Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašu rezonansi sabiedrībā š.g. septembrī izraisījusi situācija Rīgas pilsētas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kad skolotāja Iveta Ratinīka mācību procesā izmantoja dzejnieces Agneses Krivades dzejoli “Svētīgi”. Pēc skolotājas I.Ratinīkas vārdiem[1] dzejolis "bija izaicinošs", tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.

Šajā brīdī apstāsimies un aplūkosim situāciju kopumā.

Filozofs, rakstnieks un portāla "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins norāda, ka, viņaprāt, sašutums par konkrēto dzejoli ir kvalitātes pierādījums. "Tā ir labas dzejas pazīme, labas dzejas liktenis - raisīt skandālu un diskusijas."[2]

No I.Šlāpina teiktā izriet, ka labas dzejas kritērijs ir radītā ažiotāža, nevis dzejas estētiskais baudījums. Ažiotāžas kā mērauklas izmantošana mākslas darbu novērtējumā arvien biežāk kļūst par vienu no galvenajiem kritērijiem un ir saistīta ar mākslas komercializāciju kopumā.

Taču atgriezīsimies pie izglītības procesa un aplūkosim, ko par bērnu tiesību aizsardzību un izglītošanu saka normatīvie akti.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.pantā teiks, ka “bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus:

1) sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;

2) bērna orientāciju uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu;

3) bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām.”

Savukārt, Izglītības likuma 2.pants nosaka, ka “šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja:

1) iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā;

2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;

3) tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.”

Līdz šim Izglītības likums deklaratīvi noteica tikumiskās attīstības nepieciešamību, taču tajā nebija reāla un praktiska mehānisma, kā sasniegt šo mērķi. Saeima, veicot šī gada grozījumus Izglītības likumā, uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt audzināšanas (t.sk., valstiskās un tikumiskās audzināšanas) vadlīnijas, t.i., metodoloģiski noteikt mehānismu, kā tiks sasniegts likuma mērķis. Dotajā brīdī Izglītības un zinātnes ministrija izvairās no šī pienākuma un ministre M.Seile paziņoja, ka tā nav viņas prioritāte[3].

Biedrības “Asociācija Ģimene” aptaujātie vecāki ir vienisprātis – bērnu izglītošanas pamatmērķis un metodes nedrīkst būt pretrunā ar vispārpieņemtajām morāles un tikumības normām. Necenzētu vārdu lietošana filmās[4] un datorspēlēs[5] ir reglamentēta ar Ministru kabineta noteikumiem, kā arī to lietošana ir aizliegta sociālās korekcijas izglītības iestādēs[6]. Tādēļ ir rūpīgi jāizvērtē katrs gadījums, kad mācību procesā rodas nepieciešamība lietot materiālus, kas satur lamuvārdus, vulgārismus u.c., iepriekš saskaņojot to ar nepilngadīgo bērnu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem.

Lai noskaidrotu vecāku viedokļus par radušos situāciju, lamuvārdu lietošanu izglītības procesā, vecāku lomu un Izglītības un zinātnes ministres rīcību, biedrība “Asociācija Ģimene” veica vecāku aptauju, uzdodot trīs jautājumus, un piedāvā iepazīties ar vecāku atbildēm.

Jautājums: Vai jums ir pieņemams, ka vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās mācību procesā tiek lietoti materiāli, kuros ir atrodami lamuvārdi un rupjības? Kāpēc?

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

Nē, mums tas nav pieņemams. Kad sižetu par šo dzejoli pārraidīja televīzijā, tad vietās, kur bija jāskan lamuvārdiem, skanēja "piiiii". Kāpēc lai šādu ierobežojumu lietot lamuvārdus nebūtu arī skolās un kāpēc lai skolās kādam būtu tiesības skaļi izrunāt lamuvārdus. Nevēlamies, lai mūsu bērni augtu visatļautības garā. Piemērs ar dzejoli var radīt bērnos apziņu, ka noteiktās situācijās un pie noteiktiem apstākļiem robežas nedarbojas un kas vienā situācijā ir aizliegts, otrā ir atļauts utt., ka viss ir relatīvs. Tad varbūt arī mākslas vārdā ir attaisnojama arī vardarbība vai krimināli sodāma rīcība? Galvenais taču, lai būtu skandāls un provokācija?! Noteikti esam pret rupjību un lamuvārdu izmantošanu, jo absolūti nav skaidrs, ko labu tas bērniem var dot, tāpat viņi lamuvārdus dzirdēs ikdienā, kāpēc lai arī skolā papildus tas tiktu mācību saturā iekļauts kā kaut kas pozitīvs vai zināmās situācijās atļauts.  

Inese (31) divu bērnu mamma:

Man nav iebildumi, ka mācību procesā tiek izmantots šāda žanra dzejolis (uzsvars uz vārdu žanrs), tai pat laikā dzejolī vārds "svētīgi" liecina par to, ka šis garadarbs ir balstīts uz kādu pirmavotu (citāts no Bībeles) un profesionālam pedagogam jāapzinās, ka šāds dzejolis var aizskart ticīga cilvēka jūtas, un ka klasē var mācīties bērns, kas apmeklē svētdienas skolu vai nāk no ticīgas ģimenes, kurā nemāca smieties/izsmiet otra ticību vai jūtas.  Ja šis dzejolis tika izmantots, lai vidusskolas literatūras profila kursa audzēknis iepazītos ar šādu žanra paraugu, tad tādu var izmantot (tai pat laikā ir tikpat uzskatāma rakstura dzeja, kas neaizvaino ticīgos), jo pirms tam šāds skolēns būs iepazinies arī ar citiem literatūras žanriem (šo saku no personīgās pieredzes), tāpēc profilkursa bērniem būs savādāka pieeja, veicot analīzi. Ja šāds dzejolis tiek izmantots vispārīgajā kursā jeb parastajā literatūras stundā, tad neatbalstu šāda parauga (jeb dzejoļa) izmantošanu, jo bērniem šajā vecumā nav tik nobriedusi psihe, lai viņš spētu distancēties no uzrakstītā, lai pilnvērtīgi un mērķtiecīgi tiktu veikta darba analīze. Šāda dzejoļa izmantošana veicina bērnos nihilisma sajūtu. Ja skolotājs vēlējās parādīt, kā bērniem nevajadzētu izpausties mākslā. tad šo dzejoli varēja izmantot, lai gan neticu, ka skolotājs tā bija domājis. Tik pat labi zīmēšanas skolotājs var iedrošināt bērnu būt radošam un brīvi izpaust sevi grafiti mākslā - tas vainagosies ar to, ka mājas un sētas būs apzīmētas, jo tā ir (it kā) māksla...

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Nav pieņemams. Skolā ir jāsniedz zināšanas un jāpalīdz tās apgūt, jāpalīdz bērniem izaugt par tikumīgiem un atbildīgiem cilvēkiem. Atbildīgiem kā par vārdiem, tā arī par darbiem. Ģimene ir audzināšanas pamats, tomēr skolā bērni sastopas lielākā skaitā, iet uz stundām pie skolotājiem, no kuriem gan viņi, gan vecāki sagaida skološanu. Katra ģimene ir savādāka, un bērni lamu vārdus un rupjības var dzirdēt arī ģimenē, pagalmā. Tomēr kādēļ bērniem, kas tos mājās nedzird, jo vecāki tos nelieto, rupjības un lamuvārdi būtu jādzird skolā no skolotājiem ? Tas tā nedrīkst būt. Ja vidusskolā apskata tautas mantojumu un Dainu skapja nerātnās dainas, tad tas ir tāds tautas mantojums - tautas folklora, patiesā dzīve toreiz, kad tās tika vāktas – vēsture. Tas, ko tauta runāja un sacerēja, bet ko neskandināja Dziesmusvētkos un publiski. Kad ir dzirdami lamu vārdi? Vispirms jau tad, kad ir pierasts tos lietot ikdienā. Tad, kad ir dusmas, kad gribas kādam nodarīt pāri, apsmiet, ņirgāties, kad gribas kaut ko izdarīt, bet var tikai skaļi kliegt un lamāties – varbūt palīdzēs. Bet kā tieši tie palīdz? Atbildes nav. Katrs tētis un mamma grib, lai viņu bērni dzīvotu labāk nekā viņi paši, jo mēs saviem bērniem gādājam un vēlam visu to labāko. Lamuvārdi šajā pūriņā neietilpst.

Jautājums: Kāda ir vecāku loma mācību satura izvēlē un pārraudzībā? Vai vecākiem būtu pilnībā jāpaļaujas uz pedagogu profesionalitāti un mācību satura izvēli? 

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

Vecākiem jābūt tiesībām ietekmēt mācību saturu un tiesībām celt trauksmi, ja mācību saturā parādās lietas, kas vecāku ieskatā var kaitēt bērniem. Nevar, protams, būt situācija, kad vecāki nesamērīgi iejaucas profesionāļu darbā, bet ja vecāks redz potenciālu kaitējumu bērnam, viņam jābūt ne tikai tiesībām, bet arī pienākumam iejaukties un skaļi paust savu viedokli un šādu viedokli, ja tas ir pamatots, nevar neņemt vērā. 

Inese (31) divu bērnu mamma:

Līdzšinējā pieredze rāda, ka vecākiem nav liela loma mācību satura izvēlē un pārraudzībā, kā IZM nolem, tā arī skolās tas tiek ieviests. Mācību iestādēs pastāv iestādes padomes (ar vecāku pārstāvjiem), taču tai ir tikai rekomendējoša loma, jo skolas vadība var rīkoties, kā vēlas. Vecākiem būtu jāpaļaujas uz pedagoga profesionalitāti, tai pat laikā, ka pedagogs/skolas vadība vēlas mācību procesā ieviest jauninājumus (kā šoreiz, it kā ejot līdzi laikam, jo mūsdienu jaunatne saskaras ikdienā ar šādu leksiku), tad to vajadzēja izskatīt iestādes padomē, pajautājot vecāku viedokli. Tad arī vecākiem būtu izskaidrota šāda darba izmantošana mācību procesā un mērķis, ko plānots ar to sasniegt.

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Vecāki nav kontrolējošās institūcijas – vienkārši nepietiks laika. Nevar izbēgt no skolotāju patvaļas. To nevar 100% preventīvi novērst. Ir jāreaģē uz jau notikušiem incidentiem. Vecākiem, kuri  paši dienas laikā ir aizņemti savā darbā, nav iespējas sekot skolotāju - profesionāļu sniegumam, kontrolēt tos. Tam ir skolas vadība, padomes, kurās arī piedalās vecāki. Redzu to kā vienu no iespējām iekšā skolā ietekmēt procesus no vecāku puses. Ir arī vecāku sapulces, kuras ir jāapmeklē, ja ir vēlēšanās uzzināt, kas notiek skolā. Noteikti varam ieskatīties bērnu mācību grāmatās un pierakstos, lai uzzinātu, ko bērns mācās skolā. Tam vecākiem pašiem ir jāatrod laiks, ja vien iztikas pelnīšana ārpus mājas nav atņēmusi pēdējos spēkus.

Jautājums: Izglītības un zinātnes ministre M.Seile nav iebildusi pret šāda dzejoļa lietošanu skolā, vien norādījusi, ka "Ir pagājis tas laiks, kad visā valstī bija viena mācību grāmata, kurā katrs vārds bija cenzūras pārbaudīts un neskaitāmās institūcijās saskaņots. Ir labi, ka šis laiks ir pagātnē." http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1340-macibu-lidzeklu-izvele-ir-pedagoga-profesionala-atbildiba Kā jūs vērtējat ministres M.Seiles rīcību dotajā gadījumā? Vai ministre ir rīkojusies atbildīgi, nepievēršot uzmanību lamuvārdu un rupjību lietošanai mācību procesā un pat atbalstot to?

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

Ministres arguments par cenzūru ir diezgan vājš. Tad jau televīzijā skanošie "piii" arī ir cenzūra. Iespējams, ka ministrei pašai nav skaidra viedokļa par tikumības jautājumu un tāpēc ir šāda "muļļāšanās" aiz bailēm kļūt nemodernai, nepopulārai un vecmodīgai. Ministrei pirmajai būtu jāspēj identificēt situācijas no "tikumības" viedokļa un šādā situācijā būtu jāreaģē. Ja runa būtu par augstskolu studentiem, kur studē pilngadīgas un zināmu briedumu sasniegušas personas, tad situācija ir savādāka un studiju vai pētnieciskiem mērķiem varētu arī izmantot šādus "gara darbus", kas satur  arī necenzētu leksiku, bet darbā ar nepilngadīgiem jauniešiem nedomājam, ka tas var dot kādu labumu.

Inese (31) divu bērnu mamma:

Atbalstu, ka vairs nav tik liela cenzūra, taču savā ziņā esam iebraukuši otrā grāvī - katrs māca, ko vēlas. Un paši skolotāji ir apjukuši, kuru mācību grāmatu izmantot, lai sagatavotu bērnus gala pārbaudījumiem. Man šķiet, ka nemitīga jaunu mācību materiālu štancēšana pāraugusi tīri labā un ienesīgā biznesā (kam? gan jau paši zina...) Man nav iebildumu, ka bērniem kā slikts mākslas paraugs tiek parādīts šāda veida dzejolis (šoreiz gan tā noteikti nebija), jo ar bērniem nevajag baidīties runāt atklāti arī par tēmām, par kurām mūsu skolas laikā nemaz nerunāja (līdzīgi kā par seksu u.tml.), taču jebkam ir ROBEŽAS, un šoreiz klaji tika pārkāptas robežas attiecībā uz to, kas svēts ir ticīgam cilvēkam. Ja ministre un šī konkrētā pedagoģe katru rītu, izejot no mājas durvīm, uz sava paklājiņa ieraudzītu kaimiņa suņa kaku, kāpēc tad viņai būtu iebildumi (domāju, ka būtu iebildumi)! Bet par ko izteikt iebildumu, ja kaimiņš uzskatīs, ka viņa suns rada mākslas darbu?! Problēma ir tā, ka mūsdienu sabiedrībā ļoti pazudušas robežas, pazudusi cieņa pret otru cilvēku. Un par cieņu pret sevi mēs atceramies tikai tad, kad personīgi jūtamies aizskarti... Ministrei un konkrētajai skolotājai jāzina, ka skolotāja viena no misijām ir saliedēt klasi, skolotājam klasē jābūt bērna uzticības personai, nevis jānodarbojas ar savu ambīciju realizēšanu. Vai šī pedagoģe padomāja, kā jūtas bērns-kristietis, kad šāds "dzejnieks", kuram pašam, iespējams, bērnībā ir bijušas problēmas, tagad ar savu "garadarbu" pasmejas par otra ticību?! Varbūt tad lai ministre arī pārstāj stāstīt, cik svarīga ir skolas un vecāku sadarbība, ja atbalsta šādu neprofesionālu pedagoga pieeju, izvēloties mācību saturu? Vai viņa ir padomājusi, kā jūtas ticīgie vecāki? Vai viņi var būt motivēti sadarboties ar skolu?! Domāju, ka ne...

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Ministre ir persona, kuras pārvaldībā ir visa izglītības sistēma, un kuras politiskos lēmumus atbilstošajā ministrijā īsteno valsts sekretārs. Viņas viedoklis ir svarīgs kaut vai tādēļ, ka raksturo viņu pašu – ko viņa domā, kā uztver notiekošo, ko uzskata par pieņemamu, un ko nē. Tas ietekmē notikumus visā izglītības sistēmā. Zivis pūstot no galvas. Turklāt pašas to noteikti vairs nejūt. Pēc galvas pūst arī pārējais ķermenis.


[1]  Rakstnieku savienība aicina tikumisko audzināšanu nepārvērst par mākslas darbu kropļošanu. Diena, 06.10.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/kd/literatura/rakstnieku-savieniba-aicina-tikumisko-audzinasanu-neparverst-par-makslas-darbu-kroplosanu-14114488
[2] Zēgners H. E. 'Dzejnieks var lietot visus vārdus, ko vien grib'. Autore un citi literāti par sašutumu radījušo dzejoli 'Svētīgi'. Delfi, 29.09.2015. Pieejams:  http://www.delfi.lv/kultura/news/books/dzejnieks-var-lietot-visus-vardus-ko-vien-grib-autore-un-citi-literati-par-sasutumu-radijuso-dzejoli-svetigi.d?id=46522811
[3] Ušakovs, iebilstot pret rupjiem vārdiem dzejā, uzdod pārbaudīt mācību programmas Rīgā. Diena, 30.09.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/latvija/zinas/usakovs-iebilstot-pret-rupjiem-vardiem-dzeja-uzdod-parbaudit-macibu-programmas-riga-14113745

[4] Ministru kabineta 29.06.2010. noteikumi Nr.587 “Filmu klasifikācijas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/213315-filmu-klasifikacijas-noteikumi

[5] Ministru kabineta 06.06.2006. noteikumi Nr.452 “Datorspēļu izplatīšanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/137101-datorspelu-izplatisanas-noteikumi

[6] Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumi Nr.88 “Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=225269&version_date=07.02.2011

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...