Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Plašu rezonansi sabiedrībā š.g. septembrī izraisījusi situācija Rīgas pilsētas Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kad skolotāja Iveta Ratinīka mācību procesā izmantoja dzejnieces Agneses Krivades dzejoli “Svētīgi”. Pēc skolotājas I.Ratinīkas vārdiem[1] dzejolis "bija izaicinošs", tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.

Šajā brīdī apstāsimies un aplūkosim situāciju kopumā.

Filozofs, rakstnieks un portāla "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins norāda, ka, viņaprāt, sašutums par konkrēto dzejoli ir kvalitātes pierādījums. "Tā ir labas dzejas pazīme, labas dzejas liktenis - raisīt skandālu un diskusijas."[2]

No I.Šlāpina teiktā izriet, ka labas dzejas kritērijs ir radītā ažiotāža, nevis dzejas estētiskais baudījums. Ažiotāžas kā mērauklas izmantošana mākslas darbu novērtējumā arvien biežāk kļūst par vienu no galvenajiem kritērijiem un ir saistīta ar mākslas komercializāciju kopumā.

Taču atgriezīsimies pie izglītības procesa un aplūkosim, ko par bērnu tiesību aizsardzību un izglītošanu saka normatīvie akti.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.pantā teiks, ka “bērna tiesības tiek aizsargātas, lai sasniegtu šādus mērķus:

1) sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bērnā;

2) bērna orientāciju uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu;

3) bērna orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību un vienu no sabiedrības un indivīda galvenajām vērtībām.”

Savukārt, Izglītības likuma 2.pants nosaka, ka “šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja:

1) iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinību jomā;

2) iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē;

3) tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.”

Līdz šim Izglītības likums deklaratīvi noteica tikumiskās attīstības nepieciešamību, taču tajā nebija reāla un praktiska mehānisma, kā sasniegt šo mērķi. Saeima, veicot šī gada grozījumus Izglītības likumā, uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt audzināšanas (t.sk., valstiskās un tikumiskās audzināšanas) vadlīnijas, t.i., metodoloģiski noteikt mehānismu, kā tiks sasniegts likuma mērķis. Dotajā brīdī Izglītības un zinātnes ministrija izvairās no šī pienākuma un ministre M.Seile paziņoja, ka tā nav viņas prioritāte[3].

Biedrības “Asociācija Ģimene” aptaujātie vecāki ir vienisprātis – bērnu izglītošanas pamatmērķis un metodes nedrīkst būt pretrunā ar vispārpieņemtajām morāles un tikumības normām. Necenzētu vārdu lietošana filmās[4] un datorspēlēs[5] ir reglamentēta ar Ministru kabineta noteikumiem, kā arī to lietošana ir aizliegta sociālās korekcijas izglītības iestādēs[6]. Tādēļ ir rūpīgi jāizvērtē katrs gadījums, kad mācību procesā rodas nepieciešamība lietot materiālus, kas satur lamuvārdus, vulgārismus u.c., iepriekš saskaņojot to ar nepilngadīgo bērnu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem.

Lai noskaidrotu vecāku viedokļus par radušos situāciju, lamuvārdu lietošanu izglītības procesā, vecāku lomu un Izglītības un zinātnes ministres rīcību, biedrība “Asociācija Ģimene” veica vecāku aptauju, uzdodot trīs jautājumus, un piedāvā iepazīties ar vecāku atbildēm.

Jautājums: Vai jums ir pieņemams, ka vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās mācību procesā tiek lietoti materiāli, kuros ir atrodami lamuvārdi un rupjības? Kāpēc?

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

Nē, mums tas nav pieņemams. Kad sižetu par šo dzejoli pārraidīja televīzijā, tad vietās, kur bija jāskan lamuvārdiem, skanēja "piiiii". Kāpēc lai šādu ierobežojumu lietot lamuvārdus nebūtu arī skolās un kāpēc lai skolās kādam būtu tiesības skaļi izrunāt lamuvārdus. Nevēlamies, lai mūsu bērni augtu visatļautības garā. Piemērs ar dzejoli var radīt bērnos apziņu, ka noteiktās situācijās un pie noteiktiem apstākļiem robežas nedarbojas un kas vienā situācijā ir aizliegts, otrā ir atļauts utt., ka viss ir relatīvs. Tad varbūt arī mākslas vārdā ir attaisnojama arī vardarbība vai krimināli sodāma rīcība? Galvenais taču, lai būtu skandāls un provokācija?! Noteikti esam pret rupjību un lamuvārdu izmantošanu, jo absolūti nav skaidrs, ko labu tas bērniem var dot, tāpat viņi lamuvārdus dzirdēs ikdienā, kāpēc lai arī skolā papildus tas tiktu mācību saturā iekļauts kā kaut kas pozitīvs vai zināmās situācijās atļauts.  

Inese (31) divu bērnu mamma:

Man nav iebildumi, ka mācību procesā tiek izmantots šāda žanra dzejolis (uzsvars uz vārdu žanrs), tai pat laikā dzejolī vārds "svētīgi" liecina par to, ka šis garadarbs ir balstīts uz kādu pirmavotu (citāts no Bībeles) un profesionālam pedagogam jāapzinās, ka šāds dzejolis var aizskart ticīga cilvēka jūtas, un ka klasē var mācīties bērns, kas apmeklē svētdienas skolu vai nāk no ticīgas ģimenes, kurā nemāca smieties/izsmiet otra ticību vai jūtas.  Ja šis dzejolis tika izmantots, lai vidusskolas literatūras profila kursa audzēknis iepazītos ar šādu žanra paraugu, tad tādu var izmantot (tai pat laikā ir tikpat uzskatāma rakstura dzeja, kas neaizvaino ticīgos), jo pirms tam šāds skolēns būs iepazinies arī ar citiem literatūras žanriem (šo saku no personīgās pieredzes), tāpēc profilkursa bērniem būs savādāka pieeja, veicot analīzi. Ja šāds dzejolis tiek izmantots vispārīgajā kursā jeb parastajā literatūras stundā, tad neatbalstu šāda parauga (jeb dzejoļa) izmantošanu, jo bērniem šajā vecumā nav tik nobriedusi psihe, lai viņš spētu distancēties no uzrakstītā, lai pilnvērtīgi un mērķtiecīgi tiktu veikta darba analīze. Šāda dzejoļa izmantošana veicina bērnos nihilisma sajūtu. Ja skolotājs vēlējās parādīt, kā bērniem nevajadzētu izpausties mākslā. tad šo dzejoli varēja izmantot, lai gan neticu, ka skolotājs tā bija domājis. Tik pat labi zīmēšanas skolotājs var iedrošināt bērnu būt radošam un brīvi izpaust sevi grafiti mākslā - tas vainagosies ar to, ka mājas un sētas būs apzīmētas, jo tā ir (it kā) māksla...

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Nav pieņemams. Skolā ir jāsniedz zināšanas un jāpalīdz tās apgūt, jāpalīdz bērniem izaugt par tikumīgiem un atbildīgiem cilvēkiem. Atbildīgiem kā par vārdiem, tā arī par darbiem. Ģimene ir audzināšanas pamats, tomēr skolā bērni sastopas lielākā skaitā, iet uz stundām pie skolotājiem, no kuriem gan viņi, gan vecāki sagaida skološanu. Katra ģimene ir savādāka, un bērni lamu vārdus un rupjības var dzirdēt arī ģimenē, pagalmā. Tomēr kādēļ bērniem, kas tos mājās nedzird, jo vecāki tos nelieto, rupjības un lamuvārdi būtu jādzird skolā no skolotājiem ? Tas tā nedrīkst būt. Ja vidusskolā apskata tautas mantojumu un Dainu skapja nerātnās dainas, tad tas ir tāds tautas mantojums - tautas folklora, patiesā dzīve toreiz, kad tās tika vāktas – vēsture. Tas, ko tauta runāja un sacerēja, bet ko neskandināja Dziesmusvētkos un publiski. Kad ir dzirdami lamu vārdi? Vispirms jau tad, kad ir pierasts tos lietot ikdienā. Tad, kad ir dusmas, kad gribas kādam nodarīt pāri, apsmiet, ņirgāties, kad gribas kaut ko izdarīt, bet var tikai skaļi kliegt un lamāties – varbūt palīdzēs. Bet kā tieši tie palīdz? Atbildes nav. Katrs tētis un mamma grib, lai viņu bērni dzīvotu labāk nekā viņi paši, jo mēs saviem bērniem gādājam un vēlam visu to labāko. Lamuvārdi šajā pūriņā neietilpst.

Jautājums: Kāda ir vecāku loma mācību satura izvēlē un pārraudzībā? Vai vecākiem būtu pilnībā jāpaļaujas uz pedagogu profesionalitāti un mācību satura izvēli? 

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

Vecākiem jābūt tiesībām ietekmēt mācību saturu un tiesībām celt trauksmi, ja mācību saturā parādās lietas, kas vecāku ieskatā var kaitēt bērniem. Nevar, protams, būt situācija, kad vecāki nesamērīgi iejaucas profesionāļu darbā, bet ja vecāks redz potenciālu kaitējumu bērnam, viņam jābūt ne tikai tiesībām, bet arī pienākumam iejaukties un skaļi paust savu viedokli un šādu viedokli, ja tas ir pamatots, nevar neņemt vērā. 

Inese (31) divu bērnu mamma:

Līdzšinējā pieredze rāda, ka vecākiem nav liela loma mācību satura izvēlē un pārraudzībā, kā IZM nolem, tā arī skolās tas tiek ieviests. Mācību iestādēs pastāv iestādes padomes (ar vecāku pārstāvjiem), taču tai ir tikai rekomendējoša loma, jo skolas vadība var rīkoties, kā vēlas. Vecākiem būtu jāpaļaujas uz pedagoga profesionalitāti, tai pat laikā, ka pedagogs/skolas vadība vēlas mācību procesā ieviest jauninājumus (kā šoreiz, it kā ejot līdzi laikam, jo mūsdienu jaunatne saskaras ikdienā ar šādu leksiku), tad to vajadzēja izskatīt iestādes padomē, pajautājot vecāku viedokli. Tad arī vecākiem būtu izskaidrota šāda darba izmantošana mācību procesā un mērķis, ko plānots ar to sasniegt.

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Vecāki nav kontrolējošās institūcijas – vienkārši nepietiks laika. Nevar izbēgt no skolotāju patvaļas. To nevar 100% preventīvi novērst. Ir jāreaģē uz jau notikušiem incidentiem. Vecākiem, kuri  paši dienas laikā ir aizņemti savā darbā, nav iespējas sekot skolotāju - profesionāļu sniegumam, kontrolēt tos. Tam ir skolas vadība, padomes, kurās arī piedalās vecāki. Redzu to kā vienu no iespējām iekšā skolā ietekmēt procesus no vecāku puses. Ir arī vecāku sapulces, kuras ir jāapmeklē, ja ir vēlēšanās uzzināt, kas notiek skolā. Noteikti varam ieskatīties bērnu mācību grāmatās un pierakstos, lai uzzinātu, ko bērns mācās skolā. Tam vecākiem pašiem ir jāatrod laiks, ja vien iztikas pelnīšana ārpus mājas nav atņēmusi pēdējos spēkus.

Jautājums: Izglītības un zinātnes ministre M.Seile nav iebildusi pret šāda dzejoļa lietošanu skolā, vien norādījusi, ka "Ir pagājis tas laiks, kad visā valstī bija viena mācību grāmata, kurā katrs vārds bija cenzūras pārbaudīts un neskaitāmās institūcijās saskaņots. Ir labi, ka šis laiks ir pagātnē." http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1340-macibu-lidzeklu-izvele-ir-pedagoga-profesionala-atbildiba Kā jūs vērtējat ministres M.Seiles rīcību dotajā gadījumā? Vai ministre ir rīkojusies atbildīgi, nepievēršot uzmanību lamuvārdu un rupjību lietošanai mācību procesā un pat atbalstot to?

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

Ministres arguments par cenzūru ir diezgan vājš. Tad jau televīzijā skanošie "piii" arī ir cenzūra. Iespējams, ka ministrei pašai nav skaidra viedokļa par tikumības jautājumu un tāpēc ir šāda "muļļāšanās" aiz bailēm kļūt nemodernai, nepopulārai un vecmodīgai. Ministrei pirmajai būtu jāspēj identificēt situācijas no "tikumības" viedokļa un šādā situācijā būtu jāreaģē. Ja runa būtu par augstskolu studentiem, kur studē pilngadīgas un zināmu briedumu sasniegušas personas, tad situācija ir savādāka un studiju vai pētnieciskiem mērķiem varētu arī izmantot šādus "gara darbus", kas satur  arī necenzētu leksiku, bet darbā ar nepilngadīgiem jauniešiem nedomājam, ka tas var dot kādu labumu.

Inese (31) divu bērnu mamma:

Atbalstu, ka vairs nav tik liela cenzūra, taču savā ziņā esam iebraukuši otrā grāvī - katrs māca, ko vēlas. Un paši skolotāji ir apjukuši, kuru mācību grāmatu izmantot, lai sagatavotu bērnus gala pārbaudījumiem. Man šķiet, ka nemitīga jaunu mācību materiālu štancēšana pāraugusi tīri labā un ienesīgā biznesā (kam? gan jau paši zina...) Man nav iebildumu, ka bērniem kā slikts mākslas paraugs tiek parādīts šāda veida dzejolis (šoreiz gan tā noteikti nebija), jo ar bērniem nevajag baidīties runāt atklāti arī par tēmām, par kurām mūsu skolas laikā nemaz nerunāja (līdzīgi kā par seksu u.tml.), taču jebkam ir ROBEŽAS, un šoreiz klaji tika pārkāptas robežas attiecībā uz to, kas svēts ir ticīgam cilvēkam. Ja ministre un šī konkrētā pedagoģe katru rītu, izejot no mājas durvīm, uz sava paklājiņa ieraudzītu kaimiņa suņa kaku, kāpēc tad viņai būtu iebildumi (domāju, ka būtu iebildumi)! Bet par ko izteikt iebildumu, ja kaimiņš uzskatīs, ka viņa suns rada mākslas darbu?! Problēma ir tā, ka mūsdienu sabiedrībā ļoti pazudušas robežas, pazudusi cieņa pret otru cilvēku. Un par cieņu pret sevi mēs atceramies tikai tad, kad personīgi jūtamies aizskarti... Ministrei un konkrētajai skolotājai jāzina, ka skolotāja viena no misijām ir saliedēt klasi, skolotājam klasē jābūt bērna uzticības personai, nevis jānodarbojas ar savu ambīciju realizēšanu. Vai šī pedagoģe padomāja, kā jūtas bērns-kristietis, kad šāds "dzejnieks", kuram pašam, iespējams, bērnībā ir bijušas problēmas, tagad ar savu "garadarbu" pasmejas par otra ticību?! Varbūt tad lai ministre arī pārstāj stāstīt, cik svarīga ir skolas un vecāku sadarbība, ja atbalsta šādu neprofesionālu pedagoga pieeju, izvēloties mācību saturu? Vai viņa ir padomājusi, kā jūtas ticīgie vecāki? Vai viņi var būt motivēti sadarboties ar skolu?! Domāju, ka ne...

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Ministre ir persona, kuras pārvaldībā ir visa izglītības sistēma, un kuras politiskos lēmumus atbilstošajā ministrijā īsteno valsts sekretārs. Viņas viedoklis ir svarīgs kaut vai tādēļ, ka raksturo viņu pašu – ko viņa domā, kā uztver notiekošo, ko uzskata par pieņemamu, un ko nē. Tas ietekmē notikumus visā izglītības sistēmā. Zivis pūstot no galvas. Turklāt pašas to noteikti vairs nejūt. Pēc galvas pūst arī pārējais ķermenis.


[1]  Rakstnieku savienība aicina tikumisko audzināšanu nepārvērst par mākslas darbu kropļošanu. Diena, 06.10.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/kd/literatura/rakstnieku-savieniba-aicina-tikumisko-audzinasanu-neparverst-par-makslas-darbu-kroplosanu-14114488
[2] Zēgners H. E. 'Dzejnieks var lietot visus vārdus, ko vien grib'. Autore un citi literāti par sašutumu radījušo dzejoli 'Svētīgi'. Delfi, 29.09.2015. Pieejams:  http://www.delfi.lv/kultura/news/books/dzejnieks-var-lietot-visus-vardus-ko-vien-grib-autore-un-citi-literati-par-sasutumu-radijuso-dzejoli-svetigi.d?id=46522811
[3] Ušakovs, iebilstot pret rupjiem vārdiem dzejā, uzdod pārbaudīt mācību programmas Rīgā. Diena, 30.09.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/latvija/zinas/usakovs-iebilstot-pret-rupjiem-vardiem-dzeja-uzdod-parbaudit-macibu-programmas-riga-14113745

[4] Ministru kabineta 29.06.2010. noteikumi Nr.587 “Filmu klasifikācijas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/213315-filmu-klasifikacijas-noteikumi

[5] Ministru kabineta 06.06.2006. noteikumi Nr.452 “Datorspēļu izplatīšanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/137101-datorspelu-izplatisanas-noteikumi

[6] Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumi Nr.88 “Sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=225269&version_date=07.02.2011

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....