Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš sabiedrības uzmanība ir pastiprināti pievērsta Rīgas atkritumu monopolizācijas jautājumiem, reti kuram ir šaubas, ka viss, kas šajā jomā notiek, ir kādu personīgi ieinteresētu cilvēku apzināti veidots pasākums.

Proti, diez vai kāds ar saprātu apveltīts rīdzinieks pašlaik domā, ka konkursa organizēšana par tiesībām divdesmit gadus saimniekot Rīgas atkritumu biznesā ir mērķtiecīga Rīgas Domes darbība ar vēlmi izdarīt visu iespējami labāko Rīgas iedzīvotājiem, bez jebkādas savtīgas ieinteresētības.

Par to, kurš un kā ir iecerējis un realizē visu šo shēmu, vajadzētu interesēties gan Rīgas Domi pārraugošajai ministrijai, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Pašlaik gan liekas, ka abas šīs institūcijas ar visiem spēkiem cenšas neredzēt acīmredzamo.

Centienos monopolizēt Rīgas atkritumu saimniecību var izdalīt vairākus cēlienus.

Pirmais bija sagatavošanās darbs, pēc aptuvena vērtējuma tas ilga ne mazāk par četriem gadiem un noslēdzās ar kopuzņēmuma “CREB” “uzvaru” tā saucamajā konkursā par Rīgas atkritumu apsaimniekošanu.

Otrais cēliens bija iecerēts ļoti neuzkrītošs, proti, visi rīdzinieki un Rīgā strādājošie uzņēmumi labprātīgi noslēgtu līgumus ar jaunizveidoto monopolistu “Tīrīga”, un tad šos līgumus varētu nostiprināt ar atbilstošiem Rīgas saistošajiem noteikumiem.

Trešā cēliena sākumā bija iecerēts, ka atkritumu shēmas patiesā labuma guvēji sāktu iekasēt nesamērīgi lielu naudu no Rīgas atkritumu radītājiem, norēķinātos ar tiem, kuru lēmumi bija palīdzējuši iecerei realizēties, un tad tālākais plāns atbilstu latviešu tautas pasaku nobeigumam “pēc tam viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”.

Tomēr otrā cēliena laikā ieceres realizētājiem kaut kas nogāja greizi, un pašlaik izskatās, ka trešais cēliens, ja arī iestāsies, nebūs gluži tāds, kā sākotnēji iecerēts.

Kādi varētu būt iespējamie scenāriji Rīgas atkritumu apsaimniekošanā pēc 15. septembra, kad it kā visā Rīgā vajadzētu sākt strādāt AS “Tīrīga” ar jaunajiem līgumiem un jaunajiem tarifiem?

Pirmais scenārijs ir tāds, ka „Tīrīgas” PR profesionāļiem tomēr izdodas pavērst rīdzinieku satrauktos prātus pretējā virzienā, pārliecināt visus, ka „Tīrīgas” piedāvājums ir labākais iespējamais, un visi rīdzinieki vairāk vai mazāk labprātīgi noslēgs tiem piesūtītos jaunos līgumus.

Šāds scenārijs tomēr ar katru dienu liekas mazvarbūtīgāks, īpaši pēc tam, kad kaut kas acīmredzami “nogāja greizi” Rīgas Domes sēdē, kurā vajadzēja pieņemt jaunus saistošos noteikumus. Vēl jau arī savu gala vārdu nav teikusi Konkurences padome, bet vismaz pirmsšķietami liekas, ka arī šai institūcijai ir ļoti lielas šaubas par iecerētā plāna atbilstību labai uzņēmējdarbības praksei un Eiropas Savienības nostājai par monopolu regulējumiem.

Otrs scenārijs būtu tāds, ka esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā, kurā piedalās četri operatori, turpina darboties vēl kādu laiku, kamēr Konkurences Padome veic savu ekspertīzi par „Tīrīgas” ieceri, iespējams, savu ekspertīzi veic arī KNAB. Ja pēc šīm izvērtēšanām izrādās, ka Rīgas atkritumu konkursā viss ir noticis atbilstoši rīdzinieku interesēm, tā organizēšanā nav saskatāmas nekādas personīgas ieinteresētības pazīmes, un monopols uz divdesmit gadiem ir visādā ziņā labākais veids kā apsaimniekot Rīgas atkritumus, „Tīrīgas” konkursa noteikumi stātos spēkā pēc gada vai diviem. Tikmēr Rīgā darbotos jau iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kura, starp citu, savu darbu veic labi un efektīvi.

Tomēr pastāv vēl trešais attīstības scenārijs. Šonedēļ vai nākamās nedēļas sākumā Rīgas Dome, saņemot Konkurences padomes ziņojumu, kas tai aizliedz slēgt līgumu ar “Tīrīgu”, izsludina sarunu procedūru. Saprotams, ka tik īsā laikā (viena nedēļa vai pat mazāk) pretendentu, kuri varētu piedalīties šādā sarunu procedūrā nav pārāk daudz, konkrētāk, tas ir tikai viens – jaunizveidotā akciju sabiedrība “Tīrīga”.

Tādējādi “Tīrīgas” darboņi Rīgas monopolizāciju realizētu, nevis ienākot pa durvīm, bet ielienot pa logu.

Virspusēji raugoties visi argumenti ir par labu šādam scenārijam: nav noliedzams, ka atkritumi Rīgā ir jāizved katru dienu, tātad jautājums par operatoru jārisina ārkārtīgi steidzīgi, tāpat ir skaidrs, ka tik lielu pakalpojumu apjomu dažu dienu laikā spēj nodrošināt tikai tāds operators, kuram ir visa nepieciešamā infrastruktūra.

Ar ļoti lielu varbūtību Rīgas Domes ieskatā šis operators varētu būt tikai “Tīrīga” ar saviem apakšuzņēmējiem “CleanR” un “Eco Baltia vide”.

Situācijā, kad pilsētas vadība ir izmisuma stāvoklī, jebkuri potenciālā atkritumu operatora piedāvājumi tiks uzskatīti par labiem, tādējādi ļoti iespējams, ka “Tīrīga” 15.septembrī sāks savu monopolista darbību Rīgā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi jau ir lasāmi tās izsūtītajos līgumos.

Vai tiešām šāda sarunu procedūra ar gluži labi prognozējamu rezultātu ir nepieciešama? Kāpēc nav iespējams turpināt attiecības ar esošajiem operatoriem, esošo Rīgas saistošo noteikumu veidā?

Faktiski vienīgais arguments, kas līdz šim ir izskanējis, ir Rīgas Domes apgalvojums, ka esošie atkritumu savākšanas līgumi zaudē spēku, tātad līdzšinējie operatori vairs nevarēs veikt savus pienākumus sākot ar 15.septembri. Šis it kā juridiskais jautājums par to, ka kaut kādi līgumi it kā zaudē spēku, tagad ir kļuvis par vienīgo argumentu tam vai atkritumu apsaimniekošanas sistēma Rīgā mainīsies vai ne.

Rīgas Domes vadībai vajadzētu papūlēties rīdziniekiem saprotamā veidā izskaidrot, kas šie ir par līgumiem, kāpēc tie zaudē spēku, kā tas attiecās uz rīdziniekiem, kuri taču ir noslēguši līgumus ar atkritumu izvedējiem, nevis Rīgas Domi, kādi būtu iespējamie risinājumi, lai šie līgumi “nezaudētu spēku”.

Pēdējo nedēļu laikā ir izveidojies organizēts pretspēks Rīgas Domes un Tīrīgas darboņu mēģinājumiem iedzīt rīdziniekus atkritumu monopolā, tas ir, sabiedrisks veidojums “Rīgas apkaimju alianse”.

Iespējams, ka šīs organizācijas pārstāvjiem vajadzētu nolīgt kādus juristus, kuri varētu veikt neatkarīgu juridisku ekspertīzi par minētajiem jautājumiem, un pie viena izveidot īsu rekomendāciju rīdziniekiem kā viņiem rīkoties, ja tie nevēlas atbalstīt monopola izveidi (parakstīt “Tīrīgas” līgumus), bet ar Rīgas Domes administratīvā resursa spēku tiek spiesti to darīt.

* “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

84
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...