Tikai publicitāte liek darboties prokuratūras darbiniekiem likuma ietvaros
Vjatkinu ģimene18.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Portālā Pietiek, kā arī citviet tika publicēta atklāta vēstule prezidentam, un, pateicoties tikai šīm publikācijām, beidzot (vairāk kā pēc gada) tika uzsākts kriminālprocess. Tomēr tā virzība un mūsu īpašuma "aizsardzība” ir vairāk nekā dīvaina, jo uzticēta aizdomās turētajam, kurš, iespējams, jau visu īpašumu ir izsaimniekojis.
Pēdējo sūdzību nosūtījām šodien Ģenerālprokuratūrai, lai gan, zinot tās "ieinteresētību" zemāku prokuratūras darbinieku rīcības izvērtēšanā, sūdzība, visticamākais, tiks pārsūtīta uz Aizkraukles prokuratūru un atbildi sniegs tie, par kuriem ir uzrakstīta sūdzība.
Ņemot vērā to, ka tikai publicitāte liek darboties prokuratūras darbiniekiem likuma ietvaros (piemēram, nesen pēc lietas publicitātes turkiem realizētie mājlopi tika atgriezti nekavējoties īpašniekiem, un šis gadījums teorētiski bija vēl bezcerīgāks īpašniekiem jo viņu gadījumā bija noformēts darījums, bet mūsu gadījumā nav pat pamata uzskatīt, ka darījums būtu bijis), lūdzam šīs sūdzības saturu nopublicēt.
Sūdzība par Aizkraukles prokuratūras rīcību Kriminālprocesā Nr.11370061912.
2011.gada maijā griezāmies ar iesniegumu policijā par mūsu ģimenei piederošo 139 šķirnes mājlopu piesavināšanās fakta konstatēšanu, norādot, ka aizdomās turamā persona ir Z/S Sluķenes īpašnieks Gundars Lutinskis (iepriekš politiskās partijas Jaunais laiks Neretas novada deputātu kandidāts ).
Neskatoties uz to, ka vairākkārt griezāmies prokuratūrā ar lūgumiem valsts policijas rīcību atzīt par prettiesisku (neizmeklējot piesavināšanās faktus un neierosinot krimināllietu), Zemgales apgabala prokuratūrā tikai pēc tam, kad pēc gada tika uzrakstīta atklāta vēstule Valsts prezidentam, pēc Ģenerālprokuratūras rīkojuma ierosināja krimināllietu par piesavināšanās fakta konstatēšanu.
Īsi pēc krimināllietas Nr.11370061912 ierosināšanas mēs tikām atzīti par cietušajām personām un Gundars Lutinskis tika atzīts par aizdomās turamo personu. Saskaņā ar Krimināllietas materiāliem no 139 šķirnes mājlopiem uz krimināllietas ierosināšanas laiku G.Lutinskis bija paspējis likvidēt 96 mājlopus.
Ņemot vērā to, ka lielāko daļu mājlopu G.Lutinskis bija likvidējis, kā arī to, ka nevēlējāmies, lai atlikušie dzīvie palikušie mājlopi uz izmeklēšanas laiku atrastos aizdomās turētā pārvaldībā, vairākkārt lūdzām Prokuratūru nodrošināt mums piederošā īpašuma (atlikušā) saglabāšanu, uzliekot arestu mājlopiem vai norīkojot citu personu (nevis aizdomās turamo) to pārvaldīšanai.
Tiesa atteica mūsu lūgumu apmierināt tiesībsargājošo institūciju rīcības dēļ (procesuālu nepilnību dēļ), policijas darbinieki tiesai (iespējams, apzināti) neuzrādīja būtiskus krimināllietas dokumentus, kādi ir nepieciešami šī lūguma apmierināšanai (dokumentu, ar kuru mēs esam atzīti par cietušajām personām, kā arī dokumentu, ar kuru esam norādījuši mums radīto zaudējumu apmēru un lūguši kompensāciju), lēmumu (kurš, kā izrādījās, ir pieņemts pirms tiesas) par to, ka esam cietušās personas, no policijas saņēmām tikai pēc tiesā iesniegtās sūdzības (par pirmās instances tiesas lēmumu) izskatīšanas augstākā tiesas instancē, lai gan pirms tiesas no policijas mutiski mums tika paziņots, ka šāda lēmuma par to, ka esam atzīti par cietušajām personām, vēl nav.
2012.gada 12.septembrī atkārtoti vērsāmies ar lūgumu nodrošināt mūsu īpašuma aizsardzību izmeklēšanas laikā Aizkraukles rajona prokuratūrā, kā arī lūdzām konstatēt iestādes (policijas) rīcību un norādījām uz iespējamu interešu konfliktu.
No prokuratūras atbildi uz iesniegto sūdzību neesam saņēmuši līdz šim brīdim, vizītes laikā (šā gada oktobrī) Aizkraukles rajona prokuratūrā mums tika mutiski paziņots, ka atbildīgā prokuratūras darbiniece ir saslimusi un tādēļ mūsu sūdzības virzība ir apturēta.
Neapšaubāmi secināms, ka tiesībsargājošās iestādes nenodrošina mūsu īpašumtiesību aizsardzību kriminālprocesā, jo, neskatoties uz mūsu rakstiski izteiktajiem lūgumiem nodrošināt tiesību aizsardzību, tiek pieļauts, ka aizdomās turētās personas brīvā rīcībā līdz šim atrodas mums piederošais īpašums, tiesībsargājošās iestādes aizsardzību nav nodrošinājušas, pat neskatoties uz to, ka 98 mājlopus no 139 aizdomās turamā persona ir paspējusi pretlikumīgi likvidēt, gūstot sev labumu jau līdz krimināllietas ierosināšanai.
Ņemot vērā aizdomās turamās personas rīcību (likvidējot 97 mājlopus līdz krimināllietas ierosināšanai), mums nav nekādas pārliecības par to, ka šī persona neturpina noziedzīgā nodarījuma realizēšanu (un neizsaimnieko mūsu mantu) arī pēc tam, kad šī persona atzīta par aizdomās turēto īpaši smaga nozieguma izdarīšanā, par kura izdarīšanu krimināllikumā paredzēta mantas konfiskācija.
Saskaņā ar augstākminēto lūdzam:
1) Nomainīt procesa virzītāju un izziņas veicēju, uzdot krimināllietas izmeklēšanu veikt cita tiesu apgabala prokuratūrai, uzdodot par pienākumu izmeklēt Aizkraukles rajona prokuratūrā 2012.gada 12.septembrī iesniegtajā sūdzībā norādītos faktus un apmierināt sūdzībā izteiktos lūgumus.
2) Noskaidrot, vai aizdomās turamā persona pēc tam, kad tika atzīta par aizdomās turēto personu, nav turpinājusi noziedzīgās darbības (realizējusi mums piederošo mantu).
3) Nodrošināt mūsu īpašuma aizsardzību, uzliekot arestu atlikušajiem mājlopiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
