To nav viegli saprast: Pūce demisionē caurlaides dēļ, bet transportnozari sagrāvušie Linkaits un Bordāns turpina “strādāt”
Imants Liepiņš15.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiek apgalvots, ka Juris Pūce pacēlis politiskās kultūras slieksni, atkāpjoties caurlaides dēļ: Latvijā tagad kā Zviedrijā! Bet simtmiljonu zaudējumus ekonomikai sagādājuši ministri turpina ministrēt: vienlaikus Latvijā joprojām kā Rjazaņas guberņā.
Jura Pūces solis, uzņemoties politisko atbildību un atkāpjoties no ministra amata pat acīmredzama pseidoskandāla dēļ (ar minēto caurlaidi nevienam nekas nav nodarīts, neatkarīgi no tā, vai viņa domē bija izņemta vai nē), ir paaugstinājis politiskās kultūras līmeni līdz Zviedrijas izpratnei par to, kā valstsvīriem ir jārīkojas.
Šis gadījums ir izsmelts, toties uz Jura Pūces atbildīgās rīcības fona jo īpaši tagad izceļas divi citi ministri — Jānis Bordāns un Tālis Linkaits.
Tieslietu ministrs Bordāns ar savu tābrīža parlamentāro sekretāru, krimināllietā tiesājamo Juri Jurašu pirms nepilna gada devās uz Vašingtonu, kur pierunāja Trampa administrāciju uzlikt starptautiskās sankcijas Latvijas valstij pašai piederošajai Ventspils brīvostas pārvaldei, kas ir mūsu valsts iestāde.
Visiem zināms, ka šādas rīcības rezultātā Ventspils ostā kravu apgrozījums nokrities par vairāk nekā 40%, pat Rīgas ostā ir kritums par ceturtdaļu, arī Liepājas osta nav tikusi cauri sveikā. Bet, ja skatāmies starptautisko dzelzceļa tranzītkravu apjomu, tas nokrities uz pusi, padarot Latvijas Dzelzceļu no pelnoša valsts uzņēmuma par dotējamu nabagu. Atlaisto darbinieku skaits mērāms tūkstošos, un peļņas vietā gūtos zaudējumus apmaksājam mēs, ne jau Bordāns ar Linkaitu.
Savukārt Linkaits gribēja pacelt nodokli automašīnām, lai finansētu dažu jaunu dīzeļvilcienu iegādi, jo viņš nespēj izdomāt, kā aizstāt kaut kādas krievu detaļas Latvijā ražotajiem vilcieniem. Tikmēr Linkaita pakļautībā esošais Latvijas Autoceļu uzturētājs ar mūsu nodokļu naudu stutē tirāniskajam Baltkrievijas režīmam pietuvinātu shēmotāju “biznesus”, iepērkot nevajadzīgus sāls tonnu desmittūkstošus, kas pēc tam netiek uz Latvijas autoceļiem izkaisīti.
Vienlaikus iepirkumus pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem Latvijā pārvērš par farsu kamolu, nespējot noorganizēt sekmīgus konkursus. Tāpat izgāzta dzelzceļa elektrifikācija par Eiropas naudu, izjaukta Daugavpils dzelzceļa mezgla modernizācija par Eiropas naudu, jo konkursā uzvarēja “nepareizais” pretendents, Andrejsalā sliedes tiek noplēstas lūžņos, tiek izpārdoti vagoni, staciju ēkas utt.
Lūk, es to visu nesaprotu: Latvijā ir ministri, kas veic apzinātas, mērķtiecīgas darbības, lai nogalinātu sev uzticētās jomas, bet viņi mierīgi dzīvo tālāk — un plāno nākamās darbības. Atkāpjas toties tas ministrs, kurš ar saviem pienākumiem labi tiek galā, pat izdarījis neiespējamo — atlaidis kremlinus un korumpantus no Rīgas domes vadības, kas tur jau desmit gadus taisīja shēmu shēmas galā.
Bet tagad jāatkāpjas ministram, kurš esot prasījis caurlaidi uz Vecrīgu (manuprāt, par savu ieguldījumu korupcijas apkarošanā Rīgas domē Pūce būtu tādu caurlaidi pelnījis uz mūžu!), toties transportnozares kraha autori, kuru “saimniekošanas” dēļ tiek sagrautas ostas un vesels ekonomikas sektors Latvijā ir uz izzušanas robežas, iedzīvotāju tūkstošiem paliekot bez darba, pat neiedomājas par atkāpšanos.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
