Iesaki rakstu: 
Ministri nāk un iet, kamēr daži ierēdņi ir tie, kas patiesībā vada procesus valstī!
1. Baiba Bāne, FM valsts sekretāre
Visiem un vienmēr vajadzēs lēmumus, saskaņojumus budžeta jautājumos. Valstī vissvarīgākais dokuments ir valsts budžets, kurā ievirpinātas ~10 000 dažādas intereses, gaidas, lēmumi. Visu šo procesu kūrē B.Bāne ar vietnieci J. Plūmi, plus vēl atbildība par nodokļu politikas, finanšu sektora, ES fondu politikām (un extra darbs Rīgas ostā).
2. Jānis Citskovskis, Valsts kancelejas vadītājs (attēlā)
Premjeru satiek biežāk nekā jebkurš, jo atbildīgs par valdības darba kārtības organizēšanu, ministriju lēmumu virzību (vai nevirzību) uz MK. 100 000+ lielās ierēdņu armijas “ģenerālis”; augstākā līmeņa vadības konkursu organizētājs. Atbildīgs par valsts uzņēmumu valdes/padomju locekļu atlasēm.
3. Dina Meistere, Saeimas juridiskā biroja vadītāja
Visiem likumprojektiem ir jāiziet Saeimas juridiskā biroja “filtrs”: tā ir iespēja D.Meisterei ar juridiskā biroja “domubiedriem” (piem., L.Vilsone) spēlēt savu politiku. Augsne pateicīga, jo vidējais Saeimas deputātu juridiskās izpratnes (un intereses) līmenis ļoti zems.
4. Inese Gailīte, Valsts kancelejas juridiskā departamenta vadītāja
Lielā mērā kontrolē ministriju un valsts iestāžu lēmumu (MK noteikumi, likumprojekti uc) plūsmu uz valdības darba kārtību: ja “papīri” nebūs noformēti vai saskaņoti kā nākas, premjers, raugoties I.Gailītes virzienā, tos atmetīs atpakaļ. I.Gailīte arī noformē valdības slepenās daļas (“bunkurā”) lemto, kur katram vārdam var būt milzu svars.
5. Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs
20 gadu karjera Iekšlietu ministrijā. Valsts policija, robežsardze, ugunsdzēsēji, Drošības dienests, FID, PMLP un Nodrošinājuma valsts aģentūra (uzrauga arestēto A.Lemberga mantu) ir dažas no iestādēm, kuru darbību uzrauga D.Trofimovs. Noteikti viens no vislabāk informētajiem cilvēkiem valstī.
6. Indra Dreika, Zāļu valsts aģentūras direktore
Farmācija vienmēr un visur bijusi milzīgs bizness un tiešā vai netiešā veidā ietekmē mūsu dzīves. Daži no I.Dreikas atbildības jautājumiem: kurus medikamentus reģistrēt Zāļu reģistrā, cik ātri vai lēni, kuriem medikamentiem nonākt NVD kompensējamo zāļu sarakstā, kādam būs būt aptieku tīklam, zāļu uzcenojumiem utt.
7. Dace Berkolde, FM Komercdarbības uzraudzības kontroles departamenta direktore
Ir tāda lieta kā valsts atbalsta regulējums, kas izriet no saistībām pret Briseli. Tā uzraudzību jau ilgstoši monopolizējusi D.Berkolde. Neviena valsts atbalsta programma netiks līdz MK vai Saeimai, pirms nebūs saņemts “valsts atbalsts OK” zīmogs. D.Berkolde uztur tiešo līniju ar visvareno Konkurences ģenerāldirektorātu Briselē. FM valsts atbalsta interpretācijas padarījušas “nelietojamas” daudzas labi iecerētas programmas.
8. Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks
Jau 17 gadus VK saimnieks. Pārdzīvojis ne mazums krīžu, arī SVF aizdevuma laikus, kad valsts maks bija tukšs. Viņa teiktajā par budžeta naudas plūsmu, valsts parādzīmju emitēšanu, valsts uzņēmumu akciju kotēšanu, finanšu institūciju glābšanu utt. ieklausās visa politiskā elite.
9. Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs
Sociālās politikas smagsvars jau ~25 gadus. Būtu grūti atrast vēl zinošāku ierēdni jautājumos, kas skar pensijas, invaliditāti, darba tiesības, sociālo darbu, pabalstu sistēmu. Kā ministrijas saimnieks uzrauga institūcijas ar ~4000 darbiniekiem (lielākā VSAA) un atbildīgs par ~40% valsts budžeta izlietojuma (pensijas, pabalsti, sociālās programmas).
10. Armands Eberhards, FM valsts sekretāra vietnieks
ES fondi, Atveseļošanās un noturības mehānisms, Šveices nauda, Norvēģijas finansējums, Taisnīgās pārkārtošanās instruments ir dažas no miljardu eiro naudas aploksnēm, kuru izlietojumu uzrauga A.Eberhards jau vairāk nekā 10 gadus. Caur garlaicīgiem ex-ante novērtējumiem, programmu MK noteikumiem/kritērijiem/mērķiem/rezultatīviem rādītājiem tiek lemts, kam tiks kumoss no Eiropas pīrāga.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
