Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai otrās instances tiesa "pamanījusi" Pietiek pagājušā gada augustā aprakstīto dīvaino faktu, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldē, spriežot pēc tās oficiāli izsūtītiem dokumentiem, vienā un tajā pašā dienā funkcionējis gan pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš, gan arī... viņa pienākumu izpildītāja Vineta Mistre.

Kā pērn rādīja viens no Pietiek rīcībā no dažādiem avotiem nonākušajiem Prevencijas pārvaldes lēmumiem saistībā ar fotoradaru fiksētiem ātruma pārkāpumiem, pagājušā gada 29. jūnijā pārvaldes priekšnieka postenī bijis Zivtiņš, kurš šādā statusā arī pieņēmis konkrēto lēmumu – noraidīt administratīvā akta pārsūdzību.

Taču otrs lēmums lika domāt, ka Zivtiņš, kurš pēdējos mēnešos nezināmu iemeslu dēļ atstādināts no publiskās informācijas sniegšanas par Ceļu policijas un satiksmes drošības tēmām, 29. jūnijā tomēr ir slimojis, atradies atvaļinājumā vai kādā cita veida prombūtnē, - līdzīgu lēmumu par administratīvā akta pārsūdzības noraidīšanu bija pieņēmusi Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Mistre.

Turklāt 29. jūnijā amata pienākumus it kā nepildījušā, it kā tomēr pildījušā Prevencijas pārvaldes priekšnieka Zivtiņa un viņa pienākumu izpildītājas Mistres viedoklis atsevišķās detaļās saistībā ar „radaru sodiem” būtiski atšķīries. Tā, piemēram, Zivtiņš savā lēmumā norādījis, ka tas – kaut arī ātruma pārkāpšana fiksēta Garkalnes novadā – pārsūdzams tikai administratīvās tiesas Rēzeknes tiesu namā, savukārt Mistre par savu lēmumu norādījusi, ka tas pārsūdzams Rīgā.

Oficiālais policijas skaidrojums bija - Zivtiņa un Mistres atrašanās vienā un tajā pašā amatā vienā un tajā pašā dienā esot tikai birokrātiska ilūzija. Patiesībā Zivtiņš vienu no aktiem esot parakstījis pirms došanās atvaļinājumā, savukārt Mistre parakstījusies kā priekšnieka pienākumu izpildītāja Zivtiņa atvaļinājuma laikā. Abi akti esot sagatavoti dažādos datumos un parakstīti dažādos datumos, tikai sekretariātā reģistrēti 29. jūnijā.

Pirmās instances tiesa šajos faktos neko prettiesisku nesaskatīja, taču nu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija, izskatot ar šiem aktiem saistīto "fotoradara lietu", Valsts policijas apgalvojumus ir atzinusi par nepamatotiem un uz šī pamata atcēlusi konkrētajam autovadītājam uzlikto naudas sodu.

Pietiek šodien publisko pilnu šī interesantā tiesas sprieduma tekstu, kas vēlreiz parāda birokrātisko haosu, kas valdīja ap fotoradariem:

"SPRIEDUMS

Rīgā, 2013.gada 4.martā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2013.gada 20.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar Aivara L. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu, un konstatēja:

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", valsts reģistrācijas numurs ..., īpašniekam ... uzlikts naudas sods Ls 20,00 apmērā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. panta piekto daļu (lietas 20.lapa).

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk — Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6. - 10.lapa).

Par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 Aivars L. iesniedza sūdzību (lietas 4. - 5.lapa).

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu (turpmāk tekstā - Spriedums) atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr.312 un Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 40. - 42.lapa).

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieks pilnīgi un vispusīgi izvērtējis visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Latvijas APK 272.panta prasībām. Tiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma materiālus un sūdzībā norādītos apstākļus, uzskatījusi, ka nav pamata apšaubīt, ka 2012.gada 20.martā pīkst. 13.20 ar ātruma mērīšanas iekārtu PoliScan Speed M1HP (sērijas Nr.PS-651431) fiksēts transportlīdzekļa „NISSAN NAVARA", ar valsts reģistrācijas numuru ..., braukšanas ātrums 91km/h, ceļa zīmes Nr.323 darbības zonā, kur atļautais ātrums ir 70km/h.

Tiesa atzinusi, ka tas apstāklis, ka fotoradars tika ievietots pēc krustojuma, nevar būt par pamatu uzskatam, ka ceļa zīme Nr. 323 nedarbojas, jo no lietas materiāliem pievienotām fotogrāfijām skaidri redzams, ka ātruma mērīšanas iekārta fiksēja braukšanas ātrumu ceļa zīmes darbības zonā, mērījums veikts ceļa zīmes virzienā, un automašīna nav šķērsojusi krustojumu, tas nozīmē, ka braukšanas ātrums tika fiksēts tieši ceļa zīmes darbības zonā.

Tiesa, izskatot sūdzību un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nav konstatējusi Latvijas APK 289.12panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu atcelt iestādes lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības. Tiesa secinājusi, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu par Sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības, ir ievēroti Latvijas APK nosacījumi, kas noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem, līdz ar to tiesa, saskaņā ar Latvijas APK 289. 'panta trešo daļu pilnībā pievienojusies Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 norādītajai motivācijai un atzinusi, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kādēļ sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Par minēto spriedumu Aivars L. iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā, jo tiesnesis spriedumā nav devis nekādu vērtējumu pieteikumā norādītajiem apstākļiem par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 pieļautajiem pārkāpumiem. Norāda, ka pirmās instances tiesas sēdē tiesnesis noraidījis viņa aizstāves lūgumu atlikt lietas izskatīšanu un izprasīt no Prevencijas pārvaldes pierādījumus par to, kāda amatpersona 2012.gada 29.jūnijā pildīja Prevencijas pārvaldes priekšnieka pienākumus. Tiesnesis noraidījis arī citus viņa azistāves pieteiktos lūgumus, kas būtu svarīgi lietas izlemšanā. Norāda, ka sūdzībai tiek pievienots Prevencijas pārvaldes priekšnieka v.i. V.Mistres 2012.gada 29.jūnija lēmums un intemetsaitā „pietiek.com" 2012.gada 9.augustā publicētais raksts.

Sūdzības iesniedzējs citējis „Dokumenta juridiskā spēka likuma" 4.pantu un 2012.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 3.2.punktu. Uzskata, k,a tā kā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr.312 nav atrodams lēmuma parakstīšanas datums, šim lēmumam nav juridiska spēka. Uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā ir ignorēti Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.

Bez tam, Aivars L. sūdzībā norādījis motīvus, ar kuriem tika pārsūdzēts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312. Lūdz atcelt 2012.gada 7.decembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu un atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr.312 un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Apelācijas instances tiesas sēdē Aivara L. aizstāve Ineta Malahovska apelācijas sūdzību uzturēja atbilstoši tajā izklāstītajai motivācijai un lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt lietvedību administratīvajā lietā.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes pilnvarotais pārstāvis I.Dovāns tiesas sēdē norādīja, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumā Nr. 312 ir norādīts gan tā autors, gan datums, ir personas paraksts, līdz ar ko šim dokumentam ir juridisks spēks. Lūdza atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus, noklausījusies Aivara L. aizstāves Inetas Malahovskas un Prevencijas pārvaldes pilnvarotā pārstāvja I.Dovāna paskaidrojumus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Krimināllietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 289.2.panta un 289.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā ,,a" nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Latvijas APK 274.panta otrās daļas 4.punkts (274.panta otrās daļas 3.punkts likuma redakcijā, kas bija spēkā uz 2012.gada 29.jūniju) noteic, ka institūcija (amatpersona), kas izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, pieņem lēmumu, kurā norāda lietas izskatīšanas datumu.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 (turpmāk - Lēmums) 2012.gada 28.marta protokols - lēmums Nr. FR00040219 atstāts negrozīts, bet Aivara L. sūdzība noraidīta (lietas 6.- 10.lapa).

Rīgas apgabaltiesā saņemts 2013.gada 8.februāra Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa paziņojums Nr. 20/3-1-4311, no kura redzams, ka ar Valsts policijas 2012.gada 25.maija pavēli Nr. 1098 E.Zivtiņam piešķirta ikgadējā atvaļinājuma neizmantotā daļa no 2012.gada 22.jūnija līdz 27.jūlijam (lietas 58.lapa).

Tiesu kolēģija secina, ka uz 2012.gada 29.jūnija lēmuma Nr. 312 pieņemšanas un parakstīšanas brīdi Prevencijas pārvaldes priekšnieks E.Zivtiņš atradās atvaļinājumā, līdz ar ko pārkāptas Latvijas APK noteiktās prasības par lietas izskatīšanas datuma norādīšanu un minētais lēmums nav uzskatāms par dokumentu, kurš ieguvis juridisku spēku.

Tiesu kolēģija atzīst, ka nav vērtējama Prevencijas pārvaldes 2013.gada 8.februāra paziņojumā minētā informācija, ka 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312 E.Zivtiņš parakstījis 2012.gada 31.maijā un nodevis to kancelejā reģistrēšanai, jo no minētā lēmuma nepārprotami izriet, ka Aivara L. sūdzība ir izskatīta un lēmums pieņemts 2012.gada 29.jūnijā.

Pie minētajiem apstākļiem saskaņā ar Latvijas APK 289."panta pirmo daļu - 289. "panta otrās daļas 2.punktu pirmās instances tiesas spriedums un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmums Nr. 312 ir atceļami, līdz ar ko atceļams Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr. FR00040219 un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

Pārējiem Aivara L. apelācijas sūdzībā norādītajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes, pastāvot norādīto atcelšanas nosacījumu esamībai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289." pantu, 289."pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu tiesu kolēģija nosprieda:

Atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2012.gada 7.decembra spriedumu un Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes priekšnieka E.Zivtiņa 2012.gada 29.jūnija lēmumu Nr. 312.

Atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja inspektores A.Vanagas 2012.gada 28.marta administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr. FR00040219 un lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...