Iesaki rakstu: 
Pieļauju, ka tradīcija publiskajā telpā iekavās aiz ministra uzvārda norādīt viņa partijisko piederību ieviesās ar labticīgu nolūku. Kā pamudinājums - partijas biedri, uzpasējiet to savu pārstāvi izpildvarā, sekojiet līdzi, lai neapkauno sevi vēlētāju acīs, pieskatiet, lai pilda tautai solīto!
Taču šodienas realitātē tas izvērties par tādu kā lēņu zemes piederības zīmi, lai visi zina, kura partija saimnieko katrā nozarē. Vilcieni kustas - paldies Progresīvajiem! Par elektrību - slava ZZS! Dažas slimnīcas tomēr Latvijā vēl paliks - Vienotības nopelns!
Šo pieeju labi parāda arī premjeres darba stils - par kļūdainiem, bet kolektīvi pieņemtiem lēmumiem vienmēr par vainīgo tiek nozīmēts nozares ministrs, nekādi ne valdība kopumā. Un ar kādu baudu ministri cits citam gatavi durt duncīšus mugurā!
Toties, kad uzņēmēji mudina stingrāk pārskatīt valsts tēriņus un mazināt birokrātiju, valdības vadītāja metas ierēdņus aizstāvēt ar tādu degsmi, it kā viņi valstij "ražotu naudu", bet uzņēmēji būtu tie, kas valsts budžetu liderīgi šķērdē. "Šī ir sīva cīņa - uzņēmēji negrib taupīt, bet gan atņemt darbiniekus valsts pārvaldei!" pilnā nopietnībā pauž premjere. Un, lai ļoti vērtīgie kadri nekādā gadījumā nepārietu "pretinieka" nometnē, viņu "noturēšanai" nākamā gada budžetā prēmijām, naudas balvām un piemaksām vien ieplānoti 245 miljoni eiro!
Te, protams, nav runa par altruistiskām rūpēm. Ierēdniecība mīl mieru un klusumu, netiecas pēc pārmaiņām. Tāpēc valsts uzņēmumu un ministriju darbinieki ir varas partiju stabilākais elektorāts - personiski ieinteresēts, lai vara nemainītos. Viņu pieskatīšanai, ministra apčubināšanai katrā "lēņu muižā" iedibināts speciāls instruments - ministra birojs. Patiesībā tā ir partijas šūniņa, kuras biedru labā nav jātērē partijām jau tā dāsni atvēlētais valsts finansējums, bet kurus var uzturēt no valsts budžeta "pa tiešo".
Biroju darbinieki gan aizplīvuroti tiek dēvēti par "profesionāļiem, kam ministrs/e var uzticēties". Jājautā - vai pieredzējušie, par valsts naudu regulāri savu kvalifikāciju paaugstinošie ministriju speciālisti nav pietiekami profesionāli? Ko tādu viņi sastrādājuši, ka ministrs viņiem nevar uzticēties? Un, ja tādi neuzticami - kāpēc tiek turēti darbā?
"Ministra birojs" ir multifunkcionāls instruments - gan "troļļu ferma" sociālajos tīklos, gan kaujas vienība pret sāncenšiem (t.i. valdības partneriem), bet visvairāk - "maizesmātes" partijas interešu sardze visās attiecīgās ministrijas pārraudzības jomās. Viņiem jānodrošina, lai tiek uzrakstīti "pareizie" normatīvie akti, pieņemti "pareizie" lēmumi, turklāt tā, lai juridiskas pēdas problēmu gadījumā ved uz kādu ierēdni, ne ministra biroju ( kam tiek celta apsūdzība Kariņa "lidojumu lietā"?).
Gadu gadiem nemainoties varai, partijas ir tik cieši saaugušas ar izpildvaru, ka vairs nekautrējas. Jauna politikas zvaigzne nekautrējas dot norādījumus drošības struktūrām, lai pārbauda opozīcijas deputātu lojalitāti. Ierēdni, kurš uzvarējis konkursā un apliecinājis savi kā profesionāli, neapstiprina amatā, jo kādai partijai viņš "ieriebis", godīgi pildot savu darbu. Ne izglītībai un pieredzei, bet gan partijas svētībai tagad ir izšķirīgs spēks? Demokrātija balstās procedūru skaidrībā un tradīcijā tās nepārkāpt. Mēs acīmredzami virzāmies uz citu principu - "man tā gribējās".
Kad notiek savādas lietas ar valsts mežiem, astronomiski darījumi valsts kapitālsabiedrībās, dīvaini regulatoru lēmumi, dažkārt (reti) nonākam līdz uzvārdiem - šo ideju autoriem. Bet ne līdz abreviatūrai, kas iekavās aiz tiem (JV, NA, P, ZZS utt.). Lai gan tieši tur, no lēņu muižu ministru birojiem, visbiežāk aug šādu lēmumu saknes.
Partiju varas formula ir - deleģēt darbam valdībā labāko, kas tai ir. Bet tālāk lemj MK, mūsu visu kopējās interesēs. Un visas abreviatūras nost - tas ir Latvijas ministrs, nevis kādas partijas interešu pārstāvis valdībā. Ja nevelk, jāmaina, nevis jātirgojas: nedosiet naudu vienai pilsētai, mēs "nogriezīsim" ceļiem; ja aiztiksiet mūsu ministru, "novāksim" jūsējo... Un nekādas atbildības šo klanu cīņu un šantāžas iniciatoriem, kas gandē dzīvi mums visiem.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
