Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē!
Egils Levits*05.05.2023.
Komentāri (80)
Iesaki rakstu: 
Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki! Alūksnieši! Godājamie klātesošie!
I
Pirms 33 gadiem ar deklarāciju par Latvijas Neatkarības atjaunošanu atdzima Latvijas valstiskums.
Mēs cīnījāmies un atguvām svešas varas varmācīgi atņemto neatkarību.
Mūsu tauta atkal kļuva par noteicēju savā zemē.
II
Šodien Latvijas valsts un teritorijas neaizskaramības sardzē stāvat jūs – Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji.
Jums līdzās ir jaunsargi un nākamie virsnieki no Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas.
Kopā jūs sargājat Latvijas pilsoņu drošību un mieru.
Kopā jūs sargājat mūsu valsts brīvību un neatkarību.
Tas ir cēls un svēts uzdevums. Tā ir atbildīga misija, ko jūs godam pildāt.
III
Krievijas iebrukums Ukrainā parāda, ka arī 21. gadsimta Eiropā savu zemi var nākties aizstāvēt ar militārajiem līdzekļiem.
Valstij uzticīgi un labi sagatavoti bruņotie spēki, ko atbalsta iekšējie dienesti un visa sabiedrība, ir mūsu aizsardzības pamatā.
IV
Latvija jau 19 gadu ir NATO dalībvalsts.
Mūsu sabiedrotie ir daudzkārt apliecinājuši, ka aizsargāts tiek ikvienas dalībvalsts teritorijas katrs centimetrs.
Mūsu sabiedrotie ir ar mums arī šodien.
Viņu uzticamais atbalsts ir pieaudzis un vēl pieaugs.
Latvija var justies droši un mierīgi.
V
NATO militārie komandieri patlaban izstrādā plānus pastāvīga, pilnvērtīga militārā spēka pastiprināšanai alianses Austrumu flangā.
Mēs Latvijā jau esam sākuši gatavot vietu jaunai NATO bāzei.
Mūsu aizsardzības politikas nolūks ir atturēt jebkādas agresijas vēlmes pret mūsu valsti.
Tādēļ ievērojami tiks pastiprināts arī mūsu kaujas gatavības līmenis.
Baltijas reģiona drošību noteikti stiprina arī Somijas lēmums kļūt par alianses dalībvalsti.
Tuvākajā laikā sveiksim arī Zviedriju šeit, NATO saimē.
VI
Līdzdalība pasaules visstiprākajā aizsardzības aliansē Latvijai uzliek arī pienākumus.
Tādēļ ir svarīgi, lai mūsu bruņoto spēku karavīri un iekšlietu struktūru darbinieki ir labi mācīti un apgādāti, ka viņi darbojas profesionāli.
Napoleons reiz ir teicis, ka morālais spēks pret fizisko ir kā trīs pret vienu.
Šodien Krievija izvērš nopietnu psiholoģisko jeb kognitīvo karu pret Rietumiem, arī pret Latviju un latviešiem.
Informatīvais karš ir tā centrālais, bet nebūt ne vienīgais elements.
Tāpat kā visā demokrātiskajā Rietumu pasaulē, arī Latvijā ir cilvēki, kuri apzināti vai neapzināti izplata Krievijas atklātos vai slēptos vēstījumus, melus un dezinformāciju.
To mērķis ir sēt neuzticību pret mūsu Latvijas valsti un tās institūcijām, likt šaubīties par Latvijas valsts ilgtspēju, par demokrātijas noturību pasaulē un par Rietumu solidaritāti.
Taču mums jāprot šos vēstījumus atšifrēt. Mums jāprot arī atpazīt avotus, kas šos vēstījumus izplata.
Skaidrs pasaules redzējums, piederības apziņa neatkarīgai, demokrātiskai un latviskai Latvijai, kā arī prasme kritiski izvērtēt informāciju, tai skaitā arī sociālos tīklos, un atpazīt tur pretinieka vēstījumus, arī ja tie ir smalki paslēpti, palīdzēs mūsu cilvēkiem neiekrist šajā slazdā.
VII
Jāatceras, ka mūsdienās sabiedrības valstiskajai apziņai un bruņoto spēku patriotiskajai morālei un motivācijai ir vismaz tikpat liela vai pat vēl lielāka loma kā modernam militārajam ekipējumam.
Jūs, karavīri, esat ne tikai augsti kvalificēti profesionāļi, bet arī atbildīgi Latvijas pilsoņi ar īpašu uzdevumu.
Jūsu uzdevums ir ne tikai kaujas laukā, bet arī ikdienā, katru dienu, 24 stundas diennaktī, iestāties par Latvijas valsti.
Drīz jūsu vidū būs jauniesauktie Valsts aizsardzības dienesta karavīri. Jūsu, profesionālo karavīru, uzdevums būs ne tikai mācīt viņus apieties ar ieroci, bet arī stiprināt viņu patriotismu.
Valsts aizsardzībai ir nepieciešami abi elementi – gan moderns bruņojums, gan patriotisms un pārliecība par savu valsti.
To mēs šodien vislabāk redzam Ukrainā. Mēs vēsturiski izprotam ukraiņus, viņu cīņu un atbalstām to visos iespējamajos veidos.
VIII
Arī mums Latvijā jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti, savu tautu un savu demokrātiju.
Esmu pārliecināts, ka Nacionālie bruņotie spēki un robežsargi, policisti, ugunsdzēsēji un glābēji diendienā šim uzdevumam ir gatavi.
Latviju stipru dara tās pilsoņu patriotisms un mīlestība uz savu valsti.
Mūsu visu vienotība ir varens spēks.
IX
Sveicu jūs Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 33. gadadienā!
Latvijas tautas vārdā pateicos par jūsu dienestu, par jūsu profesionalitāti, disciplīnu un par jūsu patriotismu. Esiet vienmēr uzticīgi Latvijai!
Dievs, svētī Latviju!
* runa Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltītajā militārajā parādē Alūksnē
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
