Iesaki rakstu: 
Ministri nāk un iet, kamēr daži ierēdņi ir tie, kas patiesībā vada procesus valstī!
1. Baiba Bāne, FM valsts sekretāre
Visiem un vienmēr vajadzēs lēmumus, saskaņojumus budžeta jautājumos. Valstī vissvarīgākais dokuments ir valsts budžets, kurā ievirpinātas ~10 000 dažādas intereses, gaidas, lēmumi. Visu šo procesu kūrē B.Bāne ar vietnieci J. Plūmi, plus vēl atbildība par nodokļu politikas, finanšu sektora, ES fondu politikām (un extra darbs Rīgas ostā).
2. Jānis Citskovskis, Valsts kancelejas vadītājs (attēlā)
Premjeru satiek biežāk nekā jebkurš, jo atbildīgs par valdības darba kārtības organizēšanu, ministriju lēmumu virzību (vai nevirzību) uz MK. 100 000+ lielās ierēdņu armijas “ģenerālis”; augstākā līmeņa vadības konkursu organizētājs. Atbildīgs par valsts uzņēmumu valdes/padomju locekļu atlasēm.
3. Dina Meistere, Saeimas juridiskā biroja vadītāja
Visiem likumprojektiem ir jāiziet Saeimas juridiskā biroja “filtrs”: tā ir iespēja D.Meisterei ar juridiskā biroja “domubiedriem” (piem., L.Vilsone) spēlēt savu politiku. Augsne pateicīga, jo vidējais Saeimas deputātu juridiskās izpratnes (un intereses) līmenis ļoti zems.
4. Inese Gailīte, Valsts kancelejas juridiskā departamenta vadītāja
Lielā mērā kontrolē ministriju un valsts iestāžu lēmumu (MK noteikumi, likumprojekti uc) plūsmu uz valdības darba kārtību: ja “papīri” nebūs noformēti vai saskaņoti kā nākas, premjers, raugoties I.Gailītes virzienā, tos atmetīs atpakaļ. I.Gailīte arī noformē valdības slepenās daļas (“bunkurā”) lemto, kur katram vārdam var būt milzu svars.
5. Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs
20 gadu karjera Iekšlietu ministrijā. Valsts policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, Drošības dienests, FID, PMLP un Nodrošinājuma valsts aģentūra (uzrauga arestēto A.Lemberga mantu) ir dažas no iestādēm, kuru darbību uzrauga D.Trofimovs. Noteikti viens no vislabāk informētajiem cilvēkiem valstī.
6. Indra Dreika, Zāļu valsts aģentūras direktore
Farmācija vienmēr un visur bijusi milzīgs bizness un tiešā vai netiešā veidā ietekmē mūsu dzīves. Daži no I.Dreikas atbildības jautājumiem: kurus medikamentus reģistrēt Zāļu reģistrā, cik ātri vai lēni, kuriem medikamentiem nonākt NVD kompensējamo zāļu sarakstā, kādam būs būt aptieku tīklam, zāļu uzcenojumiem utt.
7. Dace Berkolde, FM Komercdarbības uzraudzības kontroles departamenta direktore
Ir tāda lieta kā valsts atbalsta regulējums, kas izriet no saistībām pret Briseli. Tā uzraudzību jau ilgstoši monopolizējusi D.Berkolde. Neviena valsts atbalsta programma netiks līdz MK vai Saeimai, pirms nebūs saņemts “valsts atbalsts OK” zīmogs. D.Berkolde uztur tiešo līniju ar visvareno Konkurences ģenerāldirektorātu Briselē. FM valsts atbalsta interpretācijas padarījušas “nelietojamas” daudzas labi iecerētas programmas.
8. Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks
Jau 17 gadus VK saimnieks. Pārdzīvojis ne mazums krīžu, arī SVF aizdevuma laikus, kad valsts maks bija tukšs. Viņa teiktajā par budžeta naudas plūsmu, valsts parādzīmju emitēšanu, valsts uzņēmumu akciju kotēšanu, finanšu institūciju glābšanu utt. ieklausās visa politiskā elite.
9. Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs
Sociālās politikas smagsvars jau ~25 gadus. Būtu grūti atrast vēl zinošāku ierēdni jautājumos, kas skar pensijas, invaliditāti, darba tiesības, sociālo darbu, pabalstu sistēmu. Kā ministrijas saimnieks uzrauga institūcijas ar ~4000 darbiniekiem (lielākā VSAA) un atbildīgs par ~40% valsts budžeta izlietojuma (pensijas, pabalsti, sociālās programmas).
10. Armands Eberhards, FM valsts sekretāra vietnieks
ES fondi, Atveseļošanās un noturības mehānisms, Šveices nauda, Norvēģijas finansējums, Taisnīgās pārkārtošanās instruments ir dažas no miljardu eiro naudas aploksnēm, kuru izlietojumu uzrauga A.Eberhards jau vairāk nekā 10 gadus. Caur garlaicīgiem ex-ante novērtējumiem, programmu MK noteikumiem/kritērijiem/mērķiem/rezultatīviem rādītājiem tiek lemts, kam tiks kumoss no Eiropas pīrāga.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
