TM sola biedrību gada pārskatu atslepenošanu

Es, protams, biju domājis Valsts pārvaldes iekārtas likumu - pārrakstījos.

Atbildēt

Paldies par ieteikumu palasīties Valsts pārvaldes iestāžu likumu, bet varbūt labāk vispirms pats izlasiet 10.pantu - vēlams, ne tikai pirmo daļu, bet visas. Vēl varat palasīties šī paša likuma VII nodaļu par sadarbību valsts pārvaldē. Varbūt arī atcerēsieties, ka, konstatējot nepilnības tiesību sistēmā, iestāde var tās novērst, lietojot analoģijas metodi. Pie vienas skatīšanās ielūkojieties arī Informācijas atklātības likumā. Pietiks, ja izlasīsiet likuma mērķi - nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes RĪCĪBĀ. Varbūt Jums pašam tā izpratne perversa, ko? Tā gadās, ja pārāk ilgi aizsēžas valsts pārvaldē.
P.S. Cūkas noteikti kopā neesam ganījuši - pagaidām nav bijis tas gods.

Atbildēt

Tu laikam esi civilists un dzīvo pēc sava principa - "atļauts viss, kas nav aizliegts". Valsts iestādēm VID un UR ir jādzīvo pēc publisko tiesību principa "atļauts tikai tas, kas noteikts ar normatīvo aktu", likumā tas ierakstīts mazliet abstraktāk, bet ja interesē, paskaties Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta 1.daļu. Savukārt attiecībā uz informācijas ieguves tiesībām tev sapratne arī ir mazliet perversa. Informācijas atklātība nav absolūta, bet ir noteikta par valsts pārvaldi - tu vari prasīt ar ko VID ierēdnis nodarbojas darba laikā, bet biedrības pārskats ir privātpersonas informācija, kas ar noteiktu mērķi nodota iestādes rīcībā un iestāde bez atļaujas (normatīvajā aktā to var paredzēt kā uzdevumu) nevar ne nodot citiem, ne publiskot.
Gada pārskatu likuma 66.panta 4.daļa paredz, ka šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskās kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Kārtību, kādā apliecina dokumentu elektroniskās kopijas un elektroniski nodod dokumentus, nosaka starpresoru vienošanās.

Tikai tāpēc komercsabiedrību pārskati ir publiski. To pašu līdzīgi būtu jāpasaka par biedrībām, jo uz tām Gada pārskatu likums neattiecas.

Atbildēt

Kopumā varētu piekrist, izņemot pēdējo teikumu. Problēma ir cita - VIDs nav piedabūjams izdarīt par mata tiesu vairāk nekā likums tam nepārprotami uzliek par pienākumu darīt. Vai tad kāds likums VIDam liedz veikt papildu darbības, kas normatīvajos aktos tiešā veidā nav atrunātas, bet kas ir sabiedrības interesēs? Tad kāpēc nenosūtīt pārskatus URam? Vai tad vismaz teorētiski valsts iestāžu pamatsūtība nav strādāt sabiedrības interesēs?
Biedrībām nevar būt iemesls tiesāties ar VIDu, jo primāri jebkura informācija ir vispārpieejama un jebkuras personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ja vien likums nenosaka pretējo, un šajā gadījumā neviens normatīvais akts nenoteic, ka biedrību pārskati būtu ierobežotas pieejamības informācija vai pat valsts noslēpums. Ja VIDs turpinās tielēties, tad katram, kas vēlas iepazīties ar biedrību pārskatiem, vajadzētu vērsties ar iesniegumu VIDā un prasīt šos pārskatus izsniegt personīgi. Iespējams tad VIDs ļoti ātri nonāks pie atziņas, ka ērtāk un arī gluži likumīgi ir visu informāciju kopā ar vēstuļu rakstītājiem pārsūtīt/pasūtīt uz URu.:)

Atbildēt

Tāda mums tā valsts pārvalde ir, kad labā roka nezina, ko dara kreisā. Gala beigās sanāk, ka kārtības kā nav, tā nav, un nevajag šeit meklēt kaut kādas "sazvērestības teorijas". Tie klusie likuma grozījumi ir elementāri, lai atvieglotu biedrību dzīvi un tai nevajadzētu skraidīt pa iestādēm, iesniedzot viena pārskata kopijas vairākās vietās, bet iesniegt vienā. Pēc tam tā viena dalās ar informāciju ar citiem. Valsts pārvaldē tā saucas "administratīvā sloga mazināšana privātpersonai" un "iestāžu sadarbība". Biedrību gadījumā tikai sanāca tā, ka valsts pārvaldē kaut kas "aizmirsa" izveidot tiesisko risinājumu, tāpat kā ir ar komercsabiedrībām. VID šajā jautājumā ir ieņēmis stingru nostāju, kas arī ir noteikta ar likumu. Viņus var saprast - ja normatīvie akti (likumi vai MK noteikumi) neparedz VID šādu nodošanas pienākumu, bet UR publiskošanas pienākumu, tad tās pašas biedrības varēs iet tiesāties un prasīt kompensāciju par VID un UR faktisko rīcību - informācijas nodošanu un publiskošanu.

Atbildēt