Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Valdis Zatlers no 19. līdz 22. decembrim uzturoties oficiālā vizītē Krievijā, tiksies ne tikai ar kaimiņvalsts prezidentu Dmitriju Medvedevu, bet arī premjeru Vladimiru Putinu, ar kuru runās par abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumiem. Ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts, kura specializācija ir tieši Krievija, Pietiek pauž uzskatu, ka tikšanās ar Putinu piešķir Zatlera vizītei papildu nozīmi. Atbildot uz Pietiek jautājumiem, politologs uzsver, ka tieši Putina, nevis Medvedeva rokās atrodas reālās ekonomisko lēmumu pieņemšanas sviras.
Cik būtiska ir nianse, ka Zatlers savā Maskavas vizītē tiksies arī ar premjeru Putinu?
Tā ir vissvarīgākā nianse visā vizītē. Zatlera vizītes iznākums un rezultativitāte būs atkarīga no tā, vai ar viņu tiksies Putins, jo viņa rokās atrodas praktisko ekonomisko un citu uzdevumu risinājumi. Prezidentam Medvedevam, kaut arī ļoti ietekmīgai un cienītai personai, patlaban rokās nav praktisko uzdevumu realizācijas mehānismu – finanšu sviru, lēmumu pieņemšanas sviru, starpvalstu līgumu realizācijas, starpvaldību sadarbības. Viss tas atrodas premjerministra Putina rokās, kurš ir tā galva, kas ir pagriezta uz praktisko uzdevumu risināšanu.
Ir spekulācijas, ka Putins kandidēs nākamajās prezidenta vēlēšanās un atgriezīsies Kremlī. Šī nianse arī piešķir nozīmi faktam, ka Zatlers tiksies ar Putinu?
Patlaban šīs spekulācijas ir ļoti izplatītas, un tur ir daudzas sazvērestības teorijas, leģendas. Bet es nedomāju, ka Zatlera vizīte ir ar tik tālejošu saturu, lai šai niansei būtu nozīme.
Jūsuprāt, Zatlera vizītes nozīme Latvijā nav pārspīlēta? Gaidas nav pārāk lielas?
Zināt, protams, ka mēs uzskatām sevi par pasaules nabu un stratēģiski ļoti nozīmīgu. Taču mums nav jāaizmirst, ka šī vizīte notiek ļoti dziļā kontekstā ar tiem kontekstiem, kuri attīstās starp NATO un Krieviju, starp Eiropas Savienību un Krieviju, un šīs vizītes iznākums jāskatās arī šajā kontekstā. Krievija tomēr grib veidot daudz labākas attiecības ar ES valstīm, no kurām parasti izskan antikrieviski lozungi un antikrieviski mēģinājumi deprimēt [nomākt, nospiest] Krieviju. Šai vizītei būs sava loma, sava vieta tālākajās ārpolitiskajās darbībās.
Skandāls ap WikiLeaks, kura publiskotajā informācijā skarta arī Baltijas valstu aizsardzība no iespējamiem Krievijas draudiem, piešķir kādu fonu Zatlera vizītei Maskavā?
Sākotnēji Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kad uzzināja par WikiLeaks, pateica, ka tā ir ļoti interesanta lasāmviela, kurai nebūtu vajadzības pievērst uzmanību. Taču tad, kad WikiLeaks nopublicēja informāciju par NATO plāniem iekļaut Baltijas valstis Polijas aizsardzības plānā, Krievija tam piešķīra liela starptautiska notikuma nozīmi, pieprasot apstiprinājumu vai noliegumu no NATO.
Vai nav tā, ka Krievija koķetē ar šo tēmu, jo tai taču sen bija zināms par šo plānu?
Nu, protams, nu, bet dabiski, ka tas bija zināms un bija skaidrs, ka tādi plāni pastāv.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
