Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš sabiedrības uzmanība ir pastiprināti pievērsta Rīgas atkritumu monopolizācijas jautājumiem, reti kuram ir šaubas, ka viss, kas šajā jomā notiek, ir kādu personīgi ieinteresētu cilvēku apzināti veidots pasākums.

Proti, diez vai kāds ar saprātu apveltīts rīdzinieks pašlaik domā, ka konkursa organizēšana par tiesībām divdesmit gadus saimniekot Rīgas atkritumu biznesā ir mērķtiecīga Rīgas Domes darbība ar vēlmi izdarīt visu iespējami labāko Rīgas iedzīvotājiem, bez jebkādas savtīgas ieinteresētības.

Par to, kurš un kā ir iecerējis un realizē visu šo shēmu, vajadzētu interesēties gan Rīgas Domi pārraugošajai ministrijai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Pašlaik gan liekas, ka abas šīs institūcijas ar visiem spēkiem cenšas neredzēt acīmredzamo.

Centienos monopolizēt Rīgas atkritumu saimniecību var izdalīt vairākus cēlienus.

Pirmais bija sagatavošanās darbs, pēc aptuvena vērtējuma tas ilga ne mazāk par četriem gadiem un noslēdzās ar kopuzņēmuma “CREB” “uzvaru” tā saucamajā konkursā par Rīgas atkritumu apsaimniekošanu.

Otrais cēliens bija iecerēts ļoti neuzkrītošs, proti, visi rīdzinieki un Rīgā strādājošie uzņēmumi labprātīgi noslēgtu līgumus ar jaunizveidoto monopolistu “Tīrīga”, un tad šos līgumus varētu nostiprināt ar atbilstošiem Rīgas saistošajiem noteikumiem.

Trešā cēliena sākumā bija iecerēts, ka atkritumu shēmas patiesā labuma guvēji sāktu iekasēt nesamērīgi lielu naudu no Rīgas atkritumu radītājiem, norēķinātos ar tiem, kuru lēmumi bija palīdzējuši iecerei realizēties, un tad tālākais plāns atbilstu latviešu tautas pasaku nobeigumam “pēc tam viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”.

Tomēr otrā cēliena laikā ieceres realizētājiem kaut kas nogāja greizi, un pašlaik izskatās, ka trešais cēliens, ja arī iestāsies, nebūs gluži tāds, kā sākotnēji iecerēts.

Kādi varētu būt iespējamie scenāriji Rīgas atkritumu apsaimniekošanā pēc 15. septembra, kad it kā visā Rīgā vajadzētu sākt strādāt AS “Tīrīga” ar jaunajiem līgumiem un jaunajiem tarifiem?

Pirmais scenārijs ir tāds, ka „Tīrīgas” PR profesionāļiem tomēr izdodas pavērst rīdzinieku satrauktos prātus pretējā virzienā, pārliecināt visus, ka „Tīrīgas” piedāvājums ir labākais iespējamais, un visi rīdzinieki vairāk vai mazāk labprātīgi noslēgs tiem piesūtītos jaunos līgumus.

Šāds scenārijs tomēr ar katru dienu liekas mazvarbūtīgāks, īpaši pēc tam, kad kaut kas acīmredzami “nogāja greizi” Rīgas Domes sēdē, kurā vajadzēja pieņemt jaunus saistošos noteikumus. Vēl jau arī savu gala vārdu nav teikusi Konkurences padome, bet vismaz pirmsšķietami liekas, ka arī šai institūcijai ir ļoti lielas šaubas par iecerētā plāna atbilstību labai uzņēmējdarbības praksei un Eiropas Savienības nostājai par monopolu regulējumiem.

Otrs scenārijs būtu tāds, ka esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā, kurā piedalās četri operatori, turpina darboties vēl kādu laiku, kamēr Konkurences Padome veic savu ekspertīzi par „Tīrīgas” ieceri, iespējams, savu ekspertīzi veic arī KNAB. Ja pēc šīm izvērtēšanām izrādās, ka Rīgas atkritumu konkursā viss ir noticis atbilstoši rīdzinieku interesēm, tā organizēšanā nav saskatāmas nekādas personīgas ieinteresētības pazīmes, un monopols uz divdesmit gadiem ir visādā ziņā labākais veids kā apsaimniekot Rīgas atkritumus, „Tīrīgas” konkursa noteikumi stātos spēkā pēc gada vai diviem. Tikmēr Rīgā darbotos jau iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kura, starp citu, savu darbu veic labi un efektīvi.

Tomēr pastāv vēl trešais attīstības scenārijs. Šonedēļ vai nākamās nedēļas sākumā Rīgas Dome, saņemot Konkurences padomes ziņojumu, kas tai aizliedz slēgt līgumu ar “Tīrīgu”, izsludina sarunu procedūru. Saprotams, ka tik īsā laikā (viena nedēļa vai pat mazāk) pretendentu, kuri varētu piedalīties šādā sarunu procedūrā nav pārāk daudz, konkrētāk, tas ir tikai viens – jaunizveidotā akciju sabiedrība “Tīrīga”.

Tādējādi “Tīrīgas” darboņi Rīgas monopolizāciju realizētu, nevis ienākot pa durvīm, bet ielienot pa logu.

Virspusēji raugoties visi argumenti ir par labu šādam scenārijam: nav noliedzams, ka atkritumi Rīgā ir jāizved katru dienu, tātad jautājums par operatoru jārisina ārkārtīgi steidzīgi, tāpat ir skaidrs, ka tik lielu pakalpojumu apjomu dažu dienu laikā spēj nodrošināt tikai tāds operators, kuram ir visa nepieciešamā infrastruktūra.

Ar ļoti lielu varbūtību Rīgas Domes ieskatā šis operators varētu būt tikai “Tīrīga” ar saviem apakšuzņēmējiem “CleanR” un “Eco Baltia vide”.

Situācijā, kad pilsētas vadība ir izmisuma stāvoklī, jebkuri potenciālā atkritumu operatora piedāvājumi tiks uzskatīti par labiem, tādējādi ļoti iespējams, ka “Tīrīga” 15.septembrī sāks savu monopolista darbību Rīgā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi jau ir lasāmi tās izsūtītajos līgumos.

Vai tiešām šāda sarunu procedūra ar gluži labi prognozējamu rezultātu ir nepieciešama? Kāpēc nav iespējams turpināt attiecības ar esošajiem operatoriem, esošo Rīgas saistošo noteikumu veidā?

Faktiski vienīgais arguments, kas līdz šim ir izskanējis, ir Rīgas Domes apgalvojums, ka esošie atkritumu savākšanas līgumi zaudē spēku, tātad līdzšinējie operatori vairs nevarēs veikt savus pienākumus sākot ar 15.septembri. Šis it kā juridiskais jautājums par to, ka kaut kādi līgumi it kā zaudē spēku, tagad ir kļuvis par vienīgo argumentu tam vai atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā mainīsies vai ne.

Rīgas Domes vadībai vajadzētu papūlēties rīdziniekiem saprotamā veidā izskaidrot, kas šie ir par līgumiem, kāpēc tie zaudē spēku, kā tas attiecās uz rīdziniekiem, kuri taču ir noslēguši līgumus ar atkritumu izvedējiem, nevis Rīgas Domi, kādi būtu iespējamie risinājumi, lai šie līgumi “nezaudētu spēku”.

Pēdējo nedēļu laikā ir izveidojies organizēts pretspēks Rīgas Domes un Tīrīgas darboņu mēģinājumiem iedzīt rīdziniekus atkritumu monopolā, tas ir, sabiedrisks veidojums “Rīgas apkaimju alianse”.

Iespējams, ka šīs organizācijas pārstāvjiem vajadzētu nolīgt kādus juristus, kuri varētu veikt neatkarīgu juridisku ekspertīzi par minētajiem jautājumiem, un pie viena izveidot īsu rekomendāciju rīdziniekiem kā viņiem rīkoties, ja tie nevēlas atbalstīt monopola izveidi (parakstīt “Tīrīgas” līgumus), bet ar Rīgas Domes administratīvā resursa spēku tiek spiesti to darīt.

* “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

84
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...