikai sekretariātā reģistrēti 29. jūnijā.

Pirmās instances tiesa šajos faktos neko prettiesisku nesaskatīja, taču nu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija, izskatot ar šiem aktiem saistīto "fotoradara lietu", Valsts policijas apgalvojumus ir atzinusi par nepamatotiem un uz šī pamata atcēlusi konkrētajam autovadītājam uzlikto naudas sodu.

Pietiek šodien publisko pilnu šī interesantā tiesas sprieduma tekstu, kas vēlreiz parāda birokrātisko haosu, kas valdīja ap fotoradariem:

"SPRIEDUMS

Rīgā, 2013.gada 4.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2013.gada 20.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar Aivara L. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu, un konstatēja:

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", valsts reģistrācijas numurs ..., īpašniekam ... uzlikts naudas sods Ls 20,00 apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta piekto daļu (lietas 20.lapa).

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk — Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6. - 10.lapa).

Par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 Aivars L. iesniedza sūdzību (lietas 4. - 5.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu (turpmāk tekstā - Spriedums) atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr.312 un Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 40. - 42.lapa).

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks pilnīgi un vispusīgi izvērtējis visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK 272.panta prasībām. Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma materiālus un sūdzībā norādītos apstākļus, uzskatījusi, ka nav pamata apšaubīt, ka 2012.gada 20.martā pīkst. 13.20 ar ātruma mērīšanas iekārtu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-651431) fiksēts transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", ar valsts reģistrācijas numuru ..., braukšanas ātrums 91km/h, ceļa zīmes Nr.323 darbības zonā, kur atļautais ātrums ir 70km/h.

Tiesa atzinusi, ka tas apstāklis, ka fotoradars tika ievietots pēc krustojuma, nevar būt par pamatu uzskatam, ka ceļa zīme Nr. 323 nedarbojas, jo no lietas materiāliem pievienotām fotogrāfijām skaidri redzams, ka ātruma mērīšanas iekārta fiksēja braukšanas ātrumu ceļa zīmes darbības zonā, mērījums veikts ceļa zīmes virzienā, un automašīna nav šķērsojusi krustojumu, tas nozīmē, ka braukšanas ātrums tika fiksēts tieši ceļa zīmes darbības zonā.

Tiesa, izskatot sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nav konstatējusi Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu atcelt iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības. Tiesa secinājusi, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par Sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības, ir ievēroti Latvijas APK nosacījumi, kas noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem, līdz ar to tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 289. 'panta trešo daļu pilnībā pievienojusies Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 norādītajai motivācijai un atzinusi, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kādēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Par minēto spriedumu Aivars L. iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, jo tiesnesis spriedumā nav devis nekādu vērtējumu pieteikumā norādītajiem apstākļiem par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 pieļautajiem pārkāpumiem. Norāda, ka pirmās instances tiesas sēdē tiesnesis noraidījis viņa aizstāves lūgumu atlikt lietas izskatīšanu un izprasīt no Prevencijas pārvaldes pierādījumus par to, kāda amatpersona 2012.gada 29.jūnijā pildīja Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumus. Tiesnesis noraidījis arī citus viņa azistāves pieteiktos lūgumus, kas būtu svarīgi lietas izlemšanā. Norāda, ka sūdzībai tiek pievienots Prevencijas pārvaldes priekšnieka v.i. V.Mistres 2012.gada 29.jūnija lēmums un intemetsaitā „pietiek.com" 2012.gada 9.augustā publicētais raksts.

Sūdzības iesniedzējs citējis „Dokumenta juridiskā spēka likuma" 4.pantu un 2012.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 3.2.punktu. Uzskata, k,a tā kā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 nav atrodams lēmuma parakstīšanas datums, šim lēmumam nav juridiska spēka. Uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā ir ignorēti Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

Bez tam, Aivars L. sūdzībā norādījis motīvus, ar kuriem tika pārsūdzēts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312. Lūdz atcelt 2012.gada 7.decembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu un atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr.312 un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Apelācijas instances tiesas sēdē Aivara L. aizstāve Ineta Malahovska apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajai motivācijai un lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pilnvarotais pārstāvis I.Dovāns tiesas sēdē norādīja, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr. 312 ir norādīts gan tā autors, gan datums, ir personas paraksts, līdz ar ko šim dokumentam ir juridisks spēks. Lūdza atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus, noklausījusies Aivara L. aizstāves Inetas Malahovskas un Prevencijas pārvaldes pilnvarotā pārstāvja I.Dovāna paskaidrojumus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 289.2.panta un 289.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā ,,a" nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Latvijas APK 274.panta otrās daļas 4.punkts (274.panta otrās daļas 3.punkts likuma redakcijā, kas bija spēkā uz 2012.gada 29.jūniju) noteic, ka institūcija (amatpersona), kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, pieņem lēmumu, kurā norāda lietas izskatīšanas datumu.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk - Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6.- 10.lapa).

Rīgas apgabaltiesā saņemts 2013.gada 8.februāra Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa paziņojums Nr. 20/3-1-4311, no kura redzams, ka ar Valsts policijas 2012.gada 25.maija pavēli Nr. 1098 E.Zivtiņam piešķirta ikgadējā atvaļinājuma neizmantotā daļa no 2012.gada 22.jūnija līdz 27.jūlijam (lietas 58.lapa).

Tiesu kolēģija secina, ka uz 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 pieņemšanas un parakstīšanas brīdi Prevencijas pārvaldes priekšnieks E.Zivtiņš atradās atvaļinājumā, līdz ar ko pārkāptas Latvijas APK noteiktās prasības par lietas izskatīšanas datuma norādīšanu un minētais lēmums nav uzskatāms par dokumentu, kurš ieguvis juridisku spēku.

Tiesu kolēģija atzīst, ka nav vērtējama Prevencijas pārvaldes 2013.gada 8.februāra paziņojumā minētā informācija, ka 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 E.Zivtiņš parakstījis 2012.gada 31.maijā un nodevis to kancelejā reģistrēšanai, jo no minētā lēmuma nepārprotami izriet, ka Aivara L. sūdzība ir izskatīta un lēmums pieņemts 2012.gada 29.jūnijā.

Pie minētajiem apstākļiem saskaņā ar Latvijas APK 289."panta pirmo daļu - 289. "panta otrās daļas 2.punktu pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļami, līdz ar ko atceļams Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Pārējiem Aivara L. apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes, pastāvot norādīto atcelšanas nosacījumu esamībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289." pantu, 289."pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu tiesu kolēģija nosprieda:

Atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312.

Atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Liekuļi

FotoIr gana vecs liekulības piemērs. Reiz Jēzus Kristus sestdienā sinagogā izārstēja kādu astoņpadsmit gadus vecu meiteni.
Lasīt visu...

21

Latviskās nelietības zvaigžņu stunda

FotoTas viss, kas 2019.gada decembra vidū notiek ar un ap Lembergu, noteikti ir kārtējā tipiski latviskā nelietība divos virzienos: 1) verdziska kalpošana ASV interesēm un 2) zemiski agresīva vēršanās pret gudru tautieti, nelietīgi izmantojot zināmus apstākļus.
Lasīt visu...

12

Draud Kariņa un Bordāna ostu apvērsums

FotoJau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.
Lasīt visu...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

Rīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un...

Foto

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD)...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par...

Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....