Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, tagadējais Latvijas Universitātes vadības uzdevumu pildītājs Rolands Tjarve, pēc visa spriežot, ir gājis Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pēdās, neievērojot COVID-19 pašizolācijas pasākumus un ļaunprātīgi pakļaujot saslimšanas riskam savus kolēģus.
Pirms dažām dienām Pietiek no kāda lasītāja saņēma šādu elektroniskā pasta vēstuli:
„Vai varētu būt, ka kādreizējais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, kurš kā Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis pats sevi ievēlēja šajā amatā,
kāds 1966. gadā dzimušais no pilsētas, kur laimīgu par sevi sauc, ja atbrauc mājās nepiekauts,
bijušais Jūlija Krūmiņa valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas padomnieks,
Centrālkomitejas Aģitpropa daļas masu mediju sektora vadītāja Ojāra Skudras bijušais doktorants, kas saņēmis Eiropas Savienības fondu stipendiju doktora disertācijas aizstāvēšanai un kaut kā aizmirsis aizstāvēt disertāciju vai arī atmaksāt finanšu līdzekļus,
kāds, kura vārds un uzvārds Valsts drošības aģentu kartotēkā ir sastopams ar pseidonīmu "Rihards",
kāds kāda cita medija valdes locekles un galvenās redaktores laulātais,
kāds, kas visticamāk nemaz nav saistīts ar to, ka kāda ministra provocētāja savā tīmekļa emuārā ierakstīja «Ellija un Nellija viena medija ietvaros, visdrīzāk, sadzīvot īsti nevarētu»,
kāds pieredzes bagāts makšķernieks Lomonosova ielas zivtiņu ņirbošajos ūdeņos,
kāds šaurās aprindās plaši pazīstams stirniņu mednieks
ir ar tādu joni nosvinējies savā 20. marta dzimšanas dienas nedēļā, ka piemirsis pašizolācijas pienākumu, aplaižot ar aktuālo mikrobu teju visas daiļā dzimuma un dzimtes pārstāves Latvijas Universitātes ēkā līdz tādai pakāpei, ka vadība un administrācija ir jāslēdz ciet karantīnā pirms to dara policija?”
Pēc visa spriežot, vēstulē minētais fakts atbilst patiesībai. Latvijas Universitātes vadība nekādus komentārus par notikušo nesniedz, savukārt ne uz telefona zvaniem, ne uz īsziņām par notikušo neatsaucas ne pats Rolands Tjarve, ne arī viņa dzīvesbiedre, parasti no citiem atklātību prasošā žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Tjarve (Ločmele).
Pašlaik Valsts policijai saistībā ar notikušo jau ir nosūtīts oficiāls iesniegums.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
