Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai otrās instances tiesa "pamanījusi" Pietiek pagājušā gada augustā aprakstīto dīvaino faktu, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldē, spriežot pēc tās oficiāli izsūtītiem dokumentiem, vienā un tajā pašā dienā funkcionējis gan pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, gan arī... viņa pienākumu izpildītāja Vineta Mistre.

Kā pērn rādīja viens no Pietiek rīcībā no dažādiem avotiem nonākušajiem Prevencijas pārvaldes lēmumiem saistībā ar fotoradaru fiksētiem ātruma pārkāpumiem, pagājušā gada 29. jūnijā pārvaldes priekšnieka postenī bijis Zivtiņš, kurš šādā statusā arī pieņēmis konkrēto lēmumu – noraidīt administratīvā akta pārsūdzību.

Taču otrs lēmums lika domāt, ka Zivtiņš, kurš pēdējos mēnešos nezināmu iemeslu dēļ atstādināts no publiskās informācijas sniegšanas par Ceļu policijas un satiksmes drošības tēmām, 29. jūnijā tomēr ir slimojis, atradies atvaļinājumā vai kādā cita veida prombūtnē, - līdzīgu lēmumu par administratīvā akta pārsūdzības noraidīšanu bija pieņēmusi Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Mistre.

Turklāt 29. jūnijā amata pienākumus it kā nepildījušā, it kā tomēr pildījušā Prevencijas pārvaldes priekšnieka Zivtiņa un viņa pienākumu izpildītājas Mistres viedoklis atsevišķās detaļās saistībā ar „radaru sodiem” būtiski atšķīries. Tā, piemēram, Zivtiņš savā lēmumā norādījis, ka tas – kaut arī ātruma pārkāpšana fiksēta Garkalnes novadā – pārsūdzams tikai administratīvās tiesas Rēzeknes tiesu namā, savukārt Mistre par savu lēmumu norādījusi, ka tas pārsūdzams Rīgā.

Oficiālais policijas skaidrojums bija - Zivtiņa un Mistres atrašanās vienā un tajā pašā amatā vienā un tajā pašā dienā esot tikai birokrātiska ilūzija. Patiesībā Zivtiņš vienu no aktiem esot parakstījis pirms došanās atvaļinājumā, savukārt Mistre parakstījusies kā priekšnieka pienākumu izpildītāja Zivtiņa atvaļinājuma laikā. Abi akti esot sagatavoti dažādos datumos un parakstīti dažādos datumos, tikai sekretariātā reģistrēti 29. jūnijā.

Pirmās instances tiesa šajos faktos neko prettiesisku nesaskatīja, taču nu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija, izskatot ar šiem aktiem saistīto "fotoradara lietu", Valsts policijas apgalvojumus ir atzinusi par nepamatotiem un uz šī pamata atcēlusi konkrētajam autovadītājam uzlikto naudas sodu.

Pietiek šodien publisko pilnu šī interesantā tiesas sprieduma tekstu, kas vēlreiz parāda birokrātisko haosu, kas valdīja ap fotoradariem:

"SPRIEDUMS

Rīgā, 2013.gada 4.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2013.gada 20.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar Aivara L. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu, un konstatēja:

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", valsts reģistrācijas numurs ..., īpašniekam ... uzlikts naudas sods Ls 20,00 apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta piekto daļu (lietas 20.lapa).

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk — Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6. - 10.lapa).

Par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 Aivars L. iesniedza sūdzību (lietas 4. - 5.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu (turpmāk tekstā - Spriedums) atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr.312 un Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 40. - 42.lapa).

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks pilnīgi un vispusīgi izvērtējis visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK 272.panta prasībām. Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma materiālus un sūdzībā norādītos apstākļus, uzskatījusi, ka nav pamata apšaubīt, ka 2012.gada 20.martā pīkst. 13.20 ar ātruma mērīšanas iekārtu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-651431) fiksēts transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", ar valsts reģistrācijas numuru ..., braukšanas ātrums 91km/h, ceļa zīmes Nr.323 darbības zonā, kur atļautais ātrums ir 70km/h.

Tiesa atzinusi, ka tas apstāklis, ka fotoradars tika ievietots pēc krustojuma, nevar būt par pamatu uzskatam, ka ceļa zīme Nr. 323 nedarbojas, jo no lietas materiāliem pievienotām fotogrāfijām skaidri redzams, ka ātruma mērīšanas iekārta fiksēja braukšanas ātrumu ceļa zīmes darbības zonā, mērījums veikts ceļa zīmes virzienā, un automašīna nav šķērsojusi krustojumu, tas nozīmē, ka braukšanas ātrums tika fiksēts tieši ceļa zīmes darbības zonā.

Tiesa, izskatot sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nav konstatējusi Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu atcelt iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības. Tiesa secinājusi, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par Sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības, ir ievēroti Latvijas APK nosacījumi, kas noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem, līdz ar to tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 289. 'panta trešo daļu pilnībā pievienojusies Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 norādītajai motivācijai un atzinusi, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kādēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Par minēto spriedumu Aivars L. iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, jo tiesnesis spriedumā nav devis nekādu vērtējumu pieteikumā norādītajiem apstākļiem par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 pieļautajiem pārkāpumiem. Norāda, ka pirmās instances tiesas sēdē tiesnesis noraidījis viņa aizstāves lūgumu atlikt lietas izskatīšanu un izprasīt no Prevencijas pārvaldes pierādījumus par to, kāda amatpersona 2012.gada 29.jūnijā pildīja Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumus. Tiesnesis noraidījis arī citus viņa azistāves pieteiktos lūgumus, kas būtu svarīgi lietas izlemšanā. Norāda, ka sūdzībai tiek pievienots Prevencijas pārvaldes priekšnieka v.i. V.Mistres 2012.gada 29.jūnija lēmums un intemetsaitā „pietiek.com" 2012.gada 9.augustā publicētais raksts.

Sūdzības iesniedzējs citējis „Dokumenta juridiskā spēka likuma" 4.pantu un 2012.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 3.2.punktu. Uzskata, k,a tā kā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 nav atrodams lēmuma parakstīšanas datums, šim lēmumam nav juridiska spēka. Uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā ir ignorēti Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

Bez tam, Aivars L. sūdzībā norādījis motīvus, ar kuriem tika pārsūdzēts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312. Lūdz atcelt 2012.gada 7.decembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu un atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr.312 un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Apelācijas instances tiesas sēdē Aivara L. aizstāve Ineta Malahovska apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajai motivācijai un lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pilnvarotais pārstāvis I.Dovāns tiesas sēdē norādīja, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr. 312 ir norādīts gan tā autors, gan datums, ir personas paraksts, līdz ar ko šim dokumentam ir juridisks spēks. Lūdza atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus, noklausījusies Aivara L. aizstāves Inetas Malahovskas un Prevencijas pārvaldes pilnvarotā pārstāvja I.Dovāna paskaidrojumus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 289.2.panta un 289.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā ,,a" nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Latvijas APK 274.panta otrās daļas 4.punkts (274.panta otrās daļas 3.punkts likuma redakcijā, kas bija spēkā uz 2012.gada 29.jūniju) noteic, ka institūcija (amatpersona), kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, pieņem lēmumu, kurā norāda lietas izskatīšanas datumu.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk - Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6.- 10.lapa).

Rīgas apgabaltiesā saņemts 2013.gada 8.februāra Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa paziņojums Nr. 20/3-1-4311, no kura redzams, ka ar Valsts policijas 2012.gada 25.maija pavēli Nr. 1098 E.Zivtiņam piešķirta ikgadējā atvaļinājuma neizmantotā daļa no 2012.gada 22.jūnija līdz 27.jūlijam (lietas 58.lapa).

Tiesu kolēģija secina, ka uz 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 pieņemšanas un parakstīšanas brīdi Prevencijas pārvaldes priekšnieks E.Zivtiņš atradās atvaļinājumā, līdz ar ko pārkāptas Latvijas APK noteiktās prasības par lietas izskatīšanas datuma norādīšanu un minētais lēmums nav uzskatāms par dokumentu, kurš ieguvis juridisku spēku.

Tiesu kolēģija atzīst, ka nav vērtējama Prevencijas pārvaldes 2013.gada 8.februāra paziņojumā minētā informācija, ka 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 E.Zivtiņš parakstījis 2012.gada 31.maijā un nodevis to kancelejā reģistrēšanai, jo no minētā lēmuma nepārprotami izriet, ka Aivara L. sūdzība ir izskatīta un lēmums pieņemts 2012.gada 29.jūnijā.

Pie minētajiem apstākļiem saskaņā ar Latvijas APK 289."panta pirmo daļu - 289. "panta otrās daļas 2.punktu pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļami, līdz ar ko atceļams Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Pārējiem Aivara L. apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes, pastāvot norādīto atcelšanas nosacījumu esamībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289." pantu, 289."pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu tiesu kolēģija nosprieda:

Atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312.

Atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...