Tonis ir mainījies: Dž. D. Venss tagad uzskata Eiropu un ASV par svarīgiem partneriem

Tonis ir mainījies. Dž. D. Venss tagad uzskata Eiropu un ASV par svarīgiem partneriem. Kas tieši ir mainījies un kāpēc?

Manuprāt, pēdējo mēnešu notikumus varētu raksturot kā ASV ārpolitikas satricinājumu. Būtībā uzskats, ka Amerikas Savienotās Valstis, iedvesmojoties no Silīcija ielejas revolucionāriem, var piedāvāt jaunu un vispārpieņemtu pasaules redzējumu, balstās uz to, ka ASV ir neaizstājamas citām valstīm.

Un tas, kas tikko notika, bija atziņa, ka ASV joprojām ir ārkārtīgi svarīgs Rietumu sabiedrotais, bet... pasaules uzskats, ko ASV vēlas, lai pieņemtu sabiedrotie, vienkārši nav pieņemams lielākajai daļai no tiem.

Dž. D. Venss minēja vairākus punktus, kas, manuprāt, parāda ASV galvenās vājās vietas.

1) ES iepirkumi ASV ieročiem.

ASV vēlas daļu no triljoniem eiro, kas tiks tērēti aizsardzībai. Un administrācija ir neapmierināta, ka Eiropa, šķiet, izvēlas aizstāt amerikāņu produktus ar saviem, nevis palikt vāja un neaizsargāta, meklējot lētākas alternatīvas.

Visi pēdējo mēnešu paziņojumi lika Eiropai apšaubīt, ka ASV ir uzticams partneris, kad runa ir par lielāko drošības apdraudējumu – Krieviju. Un, ja Eiropa šaubās par šo partnerību, tā neieguldīs naudu ASV aprīkojumā, vismaz ne tādā apjomā, kā bija plānots, kad šaubas bija mazākas. Nevar vienlaikus gribēt visu. Vai nu ASV ir gatavas kopā ar Eiropu (tostarp Ukrainu) aizstāvēt Eiropu pret Krieviju, vai arī Eiropa lēnām, neefektīvi, bet neizbēgami sāks stiprināt savu pozīciju un tādējādi iegūs autonomiju un ietekmi.

2) ES regulējums.

Dž. D. Venss minēja, ka Brisele netaisnīgi izturas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem. Manuprāt, šis viedoklis ir ASV administrācijas uzbrukuma Briselei pamatā. Jūs varat smieties, nicināt vai kritizēt Briseli, bet tai ir milzīga regulējoša vara ārkārtīgi blīvā un bagātā tirgū. Un, ja jūs vēlaties iekļūt šajā tirgū, jūsu ceļš ved caur Briseli.

Un, kas ir vēl biedējošāk no ASV administrācijas viedokļa, — lielākā daļa eiropiešu patiesībā atzinīgi vērtē šo regulējumu. Daudzi uzskata, ka tas padara viņu dzīvi drošāku un tādējādi labāku. Tātad uzbrukumi Briselei tās it kā nedemokrātiskās dabas dēļ ir vienkārši vēl viens uzbrukums jebkādiem ierobežojumiem Vašingtonas varai. Jūs varat izmantot oligarhijas metodes, lai nokļūtu ASV varas augstākajos ešelonos, bet acīmredzot tas nepalīdz mainīt lietas Eiropā.

Atzīstu, ka tas var būt tikai vēlējums, bet man šķiet, ka Trampa dedzīgā rīcība nav iebiedējusi vai paralizējusi Eiropu, liekot tai pakļauties. Un cena, ko amerikāņi maksā par šo haosu, var būt lielāka, nekā sākotnēji gaidīts.

Ja tas viss ir taisnība, mācība ir skaidra. Stāviet savā vietā, esiet stingri, turiet durvis atvērtas, atgādiniet visiem par kopējām vērtībām un kopīgajām interesēm un turpiniet darīt to, kas ir pareizi. Un kas zina, varbūt cilvēki mainīs savu viedokli, tāpēc varbūt [to darīs] arī valstis.

Tāpēc es pametu telpu, cerot, ka mana intuīcija izrādīsies pareiza. Vismaz šoreiz mana intuīcija nebija pesimistiska.

Tomēr Trampa izraisīto pārmaiņu pirmais upuris bija uzticēšanās. Tā ir ļoti dārga vērtība, kas veidota gadu desmitiem ilgi, un to atgūt būs ļoti grūti. Uzticēšanās būs jābūt visu sarunu starp Briseli un Vašingtonu pamatā — gan par tirdzniecību, gan regulējumu, gan drošību.

Ja būtu bijusi iespēja uzrunāt viceprezidentu, es viņam būtu teicis atklāti: „Krievija ir agresors. Ukraina ir upuris. Mēs atbalstām upuri. Ir sarkanās līnijas, kuras Eiropa nevar un nepārsniegs."

Tulkojums - @cosmix

Novērtē šo rakstu: